7 °C
7. maijā apritēja gads, kopš sociālajos tīklos "Ttwitter" un "Facebook" tika uzsākta sabiedriska kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Nesen līdzdalības platformā ManaBalss.lv tikuši savākti 10 370 cilvēku paraksti, tie pauduši atbalstu iniciatīvai par valsts valodas nostiprināšanu Latvijā likuma grozījumiem. Iniciatīva iesniegta Saeimā. Iniciatīvu "Par valsts valodas statusa nodrošināšanu" iesniedza dzejniece un publiciste Liāna Langa, kura ikdienā vada un īsteno domubiedru kampaņu #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju.
Entuziastu izveidotās kampaņas nolūks ir valsts valodas stiprināšana un Latvijas publiskās vides lingvistiskā derusifikācija, kas bija arī viens no Trešās atmodas mērķiem.
"Lai arī latviešu valodai – vienīgajai valsts valodai Latvijā jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas bija jādominē publiskajā telpā, ilgus gadus vieglprātīgi tika pieļauta divvalodība un iztapīgs servilisms pret krievu valodu. Tas noveda pie tā, ka latvieši, īpaši jaunieši, kuri nezina krievu valodu, bieži vien nevarēja dabūt darbu Latvijā un spiestā kārtā devās prom paši no savas zemes. Diemžēl politiķi un valodas politikas īstenotāji, arī mediji Latvijā gadiem ilgi izlikās, ka šāda problēma nepastāv. Tādējādi piecdesmit okupācijas gadiem klāt jāskaita vēl trīsdesmit atjaunotās Latvijas gadi, kuros notika sabiedrības lingvistiskā krievināšana, atstājot dziļas pēdas sabiedrības domāšanā un valodas lietošanas paradumos," raksta Liāna Langa.
Viņa norāda, ka "uzsākt kampaņu mani pamudināja divvalodība de facto visā Latvijā, jo gan sabiedrība, gan valsts institūcijas un komercuzņēmumi ignorēja Satversmes burtu un garu, kā arī 2012. gada Valodas referendumā tautas lemto par vienvalodīgu valsti, kurā latviešu valoda ir visu sabiedrību vienojošā valsts valoda. Valoda ikvienai nācijai nešaubīgi ir varas instruments un ierocis. Latviešiem pašu valstī tā ir latviešu valoda. Līdz šim daudziem Latvijas krieviem pat nebija ienācis prātā, ka Latvijā uzrunāt latvieti krieviski būtībā ir lingvistiskas agresijas akts. Krievi vēlējās dzīvot pa vecam Latvijai padomju okupācijas laikā uzspiestā divvalodīgā vidē, savukārt latvieši vairs nē. Krievu valoda nozīmē "krievu pasaules" klātesamību. Pēc neģēlīgā Krievijas iebrukuma Ukrainā to vairs negrib neviena civilizēta valsts."
Par krievu valodas pārlieko izplatību Latvijā kā valsts apdraudējumu savā 2022. gada pārskatā norādījis Valsts drošības dienests: "Atzīmējams arī līdz šim plašais krievu valodas lietojums Latvijā, kas Kremlim atviegloja daļas mūsu valsts iedzīvotāju noturēšanu "krievu pasaulē.""
Viena gada darbības laikā kampaņa kļuvusi populāra un izvērtusies par visas tautas kustību – tajā iesaistījušies daudzi simti brīvprātīgo, kas raksta vēstules institūcijām un uzņēmumiem, vēršas pie tiem soctīklos, aicinot izņemt krievu valodu no publiskās saziņas – tīmekļvietnēm, telefonpakalpojumiem (kur klientiem bija jāizvēlas viena no trim valodām) un publiskās ārtelpas. Kampaņa ir ietekmējusi arī sabiedrības lingvistisko uzvedību.
