Invaliditātes statusa iegūšana. Ja veselība liedz dzīvot pilnvērtīgi

Slikts fiziskās vai psihiskās veselības stāvoklis, piemēram, artrīts, pārciestas traumas, depresija, var radīt dažādus ierobežojumus, kuri traucē, neļaujot strādāt fiziski smagu vai atbildīgu darbu, veikt to pilnu darba dienu vai pat par sevi parūpēties. Šādos gadījumos cilvēkam nepieciešams un arī pienākas valsts atbalsts.

Kā pieteikties invaliditātei

"Invaliditātes statuss ir kā atbalsta mehānisms, kuru valsts īsteno, lai cilvēks saņemtu gan finansiālu atbalstu, gan atbilstošu sociālu palīdzību," uzsver Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītājas vietniece invaliditātes ekspertīzes jautājumos Sandra Ausekle.

Ja pēc veiktās ārstēšanas un rehabilitācijas tomēr saglabājas funkcionēšanas ierobežojumi, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš sadarbībā ar attiecīgās jomas speciālistu sagatavo nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi. Mēdz būt saslimšanas, kuru dēļ pacients ilgstoši atrodas stacionārā vai ārstē tās ar ambulatora speciālista iesaisti, tad nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi var sagatavot ārstējošais ārsts. Tas ir medicīnisks dokuments, kurā ietverta gan slimības vēsture – anamnēze –, gan aprakstīts pacienta veselības stāvoklis un slimības radītās sekas.

Lai tiktu veikta invaliditātes ekspertīze, vajag uzrakstīt iesniegumu un to kopā ar ārsta nosūtījuma (veidlapa Nr.088/u) oriģinālu un tam pielikumā pievienotajiem dokumentiem, kā arī dokumentus par speciālajiem cēloņiem, piemēram, atzinumu par arodslimību vai aktu par nelaimes gadījumu darbā, elektroniski, pa pastu vai klātienē iesniegt komisijai. 

Tā kā ekspertīze pārsvarā tiek veikta bez paša cilvēka klātbūtnes, komisijas lēmums atkarīgs no ārsta sagatavotā nosūtījuma kvalitātes (tas ir derīgs divus mēnešus). 

Lai neapgrūtinātu komisijas darbu, jāatturas no nevajadzīgu dokumentu, piemēram, rēķinu vai izziņu par maznodrošinātā statusu, pievienošanas.