1964. gada 17. jūnijā. Pirms 60 gadiem Zviedrijā iznākošais trimdas laikraksts "Laiks" vēstīja par satraukumu un kaislībām, kādas kopš 10. jūnija izvērtušās ap latviešu kora mākslas lielmeistara, diriģenta Teodora Reitera kapavietu Stokholmas Meža kapos.

Reklāma

Pirmskara Latvijā slavenā "Reitera kora" vadītājs, ilggadējais Nacionālās operas orķestra diriģents un periodiski arī direktors bēgļu gaitās, kā to vēlāk raksturoja padomju avīzes – "neizprotot situāciju" –, pāri jūrai bija devies Otrā pasaules kara beigās. Mūziķis svešumā nodibināja Zviedrijas latviešu kori, kura slava gan vairs nebija tāda kā pirmajam Reitera korim. 1956. gada 14. decembrī mirušo Teodoru Reiteru apbedīja Stokholmā. Viņa personība un atdusas vieta trimdiniekiem turpināja kalpot kā latviešu kultūras simbols. Kad atklājās, ka Zviedrijas varas iestādes bez situācijai korektas saskaņošanas, pēc PSRS vēstniecības lūguma nolēmušas ekshumēt diriģenta pīšļus un izdot tos pārapbedīšanai padomju okupētās Rīgas Meža kapos, izcēlās skandāls, kas nonāca arī zviedru medijos. 

"Kapos sākās disputs starp latviešiem un kapu pārvaldes direktoru. Atskanēja saucieni, ka zviedri taisās atkārtot kauna pilnos leģionāru izdošanas notikumus. 

Kapu pārvaldes direktors taisnojās, ka Reitera kora valdes viedoklis jau divi iestādēs noraidīts un ka pēc zviedru likumiem tiesības uz tēva kapa vietu un pīšļiem pieder dēlam. Bija jau vēls, kad kapu vārti slēdzami, bet latvieši atteicās izklīst. Tad parādījās policija ar aresta mašīnu, lai sapulcējušos vestu prom ar varu. Tuvojoties pusnaktij, beidzot saņēma kapu pārvaldes direktora goda vārdu, ka šai naktī Reitera mirstīgās atliekas neizraks. Pēc tam latvieši devās mājup," par 10. jūnija pievakares notikumiem ziņoja "Laiks". Tēva pārvešanu uz dzimteni pieprasīja dēls, arī diriģents Leons Reiters (1926–1976), arī agrāk trimdinieks, taču 1958. gadā atgriezies Latvijā. Vai atgriešanās dzimtenes smiltīs bijusi vai nebijusi paša Teodora Reitera pēdējā vēlme, cirkulēja pretrunīgas ziņas. Visam notiekošajam piemita nepatīkama padomju propagandas piegarša, turklāt 1964. gada jūnija beigās Stokholmā gaidīja vizītē PSRS vadītāju Ņikitu Hruščovu, tāpēc tas izskatījās arī pēc politiska "labas gribas" žesta. Kaut šajā reizē pīšļu izrakšanu trimdinieki novērsa, 26. augustā to tomēr izdarīja ar Zviedrijas tiesas spriedumu. Teodora Reitera pārapbedīšana Meža kapos Rīgā, ļaužu tūkstošu klātbūtnē notika 1964. gada 2. septembrī.

Kurzemes Vārds, 1924. gada 17. jūnijā

Priekule. Kieģeļu rūpniecība. Vietējā Rīge ķieģeļnīca šovasar atjauno ķieģeļu dedzināšanu, kas bija pārtraukta sakarā ar pasaules karu. Vietējiem iedzīvotājiem ar to būs stipri atvieglota ķieģeļu dabūšana uz vietas nepieciešamām vajadzībām. Fabrika uzstādījusi arī zāģu gateri meža materiāla un būvkoku apstrādāšanai. Ierīkotas arī labības maļamās dzirnas. Fabrikas tvaika katla dzīšanai lieto kūdru, kuru fabrika iegūst pati vietējā purvā. Fabrikā nodarbināti vairāki desmiti strādnieku – vīrieši un sievietes. Darbi fabrikā pieņem daudz plašākus apmērus nekā pirms kara.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.