23.1 °C
Eiropas Komisija šodien, 15. novembrī, oficiāli iepazīstinās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ar jaunāko, pēc kārtas jau 12., sankciju paketi pret Krieviju.
Dokumenta projekts tiks nosūtīts 27 bloka valstīm apstiprināšanai. Atšķirībā no agrākajiem Ukrainas kara dēļ ieviestajiem ierobežojumiem šoreiz uzsvars likts uz aizliegumu Maskavai eksportēt dimantus, uz Krievijai iepriekš noteikto naftas cenu griestu sistēmas stiprināšanu, kā arī uz sankcionēto uzņēmumu un personu "melnā saraksta" papildināšanu. Sarakstā jau ir ap 1800 nosaukumu un vārdu. ES augstākais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos
Žuzeps Borels pirmdien uzsvēra, ka mērķis ir ierobežot Krievijas ienākumu avotus, kas tai nepieciešami agresijas turpināšanai pret Ukrainu.
Dimantu problēmas
Rietumu eksperti uzskata, ka Krievijas ārējo ienākumu lauvas tiesu joprojām veido naftas un dabasgāzes eksports, kuru jācenšas ierobežot, taču nozīmīgs papildinājums Kremļa militārajam budžetam ir arī tirdzniecība ar nerūpnieciskai izmantošanai paredzētiem kā mākslīgiem, tā dabiskiem dimantiem. Krievija ir lielākais neapstrādāto dimantu eksportētājs pasaulē. Šie dārgakmeņi tai gadā ienes vairāk nekā 3,7 miljardus eiro, turklāt galvenais izrakteņa ieguvējs un tirgotājs Krievijas Sahas republikā (Jakutijā) bāzētais uzņēmums "Alrosa" atrodas Kremļa kontrolē.
ES līdz šim gadā no Krievijas iepirka dimantus apmēram 1,4 miljardu eiro vērtībā. Runas par minētā naudas avota slēgšanu ilgušas mēnešiem, taču allaž atdūrās pret Beļģijas iebildumiem, jo Beļģija ir viens no lielākajiem šī minerāla iepircējiem.
Beļģi argumentēja, ka dimantu sankcionēšanai nav jēgas, jo nepastāv analīžu mehānisms to krieviskās izcelsmes izsekošanai. Līdz ar to Krievija ļoti vienkārši dārgakmeņus novirzītu uz citiem tirgiem. Taču tagad Beļģija mainījusi pozīciju, jo tāds dimantu izcelsmes identificēšanas mehānisms, izmantojot arī rentgenstarojumu, ir izstrādāts. Noprotams, ka tas līdzinās sertificēšanas sistēmai, kādu līdz šim lietoja, lai izslēgtu no tirgus tā sauktos asiņainos dimantus, tas ir, Āfrikas valstīs nelegālā, bieži vien kriminālā ceļā iegūtos. Spānijas izdevums "El Pais" vēsta, ka eksperti pirms sistēmas izstrādāšanas apmeklējuši arī Indiju, kur tehniski šķeļ, slīpē un apstrādā ap 90% pasaulē iegūto dimantu. Svarīgi, ka vienošanos par krievu dimantu tirdzniecības aizliegumu ES ir saskaņojusi ar pasaules ekonomiski attīstītāko valstu grupu G7, kas apvieno Vāciju, Kanādu, ASV, Franciju, Itāliju, Japānu un Lielbritāniju. Ap 70% briljantu jeb slīpēto dimantu rotu pasaules tirgus attiecas uz G7 valstīm. Plāns paredz, ka ES un G7 sankcijas stāsies spēkā vienlaikus un tas varētu notikt nākamā gada janvārī. Jāpiebilst, ka ASV jau agrāk bija ieviesušas Krievijas dimantu importa aizliegumu un daudzi pasaulē valdošie rotaslietu ražotāji un tirgotāji apgalvoja, ka kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vairs nepērk dimantus Krievijā, taču prakse parādīja, ka Maskava iemanījusies savus dimantus iefiltrēt Rietumu tirgos caur vidutājiem. Jaunajai sistēma vajadzētu "caurumus" aizdarīt.
Nafta plūst
Pagājušā gada decembrī ES, G7 un Austrālija jau noteica tankkuģos pa jūru eksportējamās Krievijas jēlnaftas iepirkuma cenu griestus līdz 60 ASV dolāriem barelā, un rietumvalstu firmām ir aizliegts sniegt pārvadāšanas, apdrošināšanas vai finansēšanas pakalpojumus šādiem eksporta darījumiem, ja tie pārsniedz cenu griestus.
Taču situācija pasaules naftas tirgū liecina, ka Krievija spēj daļēji apiet sankcijas un ar dažādu manipulāciju palīdzību pārdot naftu dārgāk.
Tā izmanto tā saucamo ēnu floti, tas ir, novecojušus tankkuģus, kas pārstāv nerietumvalstu kuģniecības; jauc pēdas, praktizējot garus līkloču reisus un vairākkārt pārkraujot naftu no kuģa kuģī atklātā jūrā. Kaut tas prasa papildu izmaksas, Krievija tomēr tā panāk, ka preci pārdod augstākā cenā, nekā sankcijās noteikts. Jaunajā paketē varētu būt pasākumi tādas prakses apturēšanai. Šonedēļ kļuva zināms, ka arī ASV Finanšu ministrija nosūtījusi informācijas pieprasījumus ap 30 valstu kuģniecībām par 100 kuģiem, kas turēti aizdomās par naftas tirdzniecībā Krievijai noteikto sankciju pārkāpšanu. Daži no kuģiem piedalījušies no Krievijas Klusā okeāna ostas Kozminas atvestas naftas izkraušanā, citos tā iekrauta Somu līča Primorskas ostā. Neoficiāli tiek minēts, ka viens no uzņēmumiem, kas saņēmis informācijas pieprasījumu, ir Turcijas "Beks Shipping".
Aģentūra "Bloomberg" oktobra beigās, atsaucoties uz anonīmiem avotiem diplomātu aprindās, apgalvoja, ka 12. sankciju pakete Krievijas budžetam atņems ap pieciem miljardiem eiro. Cita starpā ir runa par eksporta aizlieguma attiecināšanu uz metināšanas darbgaldiem, ķīmijas izstrādājumiem un citām tehnoloģijām un precēm, kas izmantojamas civilajā un reizē militārajā rūpniecībā. ES gatavojas Krievijai liegt licences vairākām datorprogrammatūrām, ieviest ierobežojumus specifiskiem metāla izstrādājumiem un alumīnija detaļu importam, celtniecības materiāliem, tāpat ar transporta nozari saistītām precēm. Jāatgādina – lai 12. sankciju pakete stātos spēkā, tā jāapstiprina visām ES valstīm.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
