Sirds izmeklējumi bez operācijas; atklāj, kā Latvija kļūst par pionieri asinsvadu ārstēšanā

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš, kurš ir arī Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes profesors un Stradiņa slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, ir viens no tiem speciālistiem, kuri sākuši Latvijā lietot neinvazīvu metodi sirds asinsvadu izmeklēšanā.

Šo metodi ir radījis izcilais latviešu izcelsmes asinsvadu ķirurgs – Stenforda universitātes profesors Kristaps Zariņš kopā ar viņa bijušo doktorantu, tagad profesoru Čārliju Teiloru. Intervijā "Latvijas Avīzei" Dainis Krieviņš stāsta, ko Latvijas iedzīvotāji iegūs no šīs abu asinsvadu ķirurgu sadarbības.

Jūs esat Kristapa Zariņa un viņa brāļa Bertrama Zariņa, traumatologa un ortopēda, izveidotā Latvijas Medicīnas fonda valdes pārstāvis. Sadarbojaties gan zinātniskās pētniecības jomā, gan arī studentu izglītošanā. Kā izveidojās jūsu sadarbība ar tautiešiem otrpus okeānam?

D. Krieviņš: Ar Kristapu Zariņu sadarbojos kopš 1993. gada, kad kā students apmaiņas programmā sešus mēnešus papildināju zināšanas Čikāgas Universitātē, kur viņš bija asinsvadu ķirurģijas vadītājs universitātes slimnīcā. Brāļi Kristaps un Bertrams deviņdesmito gadu sākumā nodibināja Latvijas Medicīnas fondu, lai piešķirtu stipendijas studentu izglītošanai un atbalstam Latvijas medicīnai. Vēlāk, kad profesors Kristaps Zariņš kļuva par Stenforda universitātes Asinsvadu ķirurģijas centra vadītāju, viņš kopā ar pasaulē slaveno asinsvadu ķirurgu Tomu Fogertiju uzaicināja mani uz Stenforda universitāti, lai es varētu piedalīties asinsvadu ķirurģijas pētniecības projektos. 

Tajā laikā man bija iespēja mācīties gan no asinsvadu ķirurgiem Asinsvadu ķirurģijas centrā, gan arī invazīvajiem radiologiem Invazīvās radioloģijas centrā. 

Tas bija brīnišķīgs gads Stenfordā. Bija iespēja izjust inovāciju un pasaules medicīnas lokomotīves elpu.

Kad atgriezos Latvijā, sadarbība ar Kristapu Zariņu turpinājās – mēs īstenojam projektus kopā ar dažādām amerikāņu medicīnisko tehnoloģiju kompānijām un esam kļuvuši par lielu starptautiski atzītu pētījumu centru, attīstot dažādas asinsvadu ķirurģijas ierīces. Mums ir sadarbības partneri Jaunzēlandē, Holandē, Vācijā, ASV, un pēdējos divdesmit gados kopīgi esam izpētījuši un attīstījuši vairāk nekā desmit dažādas ķirurģijas inovatīvas ierīces, no kurām daudzas ir pieejamas pacientu ārstēšanā. Šajā ziņā Kristapa Zariņa loma ir bijusi milzīga – viņš ir autoritāte pasaulē, viens no aterosklerozes bojājumu hemodinamikas un izpētes tēviem kopā ar pasaules slaveno patologu Semuelu Glagovu no Čikāgas Universitātes.

Kristaps Zariņš pirms vairākiem gadiem kopā ar Čārliju Teiloru nodibināja firmu "HeartFlow", kura pirmo reizi pasaulē neinvazīvi spēj izvērtēt sirds asinsvadu bojājumus. 

Līdz tam sirds asinsvadi tika izvērtēti ar koronarogrāfiju un dažādām ierīcēm, kas ir invazīva sirds izmeklēšanas metode ar kontrastvielu, lai atklātu, kurā vietā un cik lielā mērā ir sašaurināta viena vai vairākas sirds vainagartērijas. Pēc Kristapa un Čārlija pētījumiem tika izveidota pirmā neinvazīvā tehnoloģija. Tā ir īpaši svarīga tad, ja asinsvados ir izgulsnējies kaļķis un parastā datortomogrāfijas angiogrāfija neļauj izvērtēt slimību. Apstrādājot datus ar superdatoru, var iegūt precizētu anatomisko karti un saprast, vai šis bojājums iespaido arī sirds muskuļa darbību.

Vai šo inovāciju asinsvadu slimnieku ārstēšanā izmanto arī Latvijā?

