15.7 °C
Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks trešdien izsludināja parlamenta vēlēšanas, kurās aptaujas pārliecinošu uzvaru sola opozīcijā esošajiem leiboristiem.
Sunaks izlēmis vēlēšanas rīkot 4. jūlijā, lai arī viņam bija iespēja to darīt šā gada nogalē.
Sunaks izlemj pasteigties
"Britānijai pienācis laiks lemt par nākotni," paziņoja Sunaks, piebilstot, ka jau informējis karali Čārlzu III par nodomu rīkot vēlēšanas. "Es nevaru apgalvot un neapgalvošu, ka mēs visu esam izdarījuši pareizi," tā konservatīvo valdīšanu raksturoja Sunaks, norādot tomēr uz faktoriem, kas ietekmējuši iespējas panākt labākus rezultātus. Premjers vērsa uzmanību uz Covid-19 pandēmiju un Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kas pēdējos gadus Lielbritānijai padarīja par "grūtāko laiku kopš Otrā pasaules kara". Premjera runu aizēnoja gan spēcīgs lietus, gan arī kāda protestētāja atskaņota dziesma, kas tiek saistīta ar leiboristiem.
Sunaks runā atgādina par saviem sasniegumiem gan nelegālās migrācijas mazināšanā, gan ekonomikā, gan arī palielinot aizsardzības budžetu līdz 2,55% no iekšzemes kopprodukta.
Leiboristu līderis Kīrs Stārmers pēc premjera runas savukārt aicināja savas partijas atbalstītājus vēlēšanās apturēt "toriju haosu" un "pāršķirt lapu", lai varētu sākt "atjaunot Britāniju".
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Sunaka vadītie konservatīvie no leiboristiem atpaliek par apmēram 20 procentpunktiem. Tas varētu vedināt domāt, ka 14 gadus ilgušais toriju valdīšanas laiks jūlijā noslēgsies. Iepriekšējās parlamenta vēlēšanas notika 2019. gada decembrī, kad konservatīvie Borisa Džonsona vadībā svinēja pārliecinošu uzvaru. Pašreizējais parlaments atbilstoši likumam drīkstēja strādāt līdz šā gada decembrim. Tas nozīmē, ka Sunaks varēja nesteigties un vēlēšanas izsludināt gada nogalē, cerot, ka konservatīvo reitingi uzlabosies. Premjera izšķiršanās vēlēšanas rīkot jūlijā likusi aizdomāties britu apskatniekiem, kuru vidū domas dalās par Sunaka pieņemtā lēmuma pareizību. Laikraksts "Telegraph", atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta, ka Sunaka valdība jau ir uzņēmusies tik lielas finanšu saistības, ka, rudenī izsludinot jauno budžetu, tā vairs nevarētu piedāvāt nodokļu samazināšanu. Tāpēc arī neesot vērts vēlēšanas rīkot pēc nākamā gada budžeta publiskošanas.
Agrāka vēlēšanu rīkošana arī liegtu iespēju nostiprināties labējai Reformu partijai, kas iestājas pret masu imigrāciju un draud atņemt konservatīvajiem daļu vēlētāju.
Reformu partiju pārstāvošais eiroskeptiskais politiķis Naidžels Farāžs jau paziņojis, ka vēlēšanās nekandidēs, kas konservatīvajiem noteikti ir pozitīvs notikumu pavērsiens.
Migrācija un ekonomika
Toriji priekšvēlēšanu kampaņā mēģinās atgādināt par saviem ekonomiskajiem sasniegumiem, pirmkārt, par trīs gados zemāko inflāciju – 2,3% –, par ko atbildīgās iestādes ziņoja trešdien, neilgi pirms Sunaka izziņotajām vēlēšanām. Nozīmīga loma Sunaka kampaņā būs arī viņa centieniem apkarot nelegālo imigrāciju. Likuma spēku nesen ieguvis Sunaka valdības virzītais plāns nelegāli ar laivām Apvienotajā Karalistē nonākušos migrantus, kuru lūgumi piešķirt patvērumu ir noraidīti, nosūtīt uz Āfrikas valsti Ruandu. Sunaks gan ir paziņojis, ka līdz vēlēšanām neviens noraidītais patvēruma meklētājs uz Ruandu sūtīts netiks. Leiboristi savukārt noteikti atgādinās gan par dzīves dārdzību, gan mājokļu nepieejamību, gan arī garajām rindām ārstniecības iestādēs.
Izdevums "Economist" sagaida, ka leiboristu kampaņa būs ļoti piesardzīga, lai neapdraudētu partijas iegūto popularitāti.
Bijušais investīciju baņķieris Sunaks pie varas ir kopš 2022. gada oktobra, kad viņš premjera amatā nomainīja Lizu Trasu, kura valdību bija vadījusi sešas nedēļas un kuras ekonomiskā politika bija izraisījusi satraukumu finanšu tirgos. Kopā konservatīvajiem kopš 2010. gada ir bijuši pieci premjeri, seši finanšu ministri un astoņi ārlietu ministri. Savukārt par mājokļu jautājumiem šajā laikā atbildējuši 16 ministri, atgādina britu mediji. Konservatīvo 14 varas gados Lielbritānija piedzīvojusi taupības pasākumus, breksitu jeb valsts izstāšanos no Eiropas Savienības un Covid-19 pandēmiju. Pieredzēti arī skandāli, kuros ierauti ievērojami toriju politiķi.
