11. marts vēsturē un senās avīzēs. Pirmais Latvijas civilordenis

1924. gada 11. martā. Pirms 100 gadiem Saeima trešajā lasījumā pieņēma Latvijas pirmā civilordeņa – Triju Zvaigžņu ordeņa – statūtus.

Par oficiālu tā dibināšanu uzskata tā paša gada 25. martu, kad Likumu par Triju Zvaigžņu ordeni izsludināja Valsts prezidents Jānis Čakste. Tobrīd Latvijas valstī pastāvēja tikai viens apbalvojums par militāriem nopelniem – Lāčplēša Kara ordenis. Vai demokrātiskā, parlamentārā valstī maz vajadzīgi lepni ordeņi apbalvošanai par civiliem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras un saimnieciskajā jomā, iepriekš tika debatēts daudz. Taču lietai pastāvēja arī ārpolitiska dimensija. Kā bija aizrādījis Valsts kancelejas direktors Dāvis Rudzītis: "Attīstoties tuvākām attiecībām ar ārvalstīm, kur pastāv arī civilordeņi, mēs nevaram paiet garām tāda ordeņa jautājumam (..) Ordeņa nolūks nav tikai atzīmēt mūsu pašu valsts un sabiedrisko darbinieku izcilus nopelnus; ar to apbalvos arī ārzemju valsts vīrus, tādā kārtā atbildot uz to pašu laipnību, ko dažas ārvalstis parādījušas mūsu valsts darbiniekiem." 

Pirmos rosinājumus pēc kā tāda izteica vēl 1921. gada sākumā. Tad uzskatīja, ka tas būs "Ozola vainaga ordenis". 

Tomēr Satversmes sapulce ordeņa statūtus noraidīja, aizrādot, ka vēl nav pieņemta Satversme un nav skaidrs, vai pamatlikums ko tādu, ko kreisais spārns uzskatīja drīzāk par impēriju un karaļvalstu atribūtu, pieļaus. Vēlreiz pie idejas atgriezās 1923. gada pavasarī, nu jau runājot par Triju Zvaigžņu ordeni un kā statūtu paraugu ņemot Francijas Goda leģiona ordeņa un Somijas Baltās rozes ordeņa priekšrakstus. Latvijas valstiskuma dzimšanas pieminēšanai pieskaņotajam ordenim noteica piecas šķiras. Apbalvojumu varēja piešķirt jebkuram, ko ordeņa dome atzīs par tā cienīgu. Ordenim deva devīzi "Per aspera ad astra" ("Caur ērkšķiem uz zvaigznēm") un pirmo Latvijas civilordeni darināja pēc Gustava Šķiltera meta. Ordeņa kavalieru skaits netika ierobežots. Pirmo reizi Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiru pasniedza 1925. gada 24. februārī, kad to saņēma J. Čakste un Zigfrīds Anna Meierovics. Trīs dienas vēlāk to pašu šķiru saņēma Kārlis Ulmanis un Rainis.

Latvijas Sargs, 1924. gada 11. martā

Laika signāli pie jūrskolas. Tekošā gadā pie K. Valdemāra jūrskolas jūrnieku namā atjauno laika staciju. Pulksteņi un aparāti ārzemēs pasūtīti un pareizu laiku dos ar gaismas signāliem. Šim nolūkam uz Britānijas kuģu būvētavas skursteņa uzstāda 8-12 elektriskās spuldzes, katra 1000 vatu stipra. Minūti priekš katras pilnas stundas lampas automātiski aizdegas un katrā pilnā stundā automātiski atkal nodzisīs. Signālugunis būs redzamas 8–19 kilometru tālumā. Signāli derēs kuģiem hronometru salīdzināšanai un regulēšanai un varēs izlietot visi Rīgas iedzīvotāji. Spuldzes degs 24 minūtes ik dienas un pilsēta dod pasākumam bez maksas elektrisko strāvu.