Jaunā mācību gada tuvums var izraisīt stresu kā skolēniem, tā skolotājiem

Gatavojoties 1. septembrim, bērni un pusaudži saskaras ar visplašāko emociju spektru, sākot ar satraukumu un prieku par gaidāmo tikšanos ar klasesbiedriem un beidzot ar nemieru un trauksmi, domājot par grūtībām mācībās vai vardarbību skolā. 

Lai bērniem, vecākiem un pedagogiem sniegtu psihoemocionālu atbalstu jautājumos, kas saistīti ar jaunā mācību gada sākšanos, Bērnu aizsardzības centrs rīko ikgadējo kampaņu "Atpakaļ uz skolu".

Pirmo reizi skolā

"Bērna gatavību skolai var vērtēt trīs jomās. Pirmkārt, ļoti svarīgi ir mācību sasniegumi, tas, vai bērns prot atpazīt un rakstīt burtus, savilkt kopā zilbes, izlasīt īsus vārdiņus, būtiski ir arī pazīt ciparus, prast saskaitīt priekšmetus. Bērnam, kurš šīs pamatlietas nezina, skolā klāsies ļoti grūti. Otrkārt, sociālās prasmes. Plānojot skolas gaitas, jau laikus vajag mācīties draudzēties, veidot sarunu, darboties grupā, ievērot spēles noteikumus, sagaidīt savu kārtu. Treškārt, 

psiholoģiskā gatavība skolai, kuru apliecina bērna spēja piespiest sevi darīt to, kas nešķiet pārāk interesants un patīkams, mierīgi sēdēt skolas solā un koncentrēt uzmanību – pirmajā klasē vismaz 15–20 minūtes. 

Šo prasmi vajag jau laikus mērķtiecīgi attīstīt," uzsver klīniskā psiholoģe Baiba Blomniece-Jurāne.

Viņa stāsta, ka emocionāli un jūtīgi bērni pirmās skolas dienas priekšvakarā stresu izjutīs stiprāk, arī stresoru skaits būs daudz lielāks – gan neierastā vide, gan citi bērni un skolotāji, gan troksnis klasē. Arī "mājas bērns", kuram nav pietiekami attīstītas sociālās prasmes un psiholoģiskā noturība, būs pakļauts lielākam stresam nekā pirmsskolas izglītības iestādes audzēknis, kurš jau laikus gatavots skolas gaitām. Stresa līmenis, stresa izraisītāji un bērna pielāgošanās spējas atkarīgas arī no iedzimtā temperamenta. Daži bērni izteikti reaģē uz stresu, tādēļ adaptācija jaunajiem apstākļiem norit ilgāk, turpretī citi ātri adaptējas un stresu izjūt vāji.