22 °C
Gada nogali Krievijas propaganda sagaida ar pamanāmu lāstu vilni Latvijas virzienā. Kopš rudens tā galvenais dzinējspēks ir apstāklis, ka 2024. gada 3. janvārī noslēdzas Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem noteiktais termiņš, kurā tiem jānoformē uzturēšanās atļaujas likumā paredzētajā kārtībā, nokārtojot vai vismaz sākot valsts valodas zināšanu pārbaudes procedūras. Tie, kas prasības ignorēs, zaudēs Latvijas un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu ar visām no tā izrietošajām sekām.
Zināms, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iesnieguši ap 15 500 Krievijas pilsoņu, kamēr termiņuzturēšanās atļaujas pieteikuši ap 3000 cilvēku. Un, kā 18. decembrī pavēstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadītāja Maira Roze, izraidīšana pēc 3. janvāra varētu attiekties uz vairāk nekā 1000 Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem. Tiesa, nav skaidrs, cik no šīm personām šobrīd vispār atrodas Latvijā.
Draudi ar "cūcībām"
Kopumā Kremļa propaganda turpina atkārtot, ka Latvijas valsts rīkojoties "patvaļīgi", ka latviešu valodas prasību eksāmens vecākiem cilvēkiem esot "milzu problēma", bet latviešu valodu šie cilvēki līdz šim nav apguvuši tāpēc, ka "38% Latvijas iedzīvotājiem dzimtā valoda ir krievu", daudzdzīvokļu mājās vairums ļaužu esot krievvalodīgie, tāpēc tie daži latvieši, kas tur mājo, tāpat sarunās "pieklājības pēc" pārejot uz krievu valodu. Respektīvi, tiek virzīta doma, ka krieviem Latvijā latviešu valoda nemaz nav nepieciešama un ikdienas dzīvē iemācīties Latvijā to nemaz lāgā nevarot. Protams, fonā visu laiku skan frāzes par "aparteīdu", "nacistu ņirgāšanos par krievu vecīšiem", runas par svētku eglīšu aizliegšanu bērnudārzos krievu valodā un potenciālajiem sodiem tiem, kas 1. janvārī šaus salūtu pēc Maskavas laika.
Krievijas pagaidu pilnvarotais Latvijā Oļegs Zikovs aģentūrai TASS vēl novembrī klāstīja, ka vēstniecība saskaroties ar Krievijas pilsoņu "kolektīvu izmisuma saucienu", jo Latvijas varasiestādes gatavojoties deportēt pat "kurlmēmus un aklus" Krievijas pilsoņus, kam nokārtot pārbaudi traucējot veselības stāvoklis vai "mākslīgi radīti birokrātiskie šķēršļi". Kā vēl 20. septembrī pauda Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova, Latvijā valdot "diktatūra": "NATO diktatūra. Liberālisma diktatūra ar acīmredzamu kā sarkans dzīpars nacisma noti." Arī Krievijas vadonis Vladimirs Putins 4. decembrī draudēja Latvijai un citām valstīm, kas apsver Krievijas pilsoņu izraidīšanu: "Es nedomāju, ka laime atnāks pie tādiem, kas īsteno šādu politiku. (..) Ja viņi tā rīkosies pret cilvēkiem, kuri gribēja dzīvot tajā vai citā valstī, strādāja tur, radīja kādu labumu šai valstij, un pret viņiem tā cūciski izturēsies, tad galu galā viņi valstu iekšienē ar tādu cūcību arī paši sastapsies."
