2 °C
Latvijas 106. dzimšanas dienā kultūras cilvēki piedāvā dažādus iedvesmojošus notikumus. Sestdien, 16. novembrī, Likteņdārza Saieta namā uz svinīgu satikšanos aicinās latviešu ģitāras virtuozs Mārcis Auziņš. 14. novembrī Latgales vēstniecībā "Gors" skanēs koncertuzvedums "FOLK PASIJA. Francis Trasuns". Ielūkojies vēl citos kultūras notikumos!
Mārcis Auziņš koncertēs Likteņdārzā
Sestdien, 16. novembrī, Likteņdārza Saieta namā, atskaņojot iemīļotas ievērojamāko latviešu komponistu melodijas, kuru aranžijas ģitārai nesen publicējis savā pirmajā nošu grāmatā, uz svinīgu satikšanos aicinās latviešu ģitāras virtuozs Mārcis Auziņš (attēlā). Līdzās paša Mārča darbiem grāmatā atrodamas Zigmara Liepiņa, Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, grupu "Čikāgas piecīši", "Opus Pro", "Remix" u. c. radītas melodijas.
Pasija par Franci Trasunu
Rīt, 14. novembrī, Latgales vēstniecībā "Gors" skanēs koncertuzvedums "FOLK PASIJA. Francis Trasuns". Komponiste Laura Jēkabsone, iedvesmojoties no Baha un citu komponistu pasijām, radījusi pirmo pasiju latgaliešu valodā. Šis pirmatskaņojums atspoguļo Latgales vēsturiskās zemes kultūras daudzveidību, apvienojot latgaliešu valodu, tradicionālos garīgos dziedājumus un tematisko līniju. Libreta autore ir latgaliešu dzejniece Anna Rancāne.
Viens no skaistākajiem – turpinot pirms vairākiem gadiem aizsākto tradīciju, par godu Latvijas proklamēšanas gadadienai "Raxtu raxti" aicina uz valsts svētku lielkoncertu 18. novembrī Dailes teātrī.
Tā pirmajā daļā "Raxtu raxti" muzikāli atgriezīsies savos pirmsākumos, kad tika aranžētas pirmās kompozīcijas, nospēlēts pirmais lielais koncerts Imantdienās. Drīz vien tam sekoja arī grupas pirmais mūzikas albums "Es atradu tautasdziesmu". Viena no muzikālās apvienības līderiem, Kristīne Kārkle-Kalniņa stāsta, ka otrajā daļā kopā ar dejotājiem no "Dzirnām", "Vektora" un "Teiksmas" tiks veidots stāsts par latvieti mūsdienu Latvijā, kuram svarīga gan mūsu tautas pagātne, gan nākotne.
Te savīsies latviešu tradicionālā mūzika, kam spēku un jaudu piedos skanīgas dūdu tēmas Edgara Kārkla un Kaspara Bārbala izpildījumā un oriģinālmūzika no deju lieluzveduma "Vēstījums rakstos", kas tika radīts par godu Latvijas valsts simtgadei.
"Ar mūziku un deju tiks izstāstīts stāsts par latvieti, tā dabu – gan trauslo, gan stipro –, par likteni – neparedzamu un nezināmu –, par darba tikumu un vērtībām, kas iedvesmo dzīvot un radīt savā zemē Latvijā."
Valsts svētku koncerti – arī reģionos. "Latvijas koncerti" rīko valsts svētkiem veltītus koncertus Kuldīgā, Jelgavā, Viļānos, Neretā. 18. novembrī plkst. 18 Kuldīgas Sv. Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā dziedās Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā, piedaloties pianistam Rihardam Plešanovam un aktrisei Annai Melbārdei. Jelgavas kultūras namā svētku vakarā uzstāsies pianists Andrejs Osokins un aktrise Līga Zeļģe. Viļānu kultūras namā koncerta programmā būs Kārļa Lāča mūzika, piedalīsies pats komponists un vokālu izpildīs aktieri Kaspars Znotiņš un Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Bet Neretas kultūras centrā uzstāsies spožu solistu trijotne – vijolnieks Daniils Bulajevs, pianiste Agnese Egliņa un aktieris Kaspars Aniņš.
