1883. gada 27. decembrī. Pirms 140 gadiem Salgales pagasta saimnieka ģimenē piedzima viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists un atdzejotājs Edvarts Virza, īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna.

Edvarts Virza (1883–1940).

Viszināmākais Virzas darbs ir 1933. gadā izdotie "Straumēni", kas pēc būtības ir lauku dzīves un zemnieka kā latviskuma pamatvērtību slavinājums – "piemineklis laukiem", kā formulējis literatūrvēsturnieks Ilgonis Bērsons. Savas dzejas latviešu periodikai Virza sāka iesūtīt vēl 1906. gadā, turklāt pirmajos krājumos tās bija ar erotisku raksturu. Izteikti nacionālās un latviskās noskaņas parādās 20. gados. Tajā laikā, apguvis franču valodu pašmācībā, Virza ķērās arī pie franču klasiķu darbu tulkošanas. Tulkojis, piemēram, Viktora Igo "Parīzes Dievmātes katedrāli", kā arī "Nožēlojamos". Tas gan nenozīmē, ka Virza būtu "pasaules pilsonis". Vēsturnieks un diplomāts Arnolds Spekke rakstīja: "Virza bija pārāk latvisks un pārāk dziļš savās estētiskās izjūtās, lai viņš varētu labi iejusties citā zemē. Kosmopolītisms un viss, kas tam līdzīgs, viņam bija "nožēlojama abstrakcija"." Politiskā ziņā viņš bija patriarhālas iekārtas ar spēcīgu, atbildīgu un gudru Vadoni priekšgalā piekritējs. "Kas tautas griba ir? Tā liela vīra griba," viņš rakstīja vēl 1933. gadā. Demokrātija, Virzasprāt, bija pārejoša parādība. Saprotams, ka literāts apsveica Kārļa Ulmaņa 1934. gada apvērsumu. Virza praktiski kļuva par vienu no Ulmaņa režīma propagandistiem, izpelnoties par to nievājošas piezīmes no citādi domājošajiem laikabiedriem. Tomēr Virza arī ir vienīgais no latviešu starpkaru autoriem, kura kandidatūra "Straumēnu" dēļ 30. gadu vidū tika oficiāli pieteikta Nobela prēmijai literatūrā. Kā zināms, Rainis iepriekš bija ko tādu vēlējies, taču pieteikts netika. Pēc Latvijas okupācijas leģendārs kļuva Virzas 1939. gada pavasarī sarakstītais dzejolis "Baiga vasara", kurā daudzi saskatīja valsts bojāejas un tautas posta pravietojumu, taču mūsdienās lēš, ka to iedvesmojis kas cits, iespējams, paša drīzās nāves nojausma. 

Padomju okupācijas apstākļos Virza uz ilgiem gadiem bija pilnībā izsvītrots no latviešu literatūras vēstures. 

Bez šaubām, galvenais iemesls bija Virzas nacionālpatriotiskums.

Jaunais Rīts, 1923. gada 27. decembrī

Laiks pieturas pie sala 3–7 grādi. Pamazām uzkrīt sniegs, visā apkārtnē labs ziemas ceļš. Prieš svētkiem lielākā daļa laucinieku iebrauca ar ragavām. Ezers vēl nav tiktāl pārsalis, lai pa to varētu braukt. Ostā peld plāni ledus gabali, sajaukti ar sniegu. Visās svētku dienās patīkams laiks.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.