"Lopiski" noteikumi
Uz PMLP priekšnieces Rozes teikto par aptuveni 1000 Krievijas pilsoņu izsūtīšanu propagandas rupors "Russia Today" (RT) reaģēja, aptaujājot vairākus "politologus", kas vienā balsī atbildēja, ka "rusofobiskie noskaņojumi Baltijas valstīs virzīti uz Rietumu pozīcijas apmierināšanu". Piemēram, kāds Aleksandrs Dudčaks, kurš ievērojams ar to, ka pastāvīgi izplata vārtrūmes līmeņa Kremļa propagandas vēstījumus visās jomās, paudis: "Pirmkārt, dokumentu iesniegšanas noteikumi tur [Latvijā] ir bargi un lopiski ("жёсткие и скотские"). Viņi pēdējā laikā atļaujas būt nekaunīgi pret krieviem un tagad atkal demonstrējuši savu nekaunību. Nav saprotams, kādēļ viņi uzskata, ka var ko tādu atļauties. Rusofobijas politika pagaidām atmaksājas, taču visu laiku tā nebūs, drīz viņiem bļodiņu atņems. Pagaidām viņi mēģina riet skaļi, lai varētu dzirdēt un lai saimniekam būtu patīkami." Savukārt Krievijas parlamenta augšpalātas – Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs prāto, ka "Rīga rotaļājas ar uguni", un aicinājis vērst pret Latviju sankcijas un "slēgt šai republikai visas iespējamās tirdznieciskās un ekonomiskās attiecības ar Krieviju". Lai vēl vairāk demonstrētu savu piederību alternatīvās realitātes nometnei, Džabarovs paudis pārliecību, ka citas valstis šajā cīņā ar Krieviju Latvijai jau nu nepalīdzēšot. Interesanti, ka Krievijas interneta telpā apritē ir arī teorija, kas varētu būt virzīta uz satraukuma radīšanu plašākā Latvijas krievvalodīgo lokā. Tātad – Krievijas pilsoņu grupas izraidīšana esot tikai sākums. Patiesībā Latvijas mērķis esot padzīt "jebkādus krievus". Tā Sanktpēterburgas Valsts universitātes profesors un Baltijas "eksperts" Nikolajs Meževičs šovinistiski orientētajai vietnei "Svobodnaja pressa" skaidrojis, ka Latvija plānojot deportēt "tūkstošiem" krievu. Ne tikai Putina piekritējus. Kā pierādījums minēts stāsts par TV kanālu "Doždj", un politiskā pozīcija kārtējo reizi sajaukta ar nacionalitāti. "Tas ir svarīgs moments – latvieši sāka ar Krievijas pilsoņiem. Pēc tam viņi pāries pie nepilsoņiem, bet pēc tam ķersies pie tiem krieviem, kas ir Latvijas pilsoņi, taču vienalga nav labi, jo sarunājas krievu valodā. Bet tā jau ir trešā stadija, mēs pagaidām esam pirmajā," spriedelē Meževičs.
Rotaļas ar NYT
Pēdējās dienās plaši pa Krievijas ziņu lapām ceļo daži teikumi no ASV laikraksta "The New York Times" (NYT) korespondenta Metjū Higinsa 18. decembra reportāžas no Daugavpils. Raksta virsraksts ir "Baltijas valstī krievvalodīgos vajā bailes un aizdomas. Atbildot uz karu Ukrainā, Latvija vēršas pret iedzīvotājiem ar Krievijas pasēm kā daļu no pasākumiem, lai apkarotu Maskavas ietekmi." ("In a Baltic Nation, Fear and Suspicion Stalk Russian Speakers. In response to the war in Ukraine, Latvia has targeted residents with Russian passports as part of efforts to combat Moscow’s influence"). Vispirms "RIA Novosti", bet tad arī citas vietnes to izvērtušas tā, ka NYT korespondents pēc Daugavpils apmeklējuma secinājis, ka Krievijas pilsoņi Latvijā dzīvojot vienās bailēs un tiekot vajāti. Viņiem atņemot pensijas, tiesības dzīvot Latvijā un saņemt medicīnas pakalpojumus, vecumdienās spiežot mācīties latviešu valodu un turklāt vēl nemaz neļaujot kļūt par Latvijas pilsoņiem. Krievvalodīgie esot dusmīgi, ka viņus padara par "otrās šķiras pilsoņiem". Taču, iepazīstoties ar minētā raksta oriģinālu, paveras citādāka aina. Pirmkārt, no reportāžas paņemtas tikai dažas sākuma rindkopas, kas drīzāk ir ilustrācija tam, kā situāciju redz viens otrs Daugavpilī mītošs Krievijas pilsonis, kas tagad bažījas par savām izredzēm Latvijā. Tā varbūt ir desmitā daļa no raksta, jo pārējais Krievijas propagandai nav derējis, tātad atstāts ārpus kadra. Būtībā amerikāņu žurnālists stāsta par Latvijas reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, par blakusparādībām un sekām, pie kurām vainīga pati Maskava, nevis par krievvalodīgo "apspiešanu". Higinss runājis arī ar valsts amatpersonām, cenšoties sniegt abu pušu pozīcijas, kontekstu un būt objektīvs, kaut dažs vērtējums būtu apšaubāms. Taču viņš atzīst, ka Latvijas iestādes Krievijas pilsoņiem prasa vien minimālas latviešu valodas pamatzināšanas, un arī saprot, kāpēc tā. Aizdomas un piesardzība, kas, iebrukumam Ukrainā sākoties, vērsušās pret krievvalodīgiem ar Krievijas pasēm ir "konflikta blakus postījumi": "Mazo un ievainojamo Baltijas valsti [Latviju] ir traumējusi Krievijas okupācija pagātnē un nobiedējusi iespēja, ka prezidents Vladimirs Putins varētu censties "aizsargāt" krievvalodīgos tautiešus Baltijā, tāpat kā viņš to darījis Ukrainā." Raksta krievu valodas atstāstījumā, protams, šādas vietas neatrast.
NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to "Latvijas Avīzes" redakciju, rakstot atmaskots@latvijasmediji.lv.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