Pateicoties jaunās izmeklēšanas metodes attīstībai, Latvija bija viena no pirmrindniecēm, kas jauno medicīnas tehnoloģiju sāka pētīt pacientu izmeklēšanā. To izdarīja kardiologi profesors Andrejs Ērglis, dakteri Sanda Jēgere un citi kolēģi. Viņi, sadarbojoties arī ar Dienvidkorejas kardiologiem, deva vislielāko ieguldījumu šīs metodes pierādīšanā cilvēku ārstēšanā.

Vai tam bija piešķirts valsts budžeta finansējums?

Pateicoties profesora Kristapa Zariņa un uzņēmuma "HeartFlow" atbalstam, izmeklējumus Latvijas pacienti saņēma bez maksas, bet pats pētījums tika veikts ar Latvijas Universitātes fonda mecenāta SIA "Mikrotīkls" un Latvijas Zinātnes padomes granta atbalstu.

Jūs esat savos pētījumos secinājis, ka kāju un sirds asinsvadu bojājumi ir cieši saistīti viens ar otru – ārstējot kāju asinsvadus, nereti atklājas, ka ir bojāti arī sirds asinsvadi. Daudzi cilvēki droši vien to nezina, ka pastāv šāda mijiedarbība.

Pirms pāris gadiem, ar Kristapu Zariņu apspriežot nākotnes zinātnes attīstības iespējas Ņujorkā,

mums radās ideja, ka ar šo jauno tehnoloģiju varētu uzlabot asinsvadu ķirurģijas pacientiem viņu koronāro sirds asinsvadu veselību. 

Mēs jau līdz tam zinājām – ja cilvēkam ir asinsvadu problēmas, ateroskleroze galvas vai kāju asinsvados, tad kādai daļai ir bojāti arī sirds asinsvadi.

Iepazināmies arī ar statistikas datiem, kuri apkopoti, veicot apjomīgus pētījumus. Piemēram, nesen ir veikts pētījums, kurā bija iesaistīti 168 000 ASV pacientu, kuriem bija kāju asinsvadu operācijas. No viņiem piecos gados nomira 55% pacientu. Līdzīga situācija ir arī Eiropā. Piemēram, Dānijā ir izveidots kāju asinsvadu patoloģijas reģistrs, kurā iekļāva vairāk nekā 110 000 pacientu, kam veica kāju asinsvadu operācijas. Tur konstatēja, ka vairāk nekā 40% no šiem pacientiem nomirst no sirds asinsvadu patoloģijas piecu gadu laikā.

Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Neskatoties uz to, ka pēdējos 30 gados ir ļoti attīstījusies zāļu ražošana, Latvijā mirstība no infarkta joprojām ir viena no augstākajām Eiropā. 

Diemžēl liela daļa Latvijas iedzīvotāju nemaz nezina, ka viņiem ir slima sirds. Cilvēks noiet nelielu gabalu un jūt, ka viņam sāk sāpēt kājas. Bet sirds vēl nesāp. 

Mēs secinājām, ja šos pacientus neinvazīvi izmeklējam, kaut gan viņiem nav nekādu pazīmju par sirds problēmām, un pareizi ārstējam, mēs varam samazināt mirstību. Faktiski mēs esam arī pirmie pasaulē, kas šo metodiku izmantoja – pacientiem, kam veikta perifēro asinsvadu operācija, tika izvērtēts sirds asinsvadu stāvoklis. Ar jauno metodi, izmeklējot 130 pacientus, kuriem bija kāju asinsvadu bojājumi un kuriem veica asinsvadu operāciju, tika konstatēts ļoti augsts sirds asinsvadu patoloģiju skaits. Nozīmīgu sirds asinsvadu bojājumu atklāja vidēji diviem no trim pacientiem. Pateicoties šim izmeklējumam, 54 pacientiem veica koronarogrāfiju, pēc kuras 47 pacientiem tika laboti bojātie asinsvadi ar stentiem, bet septiņiem pacientiem veikta sirds operācija. Tas arī parādīja, ka gada laikā pēc operācijas no nāves tika izglābti vismaz septiņi pacienti un vairāki – no miokarda infarkta. Piecu gadu laikā samazinājās pacientu mirstība divas reizes, bet mirstība no sirds slimībām pat četras reizes. Tas ir būtisks ieguvums mūsu pacientiem un sabiedrībai kopumā. Noteikti daudz finansiāli efektīvāks nekā miljoni, ko tērējam medikamentu iegādē. Līdzīgu pētījumu mēs veicām arī pacientiem, kam tika operēta miega artērija insulta profilaksei. Tajā tika iesaistīti 200 pacienti.

