12.3 °C
1873. gada 26. jūnijā. Pirms 150 gadiem Rīgā sākās Pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas ilga līdz 29. jūnijam un deva milzu ieguldījumu ne tikai latviešu mūzikas kultūras, bet arī topošās nācijas vienotības un pašapziņas veidošanā.
Uz svētkiem ieradās 45 kori no Vidzemes un Kurzemes ar 1035 dziedātājiem. Svētkus organizēja Rīgas Latviešu biedrība (RLB), un RLB zālē svētku ievada "apsveicināšanās" aktā pirmo reizi tika dziedāta Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju!". Interesanti, ka brīvprātīgie svētku kārtībnieki, kas lielākoties bija Tērbatas un Pēterburgas augstskolu latviešu studenti, kā atšķirības zīmes pie krūtīm nēsāja sarkanbaltas lentes. 27. jūnija vakarā ļaužu pārpilnajā Doma baznīcā notika garīgās mūzikas koncerts ar aptuveni 300 koristu. Tam sekoja svētku maltīte dalībniekiem RLB zālē. Laicīgās mūzikas koncerts notika 28. jūnijā Ķeizardārzā (Viesturdārzā), kur izpildīja 16 dziesmas, pārsvarā tautasdziesmu apdares. Kā virsdiriģenti darbojās ērģelnieks, pedagogs un latviešu mūzikas dzīves aktīvists Kurzemes guberņā Jānis Bētiņš un Jāņa Cimzes Vidzemes skolotāju semināra skolotājs, komponists, arī ērģelnieks Indriķis Zīle. 29. jūnijā turpat Ķeizardārzā sarīkoja dziesmu karus ar 11 vīru koru un četru jaukto koru līdzdalību. Uz tiem ieradās jau mazāk publikas, jo daudzi laucinieki bija devušies mājup. Noslēgumā RLB rīkoja atvadu maltīti un balvu dalīšanu. Svētki iznāca ar peļņu, jo rīkotāju rīcībā palika 2575 rubļi un 26 kapeikas. Tiesa, daļa latviešu sabiedrības palika neapmierināta, jo Rīgas latvieši par svētkiem nebija izrādījuši tādu entuziasmu, kā cerēts. Par to kritizēja svētku organizēšanas komiteju. Pēdējā aizrādīja, ka informācijas latviešu presē bijis pietiekami.
"Tagad jāprasa, vai arī tad vēl, nedēļas laikā, pilsētnieki tiešām nevarēja nekādi sagatavoties, pa svētku laiku kādas krāsas izkārt, lauciniekiem kādas ievērojamas vietas pieejamas darīt jeb kādā citādā vīzē svētkiem uzmanību parādīt? Kad tas nav darīts, tad lai labāk taisni izsaka, ka negribēja,"
pēc dziedāšanas svētkiem dusmojās "Baltijas Vēstnesis". Bet tajā pašā numurā tika pausts arī pravietisks viedoklis: "Šīs dienas paliks ar neizdzēšamiem burtiem ierakstītas latviešu sirdīs. Latviešu vēstures grāmatas par tām vēstīs nākamām audzēm."
Latvis, 1923. gada 26. jūnijā
Angļu viesi Rīgā. Sestdien, 23. jūnijā plkst. 9 rītā Rīgas ostā ieradās otrā vieglā angļu kreiseru eskadre 3 kuģu "Curacoa", "Caladon" un "Castor" sastāvā. Viesiem pretim bija izbraucis ar "Virsaiti" vecākais jūras virsnieks grāfs Keizerlings. Sastopoties ar eskadri, mūsu kara kuģis apmainījās ar to 13 salūtšāvieniem. Daugavgrīvā viesi izdarīja parasto 21 salūtšāvienu, uz kuru atbildēja mūsu krasta baterijas. Eskadre nostājās Daugavas labajā krastā iepretim pilij, kur jau drūzmējās lielāki ļaužu bari. Kreiseriem piestājoties, mūsu kara flotes komandiers kapteinis Keizerlings "Virsaiša" komandiera kapteiņa Brieža pavadībā uz kuģa "Curacoa" apsveicinājās ar eskadras komandieri D. Džilbertu. Viesus sagaidīja apsardzības resora, valdības un angļu sūtniecības pārstāvji un prefekta palīgs Simanovičs. Pus 12 sers Džilberts oficiāli apmeklēja apsardzības ministru Ducenu un karaspēka inspektoru ģenerāli Peniķi. Vakar plkst. 8 vakarā Virsnieku klubā viesiem bija sarīkots mielasts, kurā piedalījās ministru prezidents, apsardzības ministrs, karaspēka inspektors, apsardzības resora augstākie virsnieki un angļu sūtniecības darbinieki. Šodien ap 1 valsts prezidents pieņems angļu flotes virsnieku vizīti un vakarā tiem sarīkos dineju. Rīt eskadre dosies tālāk uz Tallinu, kur tā uzturēsies līdz 4. jūlijam.
