15.7 °C
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no rītdienas, 8. februāra, līdz 21. aprīlim varēs apskatīt vērienīgu Rotu mākslas biedrības izstādi "Skārien-jūtīgs" (kuratores Ginta Grūbe un Zane Vilka), kurā 23 autoru darbi atklāsies attiecībās ar rotu īpašniekiem, parādot dažādu paaudžu un mākslinieku rokrakstu plašo amplitūdu, uzsverot nozares attīstību un pēctecību.
Izstādes ideja balstās stāstos par cilvēkiem, viņu izvēlētajām rotām un darbu autoriem. Arī tās nosaukums raksturo rotas dabu – būt saskarē ar cilvēku. Ekspozīcijā skatāmi mākslinieku oriģinālie jaundarbi, stāsti par katra dizainera radošo pieredzi un brīdi, kad rota satiekas ar īpašnieku. Scenogrāfe Ilze Ķēniņa parūpējusies par muzeja telpas iespaidīgo un oriģinālo iekārtojumu, kas vilinās ikvienu uz brīdi pazust rotu mākslas pasaules burvībā. Apmeklētājiem piedāvā iespēju vērot rotas pievilcības maģisko spēku, mūsdienīgu izteiksmes līdzekļu daudzveidību, iepazīstot rotu specifiku un dažādo materiālu sinerģiju.
Mākslinieki darinājuši rotas ārstiem, diplomātiem, filologiem, gleznotājiem, pasniedzējiem, studentiem, sev, radiniekiem, kolēģiem. Tāpēc līdztekus autordarbiem ekspozīcijā redzami fotogrāfa Mārtiņa Cīruļa veidotie portreti, kuros atspoguļojas rotu un to valkātāju vizuālais dialogs. Pēteris Pāss arī radījis skaņu instalāciju, kas iekļauj rotu tapšanas procesa audiofragmentus, elektroniskās mūzikas elementus un verbāli atklāj rotu nēsātāju domas un emocijas par rotaslietas nozīmi viņu ikdienā. Piemēram, Annas Faniginas gaisīgās kompozīcijas veltītas klasiskās filoloģijas profesorei Ilzei Rūmniecei: "Daudzi dzejoļu fragmenti ir Ilzes ieteikti, un tos esmu iegravējusi uz caurspīdīgu akmeņu lauskām, kas iemieso tās senās sajūtas, noskaņas, idejas un noslēpumus, kā tālu zvaigžņu gaisma turpina dot lādiņu mūsu dvēselei vēl pēc vairākām tūkstošgadēm." Mākslinieces Mārītes Rudzātes veidotā kaklarota "nepanESAMĪBA" satur konceptuālo vēstījumu "memento mori" jeb "atceries par nāvi": "Doma par savu neesamību mūsdienu cilvēkam ir nepanesama, vienlaikus apzināta dzīve ietver skaidru un skaudru mirstīguma apziņu un, iespējams, tieši tā dara eksistenci jēgpilnu."
Paredzot plašu skatītāju interesi, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs uz izstādes periodu ir ieviesis papildu pagarināto darba laiku: gan trešdienās, gan arī piektdienās būs iespēja to apmeklēt no plkst. 11 līdz 19.
Pulsējoša enerģija un hipnotiska saspēle
Tās virmojums atraisa ķermeni un iekvēlina prātu. Šī formula raksturo ne vien "Lielās mūzikas balvas 2023" laureāta Guntara Freiberga un Berlīnē dzīvojošā Berlīnes Radio simfoniskā orķestra un laikmetīgās mūzikas ansambļa "Unitedberlin" mūziķa Jura Āzera radošo tandēmu, bet arī abu mākslinieku kopīgi ar Normundu Šnē un kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" veidoto programmu, kas sestdien, 10. februārī, izskanēs Cēsīs. Tajā dzirdēsim Johana Sebastiāna Baha, Ģērģa Ligeti un Avnera Dormana opusus. Šos trīs meistarus vieno ne vien ekselenta kompozīcijas tehnika un neremdināms izzinātāja gars, bet arī ārkārtīgi spilgta individuālā valoda un spēles prieks. Tas kopīgs arī šajā koncertprogrammā apvienotajiem opusiem.