Kā atlasījāt pacientus šim inovatīvās ārstēšanas projektam?

Tajā iesaistījām Stradiņa slimnīcas pacientus, kuriem ir asinsvadu slimības – viņiem bija operēti vai nu kāju, vai kakla asinsvadi, vai miega artērijas. Kaut arī viņiem nebija nekādu sirds slimību simptomu, mēs viņiem veicām datortomogrāfijas izmeklējumu sirdij un sūtījām šos datus Kristapam Zariņam uz Ameriku apstrādāt firmā "HeartFlow". Divdesmit četru stundu laikā saņēmām rezultātus, kurus izvērtēja Latvijas kardioloģijas komanda: kardiologi, invazīvie kardiologi un kardioķirurgi. Tos pacientus, kuriem sirdī bija pamatīgi asinsvadu bojājumi, trīs mēnešu laikā operēja vai stentēja. Faktiski viņus izārstēja un viņi turpināja saņemt atbilstošu medikamentozo terapiju. 

Runājot mūsdienu terminoloģijā, pacientiem tika radīts "zaļais koridors" sirds izmeklēšanai un ārstēšanai, kas daudziem izglāba dzīvību un uzlaboja dzīves kvalitāti.

Pagājušajā gadā šī projekta rezultāti bija publicēti ASV un Eiropas vadošajos asinsvadu ķirurģijas žurnālos, bet janvāra beigās projekta noslēguma rezultātus mēs prezentēsim Amerikas Asinsvadu ķirurģijas asociācijas kongresā, kurā no 250 iesniegtajiem dažādu valstu pētījumu rezultātiem tika apstiprināti tikai divdesmit pieci, un mēs esam to augšgalā.

Kad šis projekts, kurā pacientiem, kam bojāti kāju asinsvadi, izvērtē arī sirds asinsvadus, tiks ieviests kā valsts apmaksāts un vairs nebūs kā pilotprojekts izredzētām pacientu grupām?

Lai to ieviestu dzīvē, mums ir nepieciešama lielāka pacientu grupa. Pasaule skatās uz šo pilotprojektu un liek saprast – ja jūs to visu pierādīsiet ar lielu pacientu daudzumu randominizētā pētījumā, tad tiks mainītas sirds ārstēšanas vadlīnijas Amerikā un Eiropā. Tas nozīmē, ka vadlīnijas tiks mainītas arī Latvijas pacientu ārstēšanā. Augstākais līmenis šiem pierādījumiem ir tad, kad pacientus sadala divās grupās, kur viena grupa saņem attiecīgo medikamentu vai izmeklēšanu un ārstēšanu, bet otra grupa nesaņem. Mums tas ir jāsalīdzina. 

Tie pacienti, kuri piedalās šajā projektā, nezina, kurā grupā viņi tiks iekļauti. To nosaka datorprogramma, tātad tas nav mediķu vai pētnieku ietekmēts.

Mums bija Veselības ministrijas atbalsts, lai mēs šo projektu varētu iedzīvināt. Mēs saņēmām finansiālu atbalstu no valsts pētījumu programmas. Aizvadītajā gadā saņēmām arī finansiālu atbalstu no Nacionālā veselības dienesta projektu programmas, lai līdzīgu pētījumu veiktu par kakla asinsvadiem. Ja mūsu prognozētie rezultāti apstiprināsies, tie varētu kļūt par valsts apmaksātiem ārstniecības pakalpojumiem. Ja to ieviesīs valstiskā līmenī, tad katrs cilvēks, kurš nonāks pie asinsvadu ķirurga, tiks nosūtīts izmeklēt sirdi un tā tiks pareizi ārstēta.

Mums par savu projektu būs jāatskaitās 2026. gada pavasarī. Ja tas izdosies, tad Latvija šajā ziņā būs gandrīz pionieris. Mūs ir apsteigusi vienīgi Dienvidkoreja, kur jau šobrīd pilnīgi visiem pacientiem, kuriem ārstē asinsvadus, veic arī datortomogrāfiju sirdij ar vai bez profesora Zariņa pieminētās firmas veiktās sirds modelēšanas. Pētījumā piedalās arī kolēģi no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, no ASV, Holandes, Lietuvas, Somijas un Polijas. Šobrīd mums ir iespējas iezīmēt Latviju uz starptautiskās inovatīvās pētniecības kartes un būtiski palīdzēt arī mūsu pašu pacientiem dzīvot ilgāk un laimīgāk.

#SIF_MAF2024 #diaspora.

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".