Vācijas vēstnieks Kristians Helts Latvijā nonāca pēc darba Kosovā – vēl viena valsts, kuras nesenajā vēsturē skaidri izpaužas Rietumu un Krievijas pretstāve. 

Bet diplomāta gaitas sācis vēl deviņdesmito gadu sākumā Maskavā. Tad – Telaviva. Vācijai bija ko piedāvāt Ukrainas kara un Tuvo Austrumu konflikta saasinājuma laikā, NATO Austrumu flanga nostiprināšanā un pat steidzamā Latvijas vajadzībā mainīt otro svešvalodu skolās. It sevišķi pēdējā jautājumā Vācija rīkojās operatīvi un sekmīgi un sniegs Latvijai ievērojamu atbalstu papildus nepieciešamo skolotāju sagatavošanā. Tomēr vēstnieks atgādina – Vācija var daudz, bet ne brīnumus. Šajā laikā kā vēl nekad visiem NATO partneriem un ES valstīm jārīkojas kolektīvi.

Kā šajā vairāk nekā divu gadu laikā mainījusies Vācijas pozīcija Ukrainas sakarā? Esam pieredzējuši gan vilcināšanos Kijivas bruņošanā, gan Ukrainas pārstāvja apsaukāšanos, nosaucot Vācijas kancleru Šolcu par aizvainotu aknu desu. Bet nu Zelenskis sarokojas ar Šolcu un runā par arvien jaunām "Patriot" (gaisa aizsardzības sistēmām), iespējams, arī lielāku uzbrukuma spēju piešķiršanu Ukrainai.