"Rīgas ģitāru kvarteta" uznāciens. Svētdien, 17. novembrī, Mazajā ģildē svētku noskaņās priecēs vadošie Latvijas ģitāristi Kaspars Zemītis, Kārlis Matīss Zitmanis, Miks Akots un Kaspars Niklasons, kuri izveidojuši jaunu muzikālu apvienību "Rīgas ģitāru kvatets". Latvijā līdz šim koncertējuši dažādi ģitāru sastāvi, taču ģitāru kvartets ir bijis mazāk sastopams formāts. Koncertā skanēs latviešu tautasdziesmu apdares, kā arī Emīla Dārziņa, Kārļa Matīsa Zitmaņa, Kaspara Zemīša, Kaspara Niklasona un Mika Akota mūzika ģitārai.
Latviešu filmu parāde. 18. novembrī, godinot Latvijas valsts svētkus, kinoteātrī "Splendid Palace" izrādīs tikai nacionālās filmas un kino darbus, kas ir Latvijas un Eiropas valstu kopražojums – piemēram, režisores Lailas Pakalniņas filmu "Galapunkti", kas jau sākusi starptautisko pirmizrāžu ceļu. Svētku programmā iekļauti seansi arī Latvijas un Itālijas kopražojuma filmai "Dzīves tango", kuras režisores ir Ērika Lifrēdo un Krista Burāne, režisora Māra Martinsona episkais stāsts "Zeme, kas dzied", Jura Kursieša jaunākā filma "Cildenie", Ivara Selecka un Armanda Zača "Turpinājums. Pieaugšana". Ģimenes auditorijai piedāvājumā ir pasaulē godalgotā Ginta Zilbaloža filma "Straume" un filma "Bum!", kas tiks demonstrēta ģimenes kino vēlajās brokastīs Velvju zālē.
Vēsturiskās zemes Latvijas svētkos. 18. novembrī no pulksten 11 līdz 17 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atjaunotajā mājvietā notiks izglītojoša svētku programma "Atkalsatikšanās. Latviešu vēsturiskās zemes Rīgas pilī". Muzejs to veido sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, akcentējot, ka Latvijas valsti veido vēsturiskās zemes – Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale un Sēlija. Formas un satura ziņā daudzveidīgā svētku programma būs pieejama visas dienas garumā. Apmeklētāji varēs iepazīties ar Latvijas novadu ģeogrāfiju un vēsturi, tradicionālajiem amatiem, rotaļām, mūziku, latgaliešu un lībiešu valodu. Būs arī īpaša lekciju programma par Latvijas sentautām un to mantojumu vēsturisko zemju identitātē. Paralēli norisināsies tradicionālo amatu prasmju meistaru demonstrējumi. Visas dienas garumā apmeklētājiem pilī būs iespēja aplūkot Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa izstādes un vēsturisko fotogrāfiju slaidrādi "Latvija toreiz un tagad", kā arī iesaistīties aktivitātē "Iezīmē sevi Latvijas kartē!" un spēlēt grīdas spēli bērniem "Apceļo Latviju!".
Iepazīstot Miervaldi Ķemeru. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nama Lielajā salonā (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) līdz nākamā gada 12. janvārim apskatāma jauna izstāde – "Miervalža Ķemera Sarkandaugavas ainavas". Tajā eksponēti Dauderu krājumā esošie mākslinieka 20. gs. 30. un 40. gados gleznotie pasteļi, kuros atspoguļota urbāni industriālā Sarkandaugavas vide.
Miervaldis Ķemers (1902–1980) bija luterāņu mācītājs, kurš 1947. gadā kļuva par diplomētu mākslinieku. Lai arī Ķemers vēl starpkaru Latvijā un vēlāk vācu okupācijas laikā bija mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā pie Vilhelma Purvīša un guvis vecmeistara atzinību, tomēr padomju okupācijas apstākļos oficiālu mākslinieka statusu neieguva un mūžu pavadīja zināmā izolācijā. Viņa darbus pilnvērtīgi iepazīt un novērtēt sabiedrībai bijis iespējams tikai pēdējos gados.
