Savienoto Valstu vēlētāji šodien izraugās nākamo valsts prezidentu, viceprezidentu, pārvēlē visu Kongresa Pārstāvju palātas sastāvu, kā arī trešo daļu Senāta.

Reklāma

Vienpadsmit štatos no 50 notiek arī gubernatoru vēlēšanas. Republikāņu partija jau trešo reizi cīņā par Balto namu nolēmusi sūtīt bijušo prezidentu Donaldu Trampu, bet demokrātus pārstāvēs viceprezidente Kamala Harisa. Demokrātu kandidāts sākotnēji bija pašreizējais prezidents Džo Baidens, tomēr pēc vājā snieguma debatēs ar Trampu viņš atteicās no kandidēšanas uz otru pilnvaru termiņu. Prezidenta vēlēšanās piedalās arī tā dēvētie trešo partiju kandidāti, kuriem pašiem cerību nonākt Baltajā namā nav, tomēr viņi var atņemt balsis kādai no lielajām partijām. Tāpēc iespējami tikai divi scenāriji – Savienoto Valstu prezidenta amatā pirmo reizi nonāks sieviete vai arī gaidāma Trampa otrā administrācija.

Aptaujās favorīts nav redzams

Sabiedriskās domas aptaujās visas valsts līmenī Tramps un Harisa jau kādu laiku ir līdzīgās pozīcijās. Tā, piemēram, telekanāla NBC rīkotā aptaujā gan Trampu, gan Harisu atbalsta 49% reģistrēto vēlētāju. Aptaujā pirms mēneša NBC noskaidroja, ka 48% vēlētāju atbalsta Trampu, bet 48% – Harisu. Ja aptaujā iekļauj arī trešo partiju kandidātus, Tramps ir vadībā ar 47% iepretim Harisas 46%. 

Analizējot aptauju datus, redzams, ka Harisu aktīvāk atbalsta melnādainie vēlētāji, gados jaunie vēlētāji un vēlētāji ar augstāko izglītību. Trampu savukārt vairāk atbalsta vēlētāji laukos, vēlētāji ar baltu ādas krāsu, 

kā arī baltādainie vēlētāji bez augstākās izglītības, norāda NBC. Ievērojami atšķiras arī vīriešu un sieviešu izvēles. Sieviešu vidū Harisa ir par 16 procentpunktiem populārāka nekā Tramps, bet vīrieši republikāņu kandidātam dod priekšroku ar 18 procentpunktu pārsvaru. Aptaujās redzams, ka amerikāņi Harisu redz kā labāku valsts vadītāju, lemjot par abortu politiku, gādājot par vidusslāni un saliedējot sabiedrību. Toties ekonomikas attīstības, inflācijas apkarošanas, kā arī robežas stiprināšanas jautājumos priekšroku aptaujātie atdod Trampam.

Cīņa septiņos štatos

ASV prezidents netiek ievēlēts tieši. Katrā štatā vēlētāji balso par sev tīkamāko kandidātu, tomēr štata balsis tiek nodotas ar elektoru starpniecību. Katram štatam elektoru skaits tiek piešķirts atbilstoši tā iedzīvotāju skaitam. Gandrīz visos štatos lielāko balsu skaitu saņēmušais prezidenta amata kandidāts saņem visu štata elektoru atbalstu, bet Meinā un Nebraskā tiek izmantota proporcionālāka sistēma. ASV prezidenta vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ visā valsts teritorijā lielāko balsu skaitu saņēmušais kandidāts prezidenta amatu var arī neiegūt. Pēdējo reizi tas notika 2016. gadā, kad demokrātu kandidāte Hilarija Klintone vēlēšanās saņēma lielāko balsu skaitu, bet, pateicoties elektoru kolēģijai, vēlēšanās uzvarēja republikānis Tramps. 

Lai uzvarētu vēlēšanās, kandidātam jāsaņem vismaz 270 elektoru balsis no 538.

