1864. gada 20. jūnijā. Pirms 160 gadiem Kokneses Bilstiņu muižas Zīles kroga nomnieka ģimenē piedzima gan par izcilu tautsaimnieku, gan arī savādnieku uzskatītais ekonomists, statistiķis Kārlis Balodis.

Reklāma

Jaunības dienās viņš pēc teoloģijas studijām Tērbatas universitātē darbojās kā mācītājs un pat mēģināja nodibināt jaunu latviešu koloniju Brazīlijā; tad pārcēlās uz Vāciju un studēja ģeogrāfiju Jēnā, līdz visbeidzot 19. gadsimta beigās aizrāvās ar ekonomikas studijām, mācījās to dažādās Vācijas augstskolās, tostarp Berlīnes universitātē, kur vēlāk bija arī pasniedzējs un profesors. Tajā pašā laikā viņš turpināja uzturēt saites arī ar Latviju. Pirmā pasaules kara priekšvakarā Balodim jau piemita Eiropas mēroga tautsaimniecības speciālista statuss. 

Par pētījumiem demogrāfijā un ekonomikā Krievijas impērijā viņš saņēma vairākas balvas. 

Ieprecējies Vācijā, viņš strādāja Prūsijas Statistikas pārvaldē un Vācijas impērijas Finanšu ministrijā. Pirmā pasaules kara periodā ekonomists izstrādāja pārtikas produktu racionēšanas jeb kartīšu sistēmu, ko pirmo reizi ieviesa turpat Vācijā. 1918. gadā ebreju pārceļotāju kopienas vajadzībām viņš izstrādāja pirmo Palestīnas valsts saimnieciskās uzbūves plānu. 1919. gadā Balodis atgriezās Latvijā un līdzdarbojās Latvijas Universitātes izveidē. Profesors bija politiski kreisi tendēts valsts regulētas kapitālistiskās saimniecības ideju piekritējs. Šīs vīzijas viņš izklāstīja 1898. gadā izdotajā grāmatā "Der Zukunftsstaat. Wirtschaftliches Ideal und Volkswirtschaftliche Wirklichkeit". ("Nākotnes valsts. Ekonomiskais ideāls un tautsaimnieciskā īstenība"), ko līdz 1927. gadam pārizdeva trīs reizes, tajā skaitā Krievijā. Latvijā Balodis centās dot padomus valsts ekonomikas atjaunošanā un attīstībā, taču tie neatbilda mirkļa politiskajam kursam, bija kritiski, tādēļ visbiežāk tika noraidīti vai uzņemti ar ironiju. Viņa idejas bija pārāk tālejošas, vairumam nesaprotamas. 

20. gadu sākumā profesors, piemēram, uzskatīja, ka lielie muižu centri jāsaglabā kā ražojošas vienības un Daugavā jāceļ HES lētas elektroenerģijas iegūšanai. 

1928. gadā Balodis kļuva par Saeimas deputātu un kā tāds darbojās līdz savai nāvei 1931. gadā no gripas izraisīta plaušu karsoņa. "Latvis" nekrologā rakstīja: "Viņa intereses bija plašas, un tas varēja operēt ar gluži enciklopēdiskām zināšanām un visai bagātīgu skaitļu materiālu. Tai pašā laikā tas bija arī liels jūsmotājs un taisnības meklētājs. Protams, kas meklē, tas arī maldās, un šādos maldos nereti iekļuva arī mirušais zinātņu vīrs, kad tas savas teorijas centās pielietot mūsu praktiskai dzīvei."

Darba Balss, 1924. gada 20. jūnijā

Sējumu stāvoklis Jelgavas apriņķī. Pēdējās dienās uznākušais lietus atnesis daudz laba tiklab vasarāju, kā ziemāju sējumiem. It sevišķi liela vajadzība pēc lietus bija stiprajās māla zemēs, pa lielākai daļai Dobeles tuvākā un tālākā apkārtnē. Pēkšņas lietus gāzes gan zemākās vietas stipri applūdinājušas, pie kam būs jāvaino gan nepietiekoša lauku izgrāvēšana. Bet tādu vietu nav daudz un uznākot saulei ar vēju, zemākās vietas ātri izžūst. Ziemāju stāvoklis vispārīgi Jelgavas apriņķī vidējs, jo vietām rudens slapjums sējumus izgulējis. Vasarājs turpretim labs. Dārzāju saknes lielākoties vairums kā citiem gadiem, patlaban beidz stādīt.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.