Nedēļas nogalē "LNSO vasarnīca" "Muzykys festivals saimei i draugim" ceturto reizi atgriezīsies Rēzeknē un ar mūziku piepildīs Latgales vēstniecības "Gors" telpas. Kā vēsta mūziķi – kaut kas tiks gan lielākiem, gan mazākiem, gan simfoniskās, gan kamermūzikas mīļotājiem. 20. augustā paredzēta laikmetīgās dejas izrāde jauniešiem ar Riharda Zaļupes mūziku "Tīklā". Tajā būs iespējams no malas pavērot dzīvi sociālajos tīklos.
Izrāde dejas valodā paudīs stāstu par to, kā jauniešiem arvien grūtāk definēt savas personības vērtību, jo sociālo tīklu spiediens rada sajūtu, ka "nepietiek ar to, ka tu pats sev patīc". Veidotāji uzsver: "Vēl vajag pamanīties patikt arī citiem. Tas rada spriedzi un labvēlīgu augsni neskaitāmiem kompleksiem. Sociālajos tīklos ievietoju video. Neviens nespiež "patīk". Secinājums – tātad nevienam nepatīku. Tam, ko daru, nav vērtības. Pazūd jēga darīt tikai sava prieka pēc. Darīšana kļūst par ārēja novērtējuma medībām."
Izrādes galvenie varoņi ir divi jaunieši, kas mēģina iegūt šo novērtējumu. Viņi satiek "labdari", kurš abiem palīdz kļūt populāriem, taču izrādās, ka jauniegūtajam draugam ir savtīgi mērķi, un popularitātes medības aizved jauniešus pa bīstamu ceļu. Izrāde pirmo reizi tika uzvesta pagājušajā festivālā "LNSO vasarnīca" Ventspilī, tālāk sekoja arī izrāde Liepājā un tagad – "Gorā".
Pastāstīt tuvāk par izrādi un laikmetīgās dejas vērtību mūsdienās "Kultūrzīmes" lūdza izrādes "Tīklā" idejas autori horeogrāfi Lieni Gravu.
– Kā radās šī izrāde?
– Piedāvājums izveidot izrādi jauniešiem nāca pagājušās vasaras sākumā, bet laika, lai to varētu izveidot un uztaisīt, bija ļoti maz. Taču riskēju un piedāvājumu pieņēmu. Kopā izveidot dramaturģiju uzaicināju Artūru Dīci. Sākot darbu, paši sev uzdevām jautājumu, kā varētu ieinteresēt jauniešus. Sapratām, ka nepieciešams kas tāds, kas aktuāls tieši šajā brīdī, kas svarīgs mūsdienu jaunietim. Abi ar Artūru izrādes jauniešiem esam iestudējuši jau agrāk Valmieras vasaras teātra festivālā, bet tajās runājām par mūsu bērnību un atmiņām par mūsu mazotnes laiku.
Šoreiz sapratām, ka būtu svarīgi iet šodienas jauniešu ceļu un papētīt to, kas interesants viņiem. Tādēļ izdomājām, ka veidosim izrādi par "TikTok", par "Instagrammu", par sociālo tīklu lietošanu, arī par saturu, ko ievietojam sociālajos tīklos. Manuprāt, mūsdienās šajā vidē ļoti svarīgi ir izpatikt, iegūt "like" – lai citiem patiktu publicētais foto vai video.
Man pašai "TikTok" lietotnes nemaz nav, bet, gatavojot izrādi, pētījām tās saturu un sapratām, ka bieži vien publicētie materiāli ir tādi, kas pat spēj apdraudēt veselību. Protams, tas mums, izrādes veidotājiem, neliekas labi vai pareizi, tādēļ arī viens no jautājumiem, par ko runājam, – uz ko esi spējīgs, lai tavu foto vai video apskatītu iespējami daudzi, lai iegūtu "like" maksimumu.
Runājam arī par atkārtošanu, stilīgā kopēšanu – par to, ka jaunieši neiedziļinās paši savos talantos, bet mēģina izpatikt sociālo tīklu videi.
Izrādei ir vēl viena šķautne – par neveiksmīgu pirmo mīlestību, pirmo iepazīšanos, par vilšanos cilvēkos un attiecībās. Runājam arī par savstarpējo komunikāciju, jo izrādē ir arī tāds kā čats, kurā jaunieši sarakstās. Lielākoties tie nav pilni un gari paplašināti teikumi, vairāk izmanto emodžijus un saīsinājumus, arī anglicismus, tas viss šobrīd ir diezgan aktuāli. Šī šķautne aktualizē jautājumu par valodu, kuru jaunieši lieto sarakstoties. Arī pašiem šo šķautni bija interesanti pētīt.