Filmēšanas grupa ir liels, sarežģīts organisms, kam jādarbojas ar pulksteņa precizitāti, lai viss izdodotos.
No 22. janvāra kinoteātros visā Latvijā sāks demonstrēt daudzsēriju filmu "Pansija pilī", kas tapusi filmu studijā "Mistrus Media" pēc tāda paša nosaukuma Anšlava Eglīša autobiogrāfiskā romāna motīviem. Septiņās sērijās skatītāji varēs sekot līdzi spraigiem notikumiem Inciema muižā, kuru Eglīšu ģimene zemes reformas gaitā saņēma dāvanā no tikko dibinātās Latvijas valsts un sāka atjaunot, atverot tajā pansiju. Savukārt astotā būs dokumentālā sērija. Komēdijas žanrā ieturētajā stāstā savīsies gan apkaimes iedzīvotāju un pagātnes rēgu, gan pilsētas viesu un latviešu inteliģences attiecības vienas vasaras dzīves un uzdzīves virpulī 20. gadsimta 20. gadu Latvijā. Filmā vēsturiskos Anšlava Eglīša romāna varoņus atveidos daudzi skatītāju iemīļoti aktieri, tostarp Anšlava Eglīša tēvu rakstnieku Viktoru Eglīti – Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš, kuru aicināju uz sarunu.
Vai uz Viktora Eglīša lomas atveidošanu tev nācās izturēt lielu konkurenci?
Aktieriem parasti to neatklāj, vai viņš ir vienīgais konkrētās lomas kandidāts vai bijuši vēl arī citi un kā notikusi izvēle. Gadās, ka aktieri pat vispār neuzzina, ka bijuši kandidāti kādai lomai. Atklāti sakot, neesmu interesējies, kādēļ tieši mani radošā komanda izvēlējās par rakstnieka Anšlava Eglīša tēva lomas atveidotāju. Agrāk bija kinoproves, un bieži vien bija zināmi visi kandidāti uz lomām. Vispirms fotografēšanās, pēc tam arī filmēšanās noteiktās ainās, lai redzētu, kā dažādi aktieri izskatās kadrā. Jo ekrāns jau realitāti izmaina. Lielā mērā tas ir tāds pasjanss – ne vienmēr tas, kurš ir labāks aktieris, dabū lomu! Nereti dabū tas, kurš labāk iederas kopējā aktieru kombinācijā. Kādi apsvērumi konkrētajā izvēlē bijuši izšķirošie, tas ir tikai režisora, operatora un producenta ziņā.
Vai tavā gadījumā varētu būt ņemta vērā vizuālā līdzība Viktoram Eglītim vai varbūt erudīcija?
Es domāju, ka ne ārējā līdzība te bijusi noteicošā. Viktors Eglītis bija slaids un štrams jauneklis, bet es esmu pietiekami apaļīgs vīrietis labākajos gados gluži kā Karlsons (smejas). Par erudīciju man grūti spriest, jo Viktora Eglīša zināšanas literatūrā, tostarp antīkajā literatūrā, vēsturē un citās jomās bija daudz dziļākas un plašākas par manējām. Es tiešām nezinu, varu tikai minēt, kāpēc izvēlējās mani. Varbūt mana nedaudz konservatīvā daba, nedaudz pasmagais, grūtais raksturs, kas nevienam nav noslēpums, lika izdarīt izvēli par labu man. Bet nekā konkrēta, tikai varbūt...