Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Gaišreģis Briškens, jaunumi pazudušās Annas lietā u.c.

Cilvēks. Gaišreģis Briškens. Šķiet, vēl nav piedzimis tāds politiķis, kuram nepatiktu griezt lentītes un teikt svinīgas runas kāda jauna objekta atklāšanas pasākumā.

Tas nodrošina publicitāti un it kā rada padarīta darba sajūtu. Te beidzot ir iespēja demonstrēt, ka ministra krēsls nav velti deldēts, solījumi tiek pildīti, iedzīvotāji var baudīt pūliņu augļus un novērtēt to ar savu balsojumu nākamajās vēlēšanās. Kaut kur fonā gan parasti skan iebilde, ka konkrētajam ministram te nav īpašu nopelnu – to virzījuši un īstenojuši pavisam citi, viņš tikai nonācis pie varas īstajā laikā un īstajā vietā. Vai arī... neīstajā, kā tas noticis ar "progresīvo" satiksmes ministru Kasparu Briškenu.

Neviens jau viņam nespieda tik aktīvi izmantot jaunos "Vivi" vārdā nosauktos vilcienus savām PR vajadzībām, bet kā tad neizmantosi tik labu iespēju, zinot, cik ilgs un mokošs daudzu gadu garumā bijis to ceļš uz Latviju, un nu beidzot tie ir klāt. Ne tikai ministrs Briškens, bet viss "progresīvais" soctīklu burbulis 15. decembrī mutuļoja, priecājoties par "ērtajiem, klusajiem, ātrajiem vilcieniem" un "jaunu lappusi Latvijas mobilitātes vēsturē", ko atvēruši tieši "Progresīvie". Iespējams, Briškenam tomēr bija radusies kāda nelāga priekšnojauta, jo viņš tviterī ierakstīja neparastu, bet –tagad jau var teikt – gaišreģa cienīgu tekstu: 

"Šorīt pamodos no sava pirmā politiķa murga – ierados uz staciju, devu runu, bet vilcienu nevarēja iedarbināt. Paldies visiem darbiniekiem par pirmo un ne pēdējo veiksmīgo jauno elektrovilcienu braucienu. 

Tas ir Jūsu nopelns!" Veiksmīgo? Tātad tas, vai nokļūsi galamērķī, būs atkarīgs no veiksmes? Un kāpēc gan jaunam, pusgadu iemēģinātam vilcienam varētu rasties problēmas ar iedarbināšanu?

Murgs sākās jau pēc pāris dienām, kad atklājās – viens jaunais vilciens salūzis. Tam konstatēta strāvas noņēmēja darbības nepilnība un bijušas problēmas ar durvju atvēršanu. Bet tas bija tikai sākums! Līdz ar gada sākumā uznākušo pirmo bargāko salu 2. janvārī dažādas problēmas (biežāk – izlādējusies akumulatora baterija) tika konstatētas jau pieciem vilcieniem. Nu tie iziet no ierindas gandrīz katru dienu. Pasažieri salst kaut kur ceļā, reisi pārcelti vai vispār atcelti. Brauciens ar vilcienu kļuvis par tādu kā laimes spēli. Ministrs aizvadītajā nedēļā gan šaudījās kā atspere, lai parādītu, ka viņš kaut ko dara, bet lielas jēgas no šīs aktivitātes nebija.

Skaidrs, ka pašlaik PR nolūkos jau labāk būtu no šīs tēmas attālināties, izvilkt priekšplānā citus atbildīgos, bet izdarīt to nav tik vienkārši. Ņemot vērā, ka arī citās satiksmes jomās neiet spīdoši, tāpat nebūšanas saistītas arī ar "Rail Baltica" būvniecību (te gan Briškenam ir daudz nopelnu kā ilggadējai šī uzņēmuma vadošai amatpersonai) un citur. Pašlaik vienīgais glābiņš ir partijas biedru uzmundrinājumi, lai cik absurdās formās tie parādītos, kā Saeimas deputāta Ervīna Labanovska tviterieraksts: "Apbrīnoju Briškena darba tempus, vērienu un enerģiju. Tā turpināt."

Neziņa. Pazudušās Annas lietā neskaidrību vēl daudz

Aizvadītajā nedēļā Valsts policija beidzot viesa skaidrību par aizvadītā gada 2. novembrī automašīnā mežā atrastā zīdainīša nāvi – ekspertīzē konstatēts, ka pazudušās Annas Jansones meitiņa ir mirusi no pēkšņas nāves sindroma. 