Vairumā štatu vēlēšanu uzvarētāju diezgan droši var prognozēt jau tagad, un galvenā cīņa visā priekšvēlēšanu laikā notikusi par septiņiem tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem, kuros arī tiks izlemts vēlēšanu uzvarētājs. Štatos ASV ziemeļu daļā – Mičiganā, Pensilvānijā un Viskonsinā – par favorīti uzskata Harisu, bet valsts dienvidos – Arizonā, Džordžijā, Nevadā un Ziemeļkarolīnā – labākas izredzes aptaujas rāda Trampam. Aptauju rezultāti gan lielākoties ir statistiskās kļūdas robežās, tāpēc par vēlēšanu favorītu runāt nevar. Jāatgādina, ka gan 2016. gadā, gan arī 2020. gadā Trampam aptaujās paustais atbalsts bija nedaudz mazāks par vēlēšanās uzrādīto. Liela daļa vēlētāju izvēli jau ir izdarījuši. Aplēsts, ka līdz pirmdienai iepriekšējā balsošanā klātienē un pa pastu nobalsojuši bija jau 78 miljoni amerikāņu, kas ir apmēram puse no 2020. gada vēlēšanās piedalījušos kopskaita. Šogad Tramps ir aicinājis vēlētājus balsot iepriekšējā balsošanā, savukārt pirms četriem gadiem viņš mudināja balsot tieši vēlēšanu dienā, atgādina aģentūra "Associated Press". Savukārt demokrāti pirms četriem gadiem, kad plosījās Covid-19 pandēmija, lielā skaitā izmantoja iespēju nobalsot vēl pirms vēlēšanu dienas.

Uzvarētāja noskaidrošana

Parasti uzvarētājs ir zināms jau vēlēšanu naktī, tomēr ir izņēmumi. Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2020. gadā pagāja vairākas dienas, līdz kļuva zināms, ka tajās uzvarējis demokrāts Baidens. Ar to nebija mierā toreizējais prezidents Tramps, kurš jau vēlēšanu dienas vakarā pasludināja sevi par uzvarētāju. 

Pēc tam sekoja Trampa mēģinājumi vēlēšanu rezultātus apstrīdēt. Šie centieni kulmināciju piedzīvoja 2021. gada 6. janvārī, kad Trampa atbalstītāji iebruka Kapitolijā, lai izjauktu tur notiekošo vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. 

Arī tagad pirms vēlēšanām Tramps ir apgalvojis, ka vēlēšanu norise nav godīga. Tramps arī izteicies, ka viņam 2021. gada janvārī "nevajadzēja atstāt" prezidenta amatu. Tas raisījis bažas, ka varētu atkārtoties pirms četriem gadiem pieredzētie notikumi. Kopumā vēlēšanu kampaņas atspoguļojušas ārkārtīgi dziļo sašķeltību, kas vērojama ASV sabiedrībā. Šo vērojumu tikai paspilgtinājuši divi mēģinājumi šogad atņemt Trampam dzīvību.

Tramps vēlēšanu kampaņā ir solījis sava otrā termiņa laikā sarīkot vērienīgu nelegālo imigrantu izraidīšanu no valsts. Viņš arī solījis, ka uzvaras gadījumā panāks kara izbeigšanu Ukrainā pat vēl pirms stāšanās amatā. Savukārt Harisas kampaņas centrā ir bijis abortu jautājums, kas īpaši aktuāls kļuva pēc tam, kad ASV Augstākā tiesa 2022. gadā atcēla spriedumu, ar kuru visā valsts teritorijā 50 gadus bija nodrošinātas abortu tiesības. Lai uzsvērtu savas kampaņas centienus piesaistīt ar Trampu neapmierinātos konservatīvos vēlētājus, Harisa apsolījusi uzvaras gadījumā savā kabinetā iekļaut arī vismaz vienu republikāni. Baidena kabinetā republikāņi pārstāvēti nav.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.