23. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Zirgu zagļu sērga

1875. gada 23. aprīlī. Pirms 150 gadiem kāds "Latviešu Avīžu" lasītājs Jānis Dzērvītis, kurš dzīvoja un strādāja Novgorodas guberņas Derevo muižā, kur bija arī latviešu kolonijas, avīzei rakstīja: "Še ik gadus nāk no Dinaburgas (Daugavpils) viens vīrs ar zirgiem un ar Kurzemē audzinātiem zirgiem divu, trīs, četru, piecu un tā tālāk gadu vecumā.

Tos viņš te pārdod par vislētāko cenu, arī dod bez naudas uz ilgāku gaidīšanu. Viņš nāk piecas līdz sešas reizes par gadu un ikkatru reizi atved līdz 30 un vairāk zirgu, tā ka mūsu puses ļaudis stipri vien runā, vai tik tur nebūšot zagti zirgi pulkā. Kurzemē, kā zinu, zirgi ir diezgan dārgi, tā atstellēšana arī maksā labu naudu, kā tad tas nu varētu nākt, ka tas vīrs tos zirgus var še daudz lētāki pārdot, nekā tie Kurzemē maksā. Tāpēc lūdzu visus tautas brāļus, ja kam viņa lopiņš taptu nozagts un būtu daudzmaz skaidras zīmes uzdodamas, lai jele to zādzību katrreiz izziņo avīzēs."

Zirgu zagšana Latvijas laukos pēc dzimtbūšanas atcelšanas un māju izpirkšanai sākoties ap 19. gadsimta vidu kļuva par vienu no izplatītākajiem noziegumiem, kas izsauca īpašas dusmas, jo zirgs bija saimniecības vērtīgākais mājlops gan naudas, gan noderīguma ziņā. Ja vien bija iespēja, saimnieki uz procesā pieķertiem zirgu zagļiem šāva bez vilcināšanās. Bija gan nošaušanas, gan ievainošanas gadījumi. 

Krievijas guberņās nereti notvertiem zirgu zagļiem sprieda linča tiesu un nosita, jo uzskatīja, ka daži mēneši cietuma, kas draudēja pēc likuma, vainīgajam tāda atpūta vien būs, 

turklāt tur tas "aroda" zināšanas tikai papildinās no līdzīgiem. Ieskatoties senās avīzēs, redzams, ka tautā pieņemtais stereotips par klejotājiem čigāniem kā biežākajiem zirgu zagļiem ir apšaubāms. Ar šo rūpalu ļoti bieži nodarbojās pašu pagasta pārstāvji. Labs zemnieka saimniecības zirgs 19./20. gadsimta mijā maksāja 100 un vairāk cara rubļu, kas līdzinājās kalpa puiša gada algai, tādējādi noziedznieku peļņa bija liela un uzskatīja, ka risks atmaksājas. Zagļu bandas bija labi organizētas, ar iekšēju darbu dalīšanu. 1905. gadā laikraksts "Balss" atzīmēja: "Ir vienkārši tā, ka veselas zagļu bandas rīkojas kopīgi: viens izdod vai, zirgu kādu gabaliņu pabraucis, atdod citam biedrim, jeb to iebrauc pie zināma zirgu slēpēja, kur tas paliek dažas dienas, kamēr pirmais meklēšanas karstums aprimst un ceļi top droši, tad tik viņu brauc projām uz nodomātu, zināmu vietu. Zagļiem šitā rīkojoties, reti kad izdodas zirgu atdabūt, bet vēl retāk pašus zagļus vai zirgu slēpējus apcietināt."

"Rīgas Ziņas", 1925. gada 23. aprīlī

Latvija ieroču tirdzniecības konferencē. Starptautiskā ieroču, munīcijas un kara materiālu tirdzniecības kontroles konferencē, kura sanāks Ženēvā 4. maijā, līdz šim jau piedalījušās 39 valstis, to starpā arī Amerikas Savienotās valstis un Vācija. No pārējām valstīm vēl nav saņemtas atbildes, bet sagaidāms, ka piedalīsies lielākā daļa no tām. Konferencei piešķir ļoti svarīgu nozīmi, jo tā būs pirmā tāda plašākā apmērā, kur apspriedīs atbruņošanai tuvu stāvošus jautājumus. Konvencijas projekts jau piesūtīts visām valstīm atsauksmei. Arī Latvija saņēmusi šo projektu un to apspriedusi. Mūsu valdība paziņojusi, ka ņems konferencē dalību. Par delegācijas sastāvu spriedīs vienā no tuvākām ministru kabineta sēdēm.