8.6 °C
Pašā Suntažu centrā garu akmens mūra ēku rotā paliels uzraksts "Kafejnīca "Akmeņkrogs"". Papētot vairāk, izrādās, ka agrāk krogs te nemaz nav bijis, bet gan vecā pagastmāja, ko 2001. gada 17. novembra "Ogres Vēstīs" piemin Aina Trasūne.
Grūti iztēloties, ka tagadējās bāra letes vietā atradies, piemēram, pagastveča kabinets. Arī Ogres vēstures un mākslas muzeja arhīvā ar vēsturnieka Ritvara Jansona gādību par Akmeņkrogu neko neizdodas atrast. Kaut kur interneta dzīlēs pavīd ziņa, ka
pēc pagasta nama te bijusi arī skola, bet kopš atmodas senajā ēkā iekārtota kafejnīca, kas garāmbraucējus pievilina ar samērā lētajām kompleksajām pusdienām.
Arī es uzķeros. Lai gan apmānīts ar kafejnīcas nosaukumu, tomēr esmu garšīgi paēdis atbilstoši tradicionālās latviešu virtuves apsolījumam ēdienkartē. Akmeņkrogā ikviens maltīti var baudīt katru dienu, izņemot svētdienas. Saimnieces gatavas uzklāt mielasta galdu banketzālē līdz pat astoņdesmit personām.
Runā, ka savulaik pusgadsimta jubileju te svinējis gan bijušais Suntažu pagasta priekšnieks, gan viņa vietnieks. Savulaik ēkas galā darbojies arī veikals, kur nopērkamie ēdieni bijuši lētāki nekā kafejnīcā.
Kā lasāms minētajā avīzē, suntažnieki lutināti ar "Triāla" gaļas produkciju un konditorejas izstrādājumiem, tostarp pasūtāmām un izgreznojamām tortēm.
