1885. gada 17. aprīlī. Pirms 140 gadiem turīga Tērvetes pagasta saimnieka ģimenē piedzima 20. gadsimta 20.–30. gadu Latvijas ievērojamākais grāmatizdevējs Jānis Rapa.

Reklāma

1912. gadā Rīgas Politehniskā institūta Tirdzniecības fakultātes absolvents kopā ar izdevniecības lietās pieredzējušo Arturu Valteru (1871–1924) un vēl virkni tolaik Rīgā pazīstamu latviešu inteliģences un uzņēmējdarbības personību nodibināja uzņēmumu "Valters un Rapa", kam bija lemts kļūt par lielāko Latvijā. Tiek atzīmēts, ka Jānis Rapa bijis pirmais latviešu grāmatizdevējsw ar pabeigtu specializēto izglītību un "Valters un Rapa" ir viens no pirmajiem uzņēmumiem, kur grāmatu izdevniecība, drukāšana apvienota ar tirdzniecību. ""Valtera un Rapas" grāmatnīca kļūst par Latvijas grāmattirdzniecības centrāli, kur ne vien koncentrējas lielākie grāmatu krājumi latviešu, krievu, vācu, angļu un franču valodā, bet kas ir arī vidējo un mazāko grāmatnīcu un dažādu iestāžu galvenā apgādātāja ar grāmatām. Šeit iespējams ne tikai iepazīties ar plašu informāciju par grāmatām un žurnāliem dažādās valodās, bet arī pasūtīt un īsā laikā saņemt visu nepieciešamo literatūru, ja tā neatrodas veikala krājumā," pētījumā par J. Rapu un viņa darbību raksta bibliogrāfe Gunta Jaunmuktāne.

J. Rapa bija pārliecināts, ka grāmatniecības attīstīšana nozīmē tautas vispārējā kultūras līmeņa celšanu. 

Viņa vadītais apgāds no 1912. līdz 1940. gadam izdeva vairāk nekā 3500 grāmatu aptuveni 11 miljonu metienā. 

Starp šī perioda "Valtera un Rapas" paliekošākajiem darbiem minams Krišjāņa Barona kārtoto "Latvju dainu" izdevums sešos sējumos, Pētera Šmita "Latviešu pasakas un teikas" 15 sējumos, Pētera un Mērijas Birkertu kārtotās "Latvju tautas anekdotes", "Latviešu sakāmvārdi un parunas", "Latvju tautas mīklas" un vēl citi. J. Rapa izdod klasiķu – Rūdolfa Blaumaņa, Annas Brigaderes, Friča Bārdas un citu – kopotos rakstus un izlases, nemaz nerunājot par aktuālo latviešu un cittautu oriģinālliteratūru. Izdevniecība pasūtīja grāmatu vākus un ilustrācijas labākajiem tā laika māksliniekiem – Indriķim Zeberiņam, Jēkabam Bīnem, Niklāvam Strunkem, Edvardam Brencēnam, Sigismundam Vidbergam.

1940. gadā padomju okupācijas vara konfiscēja un nacionalizēja mūža garumā loloto grāmatuzņēmumu. Jānis Rapa 1941. gada 30. maijā izdarīja pašnāvību. Motīvi nav skaidri, taču nojaušami. Katrā gadījumā tas paglāba Rapu ģimeni no represijām. Apgāda un veikala darbību 1993. gadā atjaunoja J. Rapas dēls, arī Jānis Rapa (1938–2005).

"Jaunākās Ziņas", 1925. gada 17. aprīlī

Leona Paegles lieta. Leona Paegles lietā izmeklēšana izbeigta. Bez viņa tiesai nodod vēl arī Alfrēdu Ozoliņu. Leonu Paegli apvaino, ka tas ievietojis komunistu žurnālā "Vienība" pret Latviju musinošus rakstus, uzaicinādams gāzt Latvijas valdību un ievest komunismu. Ozoliņš bijis par "Vienības" galveno redaktoru. Tas pret lielāku drošības naudu atbrīvots. Žurnāls "Vienība" sakarā ar pretvalstisku aģitāciju konfiscēts un apturēts.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu