7 °C
"Krietnie mariači mums ir parādījuši, ka tad, ja tev ir prieks par to, ko un kā tu dari, tad ar šo prieku pilnīgi noteikti vajag un ir vērts dalīties. Būs rotaļīgi, gaiši un priecīgi," sola dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce.
Šā gada "Spēlmaņu nakts" laureāte kopā ar režisoru Mārtiņu Kalitu un iestudējuma komandu (komponists Renārs Kaupers, māksliniece Agnese Kaupere un video/gaismu mākslinieks Dainars Albužis) Liepājas teātrī šoreiz ir radījusi muzikālu svētku ceļojumu visai ģimenei "Mariači Ziemassvētki". Galvenie varoņi – El-Panadero (Rolands Beķeris), El-Longo (Hugo Puriņš) un El-Fato (Madara Kalna) – skatītājus Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē "Lielais dzintars" gaidīs piektdien, 22., un 28. decembrī.
Atceļojuši no tāltālām zemēm, kur no sniega un sala nav ne miņas, viņi steidz meklēt Ziemassvētku brīnumu, tiek ieputināti un iepūtināti pie mums, un visiem viss beidzot top skaidrs – šī satikšanās jau arī ir viens īsts Ziemassvētku brīnums.
Domājot par mūžīgo
Sestdien, 23. decembrī, Ziemassvētku gaidās Cēsu koncertzālē Rīgas Doma zēnu koris dziedās jaunu programmu, kurā latviešu komponistu mūzika un tradicionāli Ziemassvētku korāļi skanēs ne tikai zēnu balsīm, bet arī īpašam instrumentu sastāvam – ērģelēm (Aigars Reinis) un pūtēju kvintetam BRASS.EDU. Koncerta īpašais notikums – latviešu komponista Jēkaba Jančevska vokāli instrumentālā darba "Be Music night" pasaules pirmatskaņojums. Šis jaundarbs, kura teksta autors ir 20. gs. amerikāņu dzejnieks un rakstnieks Kenets Pačens, veidots kā filozofisks apskats par mūžīgo.
"Eiropas Ziemassvētku" burvība
Šodien, 20. decembrī, Spīķeru koncertzālē koncertprogrammā "Bahs un Ziemassvētku klusums" mūzikā tiks izdibināts, kā Ziemassvētku laiks izklausās 21. gadsimtā. Johana Sebastiāna Baha, Karla Fīlipa Emanuēla Baha, Filipa Glāsa un Raivja Misjuna mūzikā atbildes meklēs kameransamblis "MŌD" – flautiste Egija Sproģe, obojiste Amanda Tauriņa, saksofoniste Paulīna Piteņko un pianists Aleksandrs Kalējs. Koncerta kulminācija – Platona Buravicka jaundarbs ar paša autora piedalīšanos.
Ceturtdien, 21. decembrī, Lielajā ģildē gaišu un siltu pirmssvētku noskaņu sniegs Maestro "Raimonda Paula Ziemassvētku koncerts", kura programmā populāras Ziemassvētku melodijas, kino mūzika un dziesmas no cikla "Pērļu zvejnieks". Kopā ar Maestro Raimondu Paulu uz skatuves kāps dziedātājs Daumants Kalniņš, Latvijas Radio bigbends, Rīgas Doma zēnu koris un diriģents Mārtiņš Klišāns.
Bet otrdien, 26. decembrī, Spīķeru koncertzālē izskanēs koncertprogramma "Ziemassvētku džeza vakars" ar talantīgā pianista, komponista un aranžētāja Matīsa Žilinska jauno koncertprogrammu "Bērnības atmiņās". Uz skatuves kāps arī pieredzējušie džeza mākslinieki – kontrabasists Andris Grunte un sitaminstrumentālists Artis Orubs.
19 autori – liepājnieki
Vai arī viņu dzīve un darba gaitas saistītas ar Liepāju. Viņu darbi ir galvenajās lomās jaunajā izstādē "Ziemas impresijas", kas līdz 4. februārim apskatāma Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē. Ziemas noskaņās veidotā muzeja krājuma izstāde aizved sajūtu ceļojumā, atklājot autoru rokrakstu dažādību un glezniecības manieri. Autoru zvaigznājā – Arturs Baumanis, Arturs Johans Frīdrihs Baumanis, Arvīds Briedis, Ēriks Caune, Nora Drapče, Visvaldis Garokalns, Jānis Jaunsudrabiņš, Aldis Kļaviņš, Jānis Lauva, Pēteris Postažs u. c.
Viktorijas laika rotu parāde
Jostu sprādzes, "Portbouquet" ziedu turētāji, greznas piespraudes, auskari, diadēmas, rokassprādzes ar antīko grieķu un romiešu tēlu atveidiem, jūgendstila krāšņās matu sprādzes ar savītu ziedu motīviem. Šo krāšņumu, kas līdz mums nonācis no karalienes Viktorijas laika, līdz 28. aprīlim var apskatīt vakar atklātajā rotaslietu izstādē Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejā no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas. Starp rotām ir "Love Knots" ("Mīlestības mezgli"), ko bieži izgatavoja no zelta imitācijas, dēvētas par "Pinchbeck" – nosaukums atvasināts no juveliera Kristofera Pinčbeka uzvārda, kurš 18. gs. sākumā Londonā radīja jaunu metāla sakausējumu no krīta un cinka. Tas izskatījās diezgan cienījami un, pateicoties daudz zemākajām izmaksām salīdzinājumā ar zeltu, to ļoti iecienīja buržuāzija. Tieši pateicoties karalienei Viktorijai, modē ienāca rotaslietas, kurās izmantotas dabisku matu pīnes vai matu lokas, kas ierāmētas stikla ietvarā; neprecētām meitenēm raksturīgas rotas – koraļļi, tirkīzs, emalja, itāļu mozaīkas un nelielas dabiskās pērles. Apskatāmi būs arī unikāli 19. gs. vēdekļi, rokassomas un citi dāmu aksesuāri.
Koris "Tiara" Ziemassvētkos
Šodien, 20. decembrī, plkst. 19 Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā skanēs Rīgas Doma meiteņu kora "Tiara" Ziemassvētku koncerts. Kopā ar kori uzstāsies kamerorķestris – izcili baroka mūzikas interpreti – Veronika Rinkule (klavieres, pozitīvs), Sanita Zariņa (baroka vijole), Māra Birziņa (baroka vijole), Karlīna Īvāne (baroka alts), Danuta Ločmele (baroka čells) un Ieva Nīmane (senie pūšaminstrumenti). Kora "Tiara" mākslinieciskā vadītāja ir Aira Birziņa, diriģentes – Zanda Mališeva un Zane Stafecka.
