15. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Vēlme pēc bāzes Roņu salā

Pirms 100 gadiem, 1924. gada 15. jūlijā, no Rīgas uz Roņu salu izbrauca sevišķa komisija, lai uz vietas apsekotu un novērtētu iespējas izveidot tirdzniecības kuģu un zvejnieku atbalsta punktu šajā Latvijai svarīgajā salā kuģošanas nodrošināšanai Rīgas līcī.

Cīņā par Roņu salas teritoriālo piederību Latvija 1923. gada nogales sarunās Tallinā piekāpās Igaunijai, taču igauņi bija gatavi piešķirt Latvijai bezmaksas koncesiju radiostacijas, meteoroloģiskās stacijas, ogļu un benzīna noliktavas būvei, kā arī nelielas patvērumostas izveidei vietējās satiksmes kuģīšiem un zvejniekiem vētras gadījumos. Bija runa tāpat par hidroplānu piestātni. Maija beigu sanāksmē Jūrniecības departamentā nolēma, ka viss iepriekšminētais latviešu jūrniekiem īpaši noderētu, ja ledus stāvoklis ziemā neļautu kuģiem iegriezties Latvijas ostās krājumu papildināšanai. Atbalsta bāze ogļu uzņemšanai ziemā derēja arī Latvijas ledlauzim "Krišjānis Valdemārs". Izmantojot tvaikoni "Hidrogrāfs", īpašās komisijas sastāvā uz Roņu salu devās Ārlietu ministrijas Politiski ekonomiskā departamenta direktors Vilis Šūmanis, Latvijas Pasta un telegrāfa departamenta Radiodaļas priekšnieks Jānis Lintners un Biržas komitejas inženieris, ostu speciālists Oskars Fleišers. Salā delegātus sagaidīja Igaunijas pārstāvji. Par brauciena rezultātiem komisija ziņoja valdībai, kam jautājums bija jāapspriež tālāk. 1924. gada rudenī nolēma, ka vispirms ceļama radiostacija, tad ogļu noliktava ledlauzim "Krišjānis Valdemārs". Vienlaikus bija skaidrs, ka Roņu salai ir milzu grūtības ar ostu. Esošā vairāk bija piemērota zvejas laivām, un to nāktos krietni padziļināt, lai padarītu derīgu kuģiem, kam citādi bija jānoenkurojas pie salas. Ar Igaunijas piekrišanu radiostacijas būvei vajadzēja sākties 1925. gada pavasarī, ja Saeima ļautu tam ņemt kredītu. Taču tāds nekad netika dots. Kad 1925. gada martā par Roņu salas radiostaciju sprieda Saeimas Budžeta komisijā, pozīciju no projekta svītroja, izlemjot labāk atvēlēt līdzekļus Daugavas krastmalas atjaunošanai Rīgā pie Strūgu ielas, kur upe apdraudēja kādu trīsstāvu namu. Tā šis projekts arī palika neīstenots "līdzekļu neatļaušanas dēļ". 1929. gada vasarā Saeimas Budžeta komisija, iepazīstoties ar Latvijas piekrastes bāku un ostu stāvokli, gan iegriezās arī Roņu salā, taču drīzāk ekskursijas labad. Jāpiezīmē, ka sabiedrībā attieksme pret infrastruktūras veidošanu Roņu salā nebija pilnībā piekrītoša, jo uzskatīja, ka tā jebkurā gadījumā būs Igaunijas ieguvums.

Sociāldemokrāts,1924. gada 15. jūlijā

"Cīņa" Daugavmalā. Pēdējā laikā katru rītu Daugavmalā, Slokas tvaikonim "Kondoram" pienākot, notiek liels skandāls. Šo tvaikoni sagaidīt ierodas vairāku simtu liels ogu un zivju tirgotāju pūlis, jo "Kondors" viņiem atved katru rītu svaigas ogas un zivis. Tvaikonim apstājoties pie krasta, viss šis lielais tirgotāju-sieviešu bars dodas milzīgā steigā grūstīdamies uz tvaikoņa deķa pēc savām precēm. Ar šo pašu tvaikoni ikrītus ierodas Rīgā arī lielāks skaits pasažieru no Jūrmalas, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mīlgrāvja. Tiem nu, iekams viņi nokļūst no tvaikoņa, jāiztur ik rītus ar lielo sturmējošo sieviešu baru vesela cīņa.