1894. gada 21. jūnijā. Pirms 130 gadiem Liepājā vāciski iznākošā "Libausche Zeitung" sporta sadaļā ziņoja, ka "Heinriha Hildebranda un inženiera Volfmillera kunga Minhenē kopīgi izgudrotais benzīna velomotors izsaucis lielu sensāciju velobraucēju aprindās".

Reklāma

Iespējams, tā ir pirmā vai – pavisam droši – viena no pirmajām reizēm, kad Latvijā iznākošajos laikrakstos pieminēts motocikls. Proti, šī paša 1894. gada 20. janvārī inženieris konstruktors Aloizs Volfmillers patentēja motorizēto divriteņu braucamo "Hildebrand & Wolfmüller", kas bija pasaulē pirmais sērijveidā ražotais motocikls. Par nosacītu prototipu tam kalpoja uzņēmēja un izgudrotāja Gotlība Daimlera vēl 1885. gadā konstruētais braucamais, taču Daimlera pasaulē pirmais motocikls tā arī palika kā eksperiments vienā eksemplārā, kamēr Volfmillers bija saņēmis un izpildījis riteņbraukšanas entuziasta Heinriha Hildebranta uzdevumu izstrādāt sērijai piemērotu mašīnu. Tādu ar nosaukumu "Hildebrand & Wolfmüller" arī sāka ražot 1894. gada 1. martā rūpnīcā Minhenē. Jūnija sākumā Hildebrants Minhenes velodromā sarīkoja izstrādājuma paraugdemonstrējumus, uz kuriem saaicināja arī potenciālos interesentus no ASV, Anglijas, Austrijas un citām valstīm. Par pašu paraugdemonstrējumu ziņoja: "[Hildebrants] ātri iestūma [motociklu] divus trīs soļus, uzsēdās virsū un tālāk uz priekšu tas virzījās bez nevienas braucēja kustības. 

Bet kā kustējās! Ar ātrumu 30–35 kilometri stundā. Brauciena laikā Hildebranta kungs aizdedzināja cigāru un brauca pēc vēlēšanās gan ātrākā, gan lēnākā tempā." 

Tad, mēroties spēkiem trasē, uzaicināja vienu no labākajiem Minhenes velobraucējiem, kas atpalicis no "benzīna velomotora" par trim apļiem un izstājies ar vārdiem: "Lai ar šo velna lietu sacenšas, kas grib. Tas nav cilvēka spēkos!" Ar divtaktu benzīna dzinēju apgādātais "Hildebrand & Wolfmüller" svēra 40 kilogramu. Degvielas pietika ap 200 kilometriem. Motocikla ražošana turpinājās divus gadus. Par izgatavoto eksemplāru skaitu ir dažādas aplēses, bet uzskata, ka kopskaits nez vai bija lielāks par tūkstoti. 1895. gadā ražošanu izbeidza gan tāpēc, ka šai "rotaļlietai" tomēr piemita daudz nepilnību, gan arī tādēļ, ka konkurenti no franču "De Dion-Bouton" bija spējuši radīt līdzīgu, taču labāku braucamo.

Jaunākās Ziņas, 1924. gada 21. jūnijā

Latvju senatnes pētītāju biedrības vasaras sapulces 19. un 20. jūn. bija maz apmeklētas. No 12 priekšlasījumiem nolasīja un apsprieda tikai 6. Par senlatviešu kultūru mācītājs J. Sanders izcēla sevišķi latvju tautas valodas bagātību. 

Dažiem jēdzieniem ir pat 10 un vairāk pamatvārdu. Latvju tautas valodas bagātība pierāda tautas kultūru senatnē. 

To apliecinājuši pat latvjiem naidīgu tautu vēsturnieki, valodnieki un prātnieki. Par vietu vārdiem Siguldas novadā G. Ķempelis sakrājis ievērojamus materiālus un salīdzinot tos ar lībju, igauņu un somu valodām, atzina ar maz izņēmumiem, ka vietu vārdi cēlušies no lībju, igauņu un somu valodām un tāpēc nevarot šaubīties, ka šo tautu ciltis dzīvojušas te pirms latviešiem līdz pat Bauskai un tālāk līdz Tilzītei un Kauņai. Pretēju pārliecību izteica J. Sanders: ka latvji apdzīvojuši Baltiju pirmie un tikai vēlāk vietām iespiedušies lībji, somi un igauņi, kas esot jau neapgāžami pierādīts. Pirms igauņiem latvji apdzīvojuši arī lielu daļu tagadējās Igaunijas, pat tālāk aiz Mētras upes un Tapsas.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.