1. februārī Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos slavenā režisora Dmitrija Krimova viencēliens, nostalģiskā drāma "Pīters Pens. Sindroms", kuru teātris reklamē kā vienu no visdārgākajiem Nacionālā teātra iestudējumiem.
Ik pa laikam Latvijas teātri savus jauniestudējumus skaļi piesaka vispārākajā pakāpē – visjaunākā, visskaistākā, visinteresantākā izrāde Latvijas teātru vēsturē.
"Kultūrzīmēm" likās interesanti noskaidrot, ko par dārgiem uzvedumiem pauž teātru direktori un, galvenais, vai dārgs iestudējums nozīmē arī labu iestudējumu. Turklāt, ņemot vērā, ka teātri galvenokārt tiek uzturēti par nodokļu maksātāju naudu, – vai atmaksājas slavenu vārdu piesaistīšana? Varbūt, lai sabalansētu teātra izdevumus un ieņēmumus, Latvijā varētu būt iespējams arī ārvalstu teātra skatītāju tūrisms?
Nacionālais: cerībā uz repertuāra virsotni
Līdzīgi kā jau vairākkārt iepriekš, Latvijas Nacionālā teātra direktors Māris Vītols "Kultūrzīmēm" skaidroja, ka viņš Latvijas Nacionālā teātra 105. sezonas repertuāru saņēmis mantojumā no iepriekšējās teātra vadības (direktors – Jānis Vimba, mākslinieciskais vadītājs – Elmārs Seņkovs), un, uzsverot savas saistības, pauda, ka "esmu solījis ievērot pēctecības principu un cienīt iepriekšējās vadības noslēgtos līgumus ar režisoriem par izrāžu sagatavošanu šajā sezonā, kā arī pilnībā respektēt viņu radošo brīvību. Šis solījums no manas puses tiks izpildīts, tai skaitā visas saistības, kuras teātris no savas puses juridiski ir uzņēmies pret Krimova kungu un viņa radošo komandu, par kurām uzzināju vienīgi pēc tam, kad sāku pildīt direktora pienākumus." Direktors cerot, ka, līdzīgi kā Ņujorkā dzīvojošā izcilā režijas meistara iestudējumi kļūst par nozīmīgiem teātra dzīves notikumiem visā pasaulē, arī Nacionālais teātris varēs lepoties, ka Dmitrija Krimova kā režisora debija Latvijā būs tieši uz viņa vadītā teātra skatuves. "Šī izrāde noteikti kļūs par šīs sezonas repertuāra virsotni – tas viennozīmīgi būs mākslinieciski augstvērtīgs jauniestudējums, kurš uzrunās mūsu skatītājus ne vien ar pārsteidzošiem skatuves risinājumiem, bet arī ar Latvijā neierastu teātra valodu," Māris Vītols atbild, vaicāts par to, ko sagaida no jaunās izrādes. Viņš piesardzīgi vērtē, ka priecātos arī nākotnē turpināt sadarbību ar režisoru Krimovu, ja "mēs spētu vienoties par tādiem līguma noteikumiem, kuros ir vairāk sabalansētas abu pušu intereses. Šobrīd ar Krimova kungu mums ir izveidojušās labas profesionālās attiecības un savstarpējā izpratne, tādēļ sarunas par nākotnes sadarbību ir pilnībā iespējamas."
Atbildot uz jautājumu, vai jau aprēķināts, cik reižu izrāde "Pīters Pens. Sindroms" būs dārgāka par citu līdzīga apjoma izrādi Nacionālajā teātrī, direktors Māris Vītols pauda, ka kopējās izrādes izmaksas būšot iespējams precīzi aprēķināt mēneša laikā pēc pirmizrādes, kad būs apmaksāti visi ar tās sagatavošanu saistītie rēķini. (2023. gada 11. novembrī LTV raidījums "Kultūršoks", balstoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka iestudējuma izmaksas varētu svārstīties ap 250 000 eiro. Lai nodrošinātu iepriekšējās vadības parakstīto līgumu, Nacionālais teātris cerot uz sponsoru palīdzību.) Tomēr jau šobrīd esot iespējams pateikt, ka izrādes izmaksas būs aptuveni divas reizes lielākas salīdzinājumā ar citiem šīs sezonas Lielās zāles iestudējumiem Nacionālajā teātrī. Jautāts par iespējamo prognozi, cik ilgā laikā būs iespējams atpelnīt Dmitrija Krimova iestudēto izrādi, teātra direktors pauda cerību, ka, ņemot vērā izrādes augstās kopējās izmaksas un tās tapšanā ieguldītos līdzekļus, teātrim vajadzētu izdoties tos atpelnīt aptuveni trīs gadu laikā.