Annas vīrs Juris Evertovskis atzinis, ka tiesu medicīnas ekspertīzes slēdziens viņam savā ziņā nācis kā atvieglojums, jo tas parāda, ka Anna meitiņai neesot neko sliktu nodarījusi. 

Bērnu tas neatdos, bet tas esot labākais, kas varēja izrādīties.

Taču neskaidrs paliek jautājums, vai Annai, kurai jau pirms dzemdībām bija konstatētas psihiskās veselības problēmas, tās nav saasinājušās pēc pēkšņās meitiņas nāves un tas bijis iemesls, kāpēc viņa joprojām nav atgriezusies pie savas ģimenes (ja ir dzīva, kā to cer viņas vīrs).

Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dace Rezeberga sacīja, ka parasti šādās situācijās, kad jaundzimušais pēkšņi nomirst, vecāki ļoti vainojot sevi. "Notikušais ar Annas bērniņu varbūt bija kā grūdiens tam, ka viņa devusies nezināmā virzienā. Varbūt šis traģiskais notikums viņu iedzina galējā izmisuma stāvoklī. Kamēr viņu neatradīs, to nav iespējams uzzināt," saka daktere Rezeberga.

Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms (ZPNS) ir pēkšņa un negaidīta bērna nāve, kam nevar atrast iemeslu. Lai gan šis sindroms ir reti sastopams, arī Latvijā ik gadu šādi gadījumi notiek. 

Šobrīd mēs nezinām, kā pilnībā novērst ZPNS, tomēr ir zināmi soļi un nosacījumi, kā samazināt šīs nelaimes risku, norādīts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistu veidotajā vietnē "Veselapasaule.lv". D. Rezeberga pastāstīja, ka viens no būtiskiem iemesliem, kas varētu veicināt jaundzimušā pēkšņu nāvi, esot topošās māmiņas smēķēšana grūtniecības laikā. Šis secinājums ir vispārīgs un nav attiecināms uz konkrēto gadījumu, kas skar Annu un viņas meitiņu.

Anna Jansone.

Foto: twitter.com/@TontonsB

Aizdomas. Traucē navigācijas signālu

Pagājušā gada beigās jau otro reizi pusgada laikā Baltijas jūras reģionā novēroja GPS jeb globālās pozicionēšanas sistēmas signāla traucējumus. Attiecīgi radās problēmas ar gaisa un jūras satiksmes transporta komunikāciju. Vai Krievijas pirksts?

Igauņu sabiedriskie mediji ziņo, ka starp Ziemassvētkiem un 31. decembri GPS signāla izsekošanas vietne "gpsjam.org" novērojusi GPS traucējumus Igaunijā, Somijā, Polijā, Zviedrijā, Krievijā un arī Latvijā. Zviedrijas sabiedriskie mediji gan norādīja, ka traucējumi Skandināvijā un arī Vācijā novēroti vēl pirms Ziemassvētkiem.

Igauņi norāda, ka visbūtiskākie traucējumi bijuši tieši 31. decembrī – austrumos un dienvidos. Tāpat ievērojami GPS signāla traucējumi novēroti Latvijā un Somijas austrumos. 

Pēc "Gpsjam.org" redzamās informācijas noprotams, ka traucējumi bijuši Vidzemē – Valkas, Valmieras, Alūksnes u. c. apkaimēs. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku rīcībā gan neesot informācijas par kādiem traucējumiem, arī uzņēmumi Latvijā par problēmām nav ziņojuši. Par laimi, GPS ir tikai viena no transporta nozarē izmantotajām navigācijas sistēmām, tāpēc lielas problēmas satiksmes nozarē netika novērotas.

Latviju, Igauniju un Somiju, protams, vieno robeža ar Krieviju. Kā redzams – GPS signāla traucējumi bijuši lokācijās, kuras atrodas tuvu robežai ar agresīvo kaimiņu. Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulējuma pārvalde atklājusi, ka traucējumu avots atradies tieši Krievijas Ļeņingradas apgabalā. Arī Norvēģijas Aizsardzības akadēmijas pulkvežleitnants Joakivs Pāsikivi Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai "SVT" pieļāva, ka aiz sabotāžas stāv Krievija.

