12.3 °C
Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) aicina rūpīgi pārskatīt sabiedrībā neapmierinātību raisījušos plānus vēl un vēl samazināt skolu skaitu novados, norādīts LRS paziņojumā.
Rakstnieku savienība ar bažām vērojot procesus, kas aizvadītajās nedēļās valstī radījuši neapmierinātību, un uzdod jautājumu, vai piedāvātajām reformām ir kāda dziļāka un uz attīstību vērsta loģika, kas pēc gadiem darīs mūsu valsti stiprāku, bet tās pilsoņu dzīvi labāku un sakārtotāku.
LRS jautā, vai par sistēmisku situācijas izpratni liecina lēmums vispirms slēgt, bet tad neslēgt Latvijas pasta nodaļas, vai par saimniecisku loģiku liecina jauno elektrovilcienu nedienas un neuzbūvētie peroni. LRS norāda, ka esam nonākuši situācijā, kad šādu jautājumu kļūst aizvien vairāk. LRS jautā, "kas notiek ar mums un kāpēc mēs mēģinām kaitēt paši sev". Lielu uztraukumu rada nelielo apdzīvoto vietu atmiršana un likvidācija, kas turpinās jau ne pirmo gadu desmitu. LRS ieskatā par ikdienišķu parādību ir kļuvusi, piemēram, ciemu likvidēšana Latgalē. Cilvēki aizbrauc, jo daudzviet Latvijā nomaļajās vietās nav darba iespēju, trūkst mūsdienīga kultūras piedāvājuma un nākotnes perspektīvu.
Tāpat LRS vērš uzmanību arī uz to, ka ilgāku laiku Latvijas iedzīvotāji redz, kā vispirms par Eiropas un Latvijas līdzekļiem renovē ēkas, tad likvidē skolas tajās, bet atjaunotās ēkas paliek neizmantotas un vietām pilnīgi pamestas.
Runājot par skolu skaita samazināšanu, LRS norāda, ka šāds lēmums ilgtermiņā, iespējams, nebūs ne gudrs, ne tālredzīgs, jo valstij ir nepieciešama attīstība, jaunu darba vietu radīšanas plāns, ticība rītdienai. LRS ieskatā politiķiem, kuri deleģēti sakārtot mūsu zemi, sev ir jāatbild uz jautājumu, kāpēc Latvija, valsts Eiropas centrā, kas ir lielāka par tādām valstīm kā Beļģija vai Nīderlande, neattīstās, kā tai būtu jāattīstās, un jāapdomā, vai tiešām skolu slēgšana būs solis pareizajā virzienā.
LRS aicina – pirms veikt jebkādas reformas, radīt tādus plānus un stratēģijas, kā pamatā liktas attīstības iespējas, sarunāties ar sabiedrību par tām skaidri un saprotami, skaidrojot iespējamos zaudējumus un ieguvumus, respektējot indivīda, sabiedrības un mūsu valsts intereses.