Artūra Areimas izrāde Nacionālajā
Teātra zinātniece Vēsma Lēvalde žurnālā "Teātra Vēstnesis" (2020, 1/137) viņu raksturo kā Lietuvas jaunās paaudzes "skatuves huligānu", kura teātra moto ir ķermeniska individualitāte. Viņš noraida dramatiskā teātra tradīciju un iestudējumā atvēl nozīmīgu lomu mūsdienu tehnoloģijām.
"Populārās psiholoģijas plašumos svarīgākais ir atbildēt uz jautājumu – kā kļūt laimīgam? Daudzi taču tiecas pēc tā visu mūžu. Paradoksāli, ka šis mērķis bieži vien kļūst par nelaimīguma pamatu," režisors un kostīmu mākslinieks Artūrs Areima saka par Marijas Kuliničas lugas "Kā kļūt nelaimīgam?" iestudējumu, kas rīt, 8. februārī, piedzīvos pirmizrādi Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē. Teātris uzsver, ka izrādes autors ir ar ļoti mērķtiecīgu mākslinieka pozīciju, uzskatot, ka skatītājam iestudējumā jādod iespēja uztvert informāciju tā, kā viņš to ieradis ikdienā, tādēļ nereti izšķiroša loma piešķirta jauno mediju valodai. Režisors saņēmis balvas par inovatīviem un oriģināliem meklējumiem teātrī, par provokatīvāko režiju. Vairākas reizes nominēts Lietuvas teātra balvai "Zelta krusts" un Eiropas Teātra realitātes balvai. Izrādes radošajā komandā ir aktrises Ieva Aniņa, Maija Doveika, Elizabete Skrastiņa, Kaspars Aniņš, Juris Lisners, Uldis Siliņš, kā arī scenogrāfs Oless Makuhins, komponiste Monika Poderīte, videomākslinieks Kristijons Dirse, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.
"Ekrāni mūsu dzīvē"
Šāds moto šogad ir skolēnu karikatūru zīmējumu konkursam "Pa-smejies!", ko Ķekavas novadpētniecības muzejs rīkos jau 14. gadu mākslinieka un karikatūrista Edgara Ozoliņa piemiņai. Piedalīties aicināti skolēni no 3. līdz 12. klasei no jebkuras Latvijas skolas, iesūtot savu zīmēto karikatūru, komiksu vai šaržu. Konkursu ik gadu rīko, lai rosinātu skolēnu tēlaino domāšanu un tās izteiksmi karikatūru un komiksu veidā. Pēdējo gadu laikā tas ieguvis lielu atzinību un atsaucību – 2022. gadā tika iesūtīts rekordliels zīmējumu skaits: 1593 darbi no 163 skolām. Žūrijā Latvijā labi pazīstami mākslinieki – karikatūristi Zemgus Zaharāns, Gatis Šļūka, Dzintars Melnis un Kristaps Auzenbergs.
Rozā panteras piedzīvojumi
Mākslas izglītības centrā "Trīs māsas" (Miera iela 15/1) līdz 29. februārim apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde "Rozā piedzīvojums", kura ierosmes avots ir Jāņa Kudiņa glezna "Ainava". Paplašinot gleznas tēlu sistēmu, tapis filmas cienīgs sižets par Rozā panteru un tās piedzīvojumiem. Gleznas izpētē radītais sižets virza izstādes dramaturģiju, kopā veidojot bērnu izdomātu tēlainu stāstu, kas ietver iztēles un pieredzē balstītas ainavas, sabiedrības aktualitātes un atsauces uz tēliem kultūrvidē. Izstādē apskatāmi bērnu zīmējumi, gleznas, objekti un instalācijas vairākās tematiskās zonās.