Viens no pirmajiem Latvijas teātriem, kuram pēdējos gados izdevies piesaistīt skatuves mākslinieku ar pasaulē atpazīstamu vārdu, bija Jaunais Rīgas teātris (JRT), kurā režisors Alvis Hermanis 2015. gadā iestudēja izrādi "Brodskis/Barišņikovs" ar ievērojamo baletdejotāju Mihailu Barišņikovu. Tā piedzīvoja viesizrādes ASV, Izraēlā, Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā, Slovākijā, Austrijā, Šveicē, Rumānijā, Vācijā, Lielbritānijā, Serbijā. 2019. gadā sekoja slavenā izrāde "Baltais helikopters" par katoļu baznīcas pāvesta Benedikta XVI noslēpumaino atkāpšanos no amata ar Mihailu Barišņikovu galvenajā lomā. Biļetes uz to tika tirgotas tikai internetā, un tās izpirka četru minūšu laikā. (Viesizrādēs devās arī citas JRT izrādes – "Garā dzīve", "Oblomovs", "Melnais piens", "Oņegins. Komentāri" u. c.).
Lūgta komentēt toreizējos teātra ieguvumus, JRT reklāmas un sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Liepiņa pauž, ka katra projekta gadījums gan esot atšķirīgs un parametru, kuri nosaka rentabilitāti, esot daudz: "Piemēram, cik ilgi konkrētā izrāde tiek spēlēta, vai tā domāta tikai vietējai publikai, vai tas ir starptautisks projekts. Varam rezumēt tikai JRT pieredzi, un mūsu gadījumā viesmākslinieka piesaiste atmaksājās, arī finansiāli."
Daile: labu izrādi vienmēr labi pērk
Pēdējos gados ar vērienīgiem iestudējumiem un piesaistot ārvalstu režisorus, izcēlies Dailes teātris. To, jau uzsākot iepriekšējo sezonu, ziņoja arī pats Dailes teātra direktors Juris Žagars, sakot, ka visi Dailes iestudējumi būs oriģināli, ekskluzīvi, provokatīvi vai izaicinoši. Lūgts precizēt radušos iespaidu par teātra finansiālo augšupeju, direktors uzsvēra, ka viņam ārkārtīgi svarīgi, lai teātris kā uzņēmums uzturētu labu veselību, turklāt nediskreditējot savus mākslinieciskās kvalitātes kritērijus: "Ja šīs abas lietas sakrīt, tad tiešām varu teikt, ka mums neiet slikti. Biļešu tirdzniecības rezultāti joprojām ir labi, skatītāji tās pērk gan uz nopietnām, gan mazāk nopietnām izrādēm, turklāt labi tirdzniecības rādītāji ir arī Mazās zāles izrādēm. Nav nevienas izrādes, par kuras māksliniecisko kvalitāti man būtu kādas šaubas vai kauns. Protams, jāņem vērā izrādes žanrs, piemēram, izrāde par Pīteru Penu ("Pīters Pens saiet sviestā". – Red.) ir vienkārša komēdija, bez lielām mākslinieciskām ambīcijām un tikai un vienīgi kvalitatīvs komerciāls produkts sava žanra ietvaros, nekas vairāk. Jā, tiešām varu teikt, ka mums neiet slikti – gan apmeklētības, gan izrāžu mākslinieciskās kvalitātes ziņā."