21.3 °C
Saskaņā ar Vācijas Federālā statistikas biroja datiem 2021. gada beigās Vācijā dzīvoja 11,8 miljoni cilvēku bez Vācijas pilsonības. Lai saīsinātu ceļu līdz Vācijas pasei, Bundestāgs 2024. gada 19. janvārī pieņēma pilsonības likuma reformu. Tā stājās spēkā 27. jūnijā.
Ikvienam, kurš vēlas naturalizēties, ir jāspēj finansiāli nodrošināt sevi un, ja nepieciešams, savu ģimeni, proti, persona nedrīkst dzīvot no sociālajiem pabalstiem. Naturalizēšanos likums nepieļauj arī tad, ja pieteikuma iesniedzējs neatbalsta liberālas sabiedrības vērtības. Turklāt ir nepieciešamas mutvārdu un rakstveida valodas zināšanas. Pretendentiem jānokārto arī naturalizācijas tests.
Personas, kas ir ieceļojušas Vācijā ar kvalificētām uzturēšanās tiesībām, tagad var naturalizēties pēc pieciem gadiem iepriekšējo astoņu vietā. Īpaši labi integrējušies cilvēki var iegūt Vācijas pilsonību jau pēc trim gadiem, un likums ļauj iegūt arī vairākkārtēju pilsonību un tādējādi arī ilgi pretrunīgi vērtēto dubultpilsonību. Turpmāk Vācijā dzimušie bērni, kuru vecāki ir ārvalstnieki, automātiski iegūs Vācijas pilsonību. Priekšnoteikums tam ir, ka vismaz viens no vecākiem ir likumīgi nodzīvojis Vācijā vairāk nekā piecus gadus un viņam ir pastāvīgas uzturēšanās tiesības.
Integrācijas lietu valsts ministrs Rēms Alabali-Radovans uzskata, ka reforma atzīst daudzu cilvēku ar migrācijas vēsturi dzīves realitāti un ka cilvēkiem, kuri vēlas naturalizēties, tāpat kā līdz šim ir jādeklarē atbalsts brīvai un demokrātiskai pamatkārtībai. Ir pievienots precizējums, uz kuru atsaucās liberāli demokrātiskās partijas FDP politiķis Stefans Tomā:
"Par Vācijas pilsoņiem nevar kļūt cilvēki, kuri ir veikuši antisemītiskus, rasistiskus, mizantropiskus nodarījumus."
Jaunajiem pilsoņiem ir arī jāatzīst Vācijas īpašā vēsturiskā atbildība par nacionālsociālisma valdīšanu un tā sekām, jo īpaši par ebreju dzīvības aizsardzību, kā arī par tautu miermīlīgu līdzāspastāvēšanu un ir jābūt pret agresīvu karu uzsākšanu.
Obligātās naturalizācijas prasības ietver valodas zināšanas un spēju nopelnīt iztiku sev un savai ģimenei. Tomēr līdz šim izņēmums ir bijis paredzēts tiem, kuri saņem sociālos pabalstus ne savas vainas dēļ, piemēram, slimības rezultātā. Pēdējais minētais izņēmums tagad tiks atcelts. Tas, vai šīm personām tomēr tiks piešķirta pilsonība, tiks izskatīts individuāli.
Reforma atvieglos pilsonības iegūšanu pilsoņiem, kuri nav ES pilsoņi – tātad līdz pat trim miljoniem cilvēku. Tieši tik daudz ārpussavienības pilsoņu Vācijā dzīvo jau vairāk nekā astoņus gadus. Tas, ka 67 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem vairs nebūs jāpierāda savas formālās vācu valodas zināšanas vai jākārto zināšanu tests, varētu atvieglot Vācijas pases iegūšanu aptuveni vienam miljonam cilvēku. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem Vācijā dzīvo 1,1 miljons cilvēku, kuriem nav Vācijas pases un kuri ir vecāki par 65 gadiem.
Jauno likumu citstarp kritizēja opozīcijā esošā Kristīgo demokrātu partija (CDU). Tās priekšsēdētājs Frīdrihs Mercs tiešsaistes platformā "X" rakstīja, ka vēl nekad valsts vēsturē valdība nav valdījusi tik nepārprotami pret iedzīvotāju interesēm. Arī Tīringenes federālās zemes CDU vadītājs Mario Voigts platformā "X" kritizēja, ka valdošā koalīcija pārvērš Vācijas pilsonību par "junk goods" (angliski "grabažas").
Turku kopiena Vācijā priecājas, ka šīs reformas rezultātā naturalizēsies daudz vairāk cilvēku. Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta vadītājs Marsels Fračners uzskata, ka tā padarīs Vāciju par atraktīvāku valsti ārvalstu darbiniekiem, kuru valstī trūkst teju visos sektoros. 2022. gadā bija 1,98 miljoni darba vakanču – augstākais rādītājs valsts vēsturē. "Mums ir nepieciešami kvalificēti iebraucēji no ārvalstīm," uzsver darba lietu ministrs Huberts Heils.
Taču ar jauna likuma pieņemšanu var nepietikt, lai ātrāk naturalizētu visus interesentus, jo ironiskā kārtā arī pilsonības un migrācijas dienestiem trūkst darbinieku, lai izskatītu visus iesniegumus. Vairākās lielpilsētās uz naturalizācijas testiem un vēlāk uz to rezultātiem ir jāgaida mēnešiem. Piemēram, televīzijas kanāla WDR žurnālisti noskaidroja, ka Ķelnē naturalizācijas process varot ilgt pat vairākus gadus, jo iestādēm katastrofāli trūkst darbinieku. Tādēļ tas, cik ātrā laikā var tikt pie Vācijas pilsonības, ir arī atkarīgs no dzīvesvietas. Aptaujas rāda, ka naturalizācijas process ilgst starp trim un 36 mēnešiem.