Un arī pati Krievijas Aizsardzības ministrija 22. decembrī ziņoja, ka Karaļauču (Kaļiņingradas) eksklāvā mācības aizvada Krievijas Baltijas kara flotes radioelektroniskās karadarbības apakšvienība. 

Mācībās krievi praktizējuši tieši pretinieku navigācijas un radiosakaru līdzekļu slāpēšanu.

Interesanti, ka jau pagājušā gada jūnijā "Bloomberg" vēstīja par GPS signāla traucējumiem Somijā un Baltijas valstīs un arī tad tika piesaukts Ļeņingradas apgabals kā GPS signāla slāpēšanas avots. Vasarā Igaunijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka GPS signāla traucēšana ir viena no metodēm, kā Krievija aizsargā svarīgus objektus savā teritorijā, un tas varot ietekmēt arī signālu kaimiņvalstīs. Vasarā, kā zināms, Ukraina veica vairākus bezpilota lidaparātu uzbrukumus Krievijai, tostarp Maskavai. Tieši pēc šiem uzbrukumiem Maskavā tika pastiprināta GPS signāla bloķēšana un tika novērotas problēmas ar ģeolokāciju. Par to ziņojusi, piemēram, taksometru kompānija "Yandex.Taxi".

Bažas. Sodu maksās nevainīgie

Konkurences padome piespriedusi Latvijas Transporta apdrošināšanas birojam (LTAB) maksāt 336 tūkstošu eiro sodu par konkurenci kropļojošām darbībām. Taču šo sodu faktiski nomaksās OCTA polišu pircēji.

Lietas fabula īsumā ir šāda – Latvijā sauszemes transportlīdzekļa īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises jeb OCTA polises drīkst pārdot tikai uzņēmumi, kas ir biedrības "Latvijas Transporta apdrošināšanas birojs" biedri, to nosaka likums par OCTA. LTAB atbild arī par biedrībā ietilpstošo apdrošinātāju saistību izpildi gadījumos, ja tie kļūst maksātnespējīgi vai tiek likvidēti un pilda Zaļās kartes biroja funkcijas – proti, tā nav tikai kaut kāda "ķeksīša" organizācija. Lai kļūtu par minētās biedrības biedru, jānopērk ieejas biļete – jāsamaksā iestāšanās maksa – un katru gadu jāmaksā biedra maksa saskaņā ar kopsapulces pieņemtajiem lēmumiem. Šāda kārtība eksistēja jau kopš 2004. gada, kad tika pieņemta pēdējā OCTA likuma redakcija.

Līdz 2021. gada maijam biedrībā bija astoņi biedri, bet 2021. gada maijā pieteicās devītais – apdrošināšanas sabiedrība "Balcia Insurance SE". 

LTAB paprasīja no "Balcia" 176 tūkstošu eiro iestāšanās maksu, "Balcia" atteicās to maksāt, vienlaikus neiebilstot pret ikgadējām biedru naudas maksām un 2022. gada maijā sūdzējās Konkurences padomē. Konkurences padome pusotru gadu prātoja, līdz beidzot lēma, ka "Balcia" taisnība – šādas ieejas biļetes OCTA jomā ierobežojot konkurenci, turklāt to noteikumi esot samērā neskaidri un pieļaujot dažādas interpretācijas iespējas, tādēļ piesprieda LTAB maksāt sodu.

Situācijas pikantums slēpjas tajā, kā šis sods tiks maksāts, proti, tam paredzēti līdzekļi nākamā gada LTAB budžetā, ko apstiprinājusi LTAB biedru kopsapulce. Budžetu veido visu biedru ikgadējās iemaksas, tātad soda nomaksāšanā piedalīsies arī "Balcia", kas pārkāpumā nav piedalījusies. Savukārt biedru iemaksas veidojas no ieņēmumiem par automašīnu, motociklu, motorlaivu un pārējo transporta līdzekļu vadītāju nopirktajām OCTA polisēm, tātad patiesībā nākamgad šo sodu nomaksās visi OCTA polišu pircēji. LTAB vadītājs Jānis Abāšins teic, ka OCTA polišu cenas tas ietekmēšot nebūtiski. 

Taču uzmanīgu dara fakts, ka nekur netiek minēts skaitlis, kā tieši tas ietekmēs cenas.

Turklāt interesants ir likumiskais jautājums – kur tas redzēts, ka sodu būtībā maksā tie, kas nav piedalījušies pārkāpumā?

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Raivis Šveicars, Olafs Zvejnieks.