22. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Mīnu briesmas Krustpilī

1925. gada 22. aprīlī. Pirms 100 gadiem Daugavas krastā pie Krustpils, kas mūsdienās ir Jēkabpils Daugavas labā krasta daļa, ritēja atmīnēšanas darbi – Latvijas armijas sapieri meklēja un neitralizēja spridzekļus, kurus Pirmā pasaules kara gaitā iepretī Jēkabpilij krastā līdz divu metru dziļumā savulaik bija ierakusi Krievijas impērijas armija.

Latvijas teritorijā fronte gar Daugavu nemainīgi pastāvēja no 1915. gada vasaras līdz 1917. gada rudenim, kad ķeizariskās Vācijas armija kontrolēja lielāko daļu upes kreisā krasta, kamēr labajā bija nocietinājusies Krievijas armija. Krievijas armijas pavēlniecība kādā brīdī izlēma nodrošināties pret vācu mēģinājumiem forsēt upi un mīnēja tās krastus kritiskākajos posmos, tajā skaitā pie Krustpils. Uzbrukuma gadījumā jaudīgie spridzekļi tiktu aktivizēti. Mīnēšanā izmantoja ar eksplozīvām vielām pildītas dzelzs mucas un cilindrus, kā arī ap 250 kilogramu smagās jūras enkurmīnas, kuras uzskatīja par piemērotām, jo tajās atradās liels daudzums sprāgstvielu. Jāatzīmē, ka šādas Pirmā pasaules kara gaitā apraktas mīnas joprojām atrod arī mūsdienās – 2009. gadā tādu uzgāja pie Lielupes Vārnukrogā, 2014. gadā Jersikas pagastā netālu no Līvāniem, bet 2023. gada vasarā Daugavā pie Jēkabpils.

Krustpilī vecie spridzekļi radīja satraukumu 1924. gada vasarā, jo tad trīs mīnas pilsētas robežās eksplodēja negaisa laikā pēc zibens spēriena, bet viena krastā pie Asotes muižas. 1925. gada 2. aprīlī Latvijas armijas Bruņošanās pārvalde nosūtīja uz Krustpili sapieru komandu. Tā sāka darbu 8. aprīlī, pārmeklējot policijas un vietējo iedzīvotāju uzrādītos mīnēšanas laukumus. 

Spridzekļus, kam nebija nekādu aktivizācijas mehānismu, vienkārši izraka un aizveda neitralizēšanai. 

Atmīnēšana ar pauzēm, kad rakšanai traucēja augstais ūdenslīmenis upē, ritēja visu 1925. gadu un beidzās oktobrī. Tad paziņoja, ka "Krustpilij mīnu briesmas vairs nedraud". Tomēr, kā redzams mūsdienās, visas mīnas toreiz tomēr neatrada.

"Līdums", 1925. gada 22. aprīlī

Jērcēni. Laimīgs atradums. Jērcēnu pagastā Jaunās mājas saimnieki brāļi Zikuļi, noplēšot kādas vecas mūra būves atliekas, kuras stāvējušas tur jau no tēvu tēvu laikiem, atraduši tur iemūrētus divus lielus vērša ragus. Attaisot ragus, vienā atrasta zelta, otrā sudraba nauda. Spriežot pēc naudas gadu skaitļiem un formas, tā sagulējusi mūrī pāri par 300 gadiem. Saimnieki no liela prieka par negaidīto atradumu, kā "L. W" ziņo, sarīkojuši krietnu balli, kurā uzlūguši visus apkārtnes iedzīvotājus.