Kocēnu pagasta krogs atrodas pie Rīgas–Valmieras šosejas cieši blakus ceļam kreisajā malā. Pārprast neko nevar, jo pie ēkas atrodas nosaukuma plāksne "Bestes krogs", kaut mūsdienu papīros tā ir dzīvojamā māja "Ābelītes" ar astoņiem dzīvokļiem. 

Vecā kroga ēka ir uzturēta labā kārtībā, tiek apkurināta ar malku, un pagalms liecina, ka te dzīvo rosīgi cilvēki, kuriem šis nams nav īslaicīga pagaidu mītne, bet mājvieta daudzu desmitu gadu garumā.

Senākā vēsturiskā liecība par Bestes kroga pastāvēšanu atrodama 1679. gada Kokmuižas revīzijā, kurā pieminēts fakts, ka vecajā Bestes krogā pārdotas astoņpadsmit mucas muižas alus. Krogs iezīmēts A. Vilsona 1681. gadā sastādītajā Kokmuižas plānā, bet septiņus gadus vecākā plānā – arī apmēram astoņdesmit metrus no kroga ēkas uz Valmieras pusi ceļa kreisajā malā noliktais Bestes jūdžakmens, kas ir vienīgais sava veida ceļu vēstures piemineklis Latvijā. Tajā iekalts uzstādīšanas gada skaitlis – 1686 – un attālums zviedru jūdzēs (1 zv. jūdze = 7,1 km. – Aut.) līdz Rīgai – 14 M.

"Bestes kroga senākās ēkas, tāpat kā citiem sava laika krogiem, bija celtas no koka. Līdz mūsdienām nonākusī mūra ēka, domājams, būvēta ap 18., 19. gadsimtu miju. Tā kā 1892. gadā publicētajā Krēgera adresu grāmatā Bestes krogs citu Kokmuižas krogu vidū vairs nav nosaukts, var pieņemt, ka, vēlākais, ap 1890. gadu kroga darbība pārtraukta, ēkai turpmāk kalpojot kā dzīvojamajai mājai," spriež vēsturnieks Valters Grīviņš.