15.2 °C
Nav skaidrs, ne kāds varētu būt solītais atbalsts pārkvalifikācijai, jo apstākļos, kad kultūras cilvēku vairākuma algas ir ļoti zemas, izdienas pensijas līdz šim nozarē ir bijušas kā "sociālais spilvens" ārkārtas gadījumiem, ne kā šīs steigšus virzītās izmaiņas varētu ietekmēt kultūras nozares nākotni.
Valsts kanceleja piedāvā, sākot no 2027. gada, no izdienas pensiju saņēmēju profesiju loka izslēgt baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus, paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā. Piektdien, 19. septembrī, Kultūras ministrijā (KM) notika tikšanās ar kultūras arodbiedrību pārstāvjiem, kur tika spriests, kāds tad varētu būt KM alternatīvais piedāvājums.
Valdības lēmums izslēgt kultūras darbiniekus no izdienas pensiju saņēmēju loka jau raisījis pārdomas, ka kultūras jomai kā savā ziņā institucionāli vājākajam posmam atkal ticis apšaubāmais gods būt galvenajam upurjēram un deklarētajam visu nelaimju cēlonim. Tomēr, paskatoties plašāk, kļūst skaidrs, ka nepatīkamās pārmaiņas skars arī prokurorus, tiesnešus, paredzot speciālo pensiju, diplomātus, kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba vai dienesta pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus. Šobrīd lēmums ir pieņemts Ministru kabinetā, bet gala spriedumu par to pieņems Saeima. Līdz tam Kultūras ministrijai tiek paredzēta iespēja izstrādāt alternatīvu piedāvājumu attiecībā uz atsevišķām mākslinieku profesijām.
Kultūras ministre Agnese Lāce aģentūrai LETA ir teikusi, ka, izpildot valdības doto uzdevumu un izstrādājot izmaiņas izdienas pensiju sistēmā kultūras nozarē strādājošajiem, tiks ņemta vērā darba specifika un profesionālo spēju zudums, kā arī jebkuras izmaiņas izdienas pensiju sistēmā tiks pārrunātas ar nozari. "Ir svarīgi, lai kultūras nozarē strādājošie turpina saņemt tiem nepieciešamo sociālo aizsardzību, lai Latvijas kultūras organizācijas nezaudētu kvalificētus darbiniekus un netiktu ietekmēta nedz kultūras pieejamība valstī, nedz Latvijas pārstāvniecība starptautiskā līmenī, nedz valsts budžeta ieņēmumi."
Sistēma jau tagad – netaisnīga
Septembra sākumā valdības izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām" tiek atzīts, ka māksliniekiem vidējās izdienas pensijas, kas piešķirtas no 2019. līdz 2024. gadam, bijušas zem vidējā rādītāja valstī – 1693,1 eiro – precīzāk – 815,4 eiro. Var secināt, ka tā ir tāpēc, ka tās jau tagad tiek aprēķinātas nevienlīdzīgi – vispārīgā gadījumā – 55% apmērā no vidējās mēneša darba samaksas pēdējo piecu gadu periodā, turklāt par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmērs tiek palielināts par 2% no vidējās mēneša darba samaksas. Tomēr, piemēram, tiesnešiem, diplomātiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem minimālā izdienas pensija veido 65% no vidējās darba samaksas, bet valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem tā veido tikai 45% no vidējās darba samaksas.
Starp Kultūras ministrijas argumentiem, pretojoties grozījumu pieņemšanai valdībā, saskaņā ar Valsts kancelejas sagatavoto "Iebildumu apkopojumu par izdienas pensiju reformu" bija, piemēram, ka tā neņem vērā kultūras nozares darba specifiku un profesionālo spēju zuduma iespējamību atsevišķu profesiju pārstāvjiem tieši tajā vecuma amplitūdā, kāda norādīta attiecīgajā likumā. Tika uzsvērts, ka "izslēgšana no izdienas pensiju saņēmēju loka dotu nelielu fiskālo ieguvumu, bet radītu lielus riskus un varētu palielināt valsts budžeta izdevumus ilgtermiņā." Valsts kanceleja šo priekšlikumu noraidīja, uzsverot, ka "valsts budžeta izdevumu samazinājums ir paredzams ilgtermiņā". Kultūras ministrija norādīja, ka nozares pārstāvji veido ļoti mazu daļu no kopējiem izdienas pensiju saņēmējiem un izmaksām, un viņu vidējā pensija ir viszemākā; ka KM iebilst pret izdienas stāža un vecuma palielināšanu, jo darba specifika un tās ietekme uz veselību nav mainījusies. Valsts kanceleja toties lika saprast, ka šis "piedāvājums paredz iespēju KM izstrādāt alternatīvu piedāvājumu". Starp KM iebildumiem bija, ka "izdienas pensijas zaudēšana mazina motivāciju un veicina darbinieku aizplūšanu. Kā redzams Valsts kancelejas veidotajā modelējumā – valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka un baleta mākslinieku izslēgšana no izdienas pensiju saņēmēju loka radītu fiskālo ietekmi robežās tikai no 11,1 tūkstoša eiro līdz 36,4 tūkstošiem eiro gadā." Savukārt reālo ietekmi "pat ir grūti finansiāli novērtēt, jo kultūras organizācijas var zaudēt lielu skaitu kvalificētu darbinieku, kas var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz to pamatdarbību". Valsts kanceleja toties uzskata, ka izdienas pensijas ir valsts ilgtermiņa saistību objekts un ka būtiskākie ieguvumi no reformas ir gaidāmi ilgtermiņā.
Galvenais – kompensācijas mehānisms
Latvijas Teātra darbinieku savienības loceklis un Latvijas Nacionālā teātra aktieru arodbiedrības priekšsēdētājs Egils Melbārdis savā "facebook" kontā raksta, ka tiek uzsvērts – izdienas pensijām nevajadzētu būt motivatoram profesijas apguvei un ka primārā motivācija ir konkurētspējīgs atalgojums. "Tam, protams, varētu pat piekrist, bet šāds arguments ir bezjēdzīgs, netaktisks un, manuprāt, kultūras nozari pat aizskarošs apstākļos, kad, pirmkārt, vidējais izdienas pensijas apmērs māksliniekiem (..) 2011.–2024. gadā ir 530 eiro; otrkārt, neviens vēl nezina, tieši par cik, bet ir skaidrs, ka turpmākajos gados tiks mazināts budžets kultūrai; treškārt, politiski ir pieņemts lēmums ierobežot iespējas palielināt atalgojumu pat no pašu ieņēmumiem; ceturtkārt, teātru, koncertorganizāciju un operas peļņa tiek aplikta ar dividendēm."
"Šis jautājums ir jāskata ļoti kompleksi, un es nedomāju, ka kultūras darbinieki būtu galvenie, par kuriem būtu jāuztraucas. Ir radīts nepareizs priekšstats, jo šī nozare ir visievainojamākā. Jautājums ir jāskata, sākot ar diplomātiem, tienešiem, prokuroriem," sarunā ar "Kultūrzīmēm" norāda Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētājs Ojārs Rubenis.
"Kultūras jomā viena no vissāpīgākajām situācijām ir baletdejotājiem un leļļu teātra aktieriem. Par viņiem gan es nevaru piekrist nevienam lēmumam, kamēr nav kompensācijas mehānisma. Šādā situācijā nevar iet ceļu, ka vienkārši vienā dienā pieņem šādus lēmumus. Ir jāskatās, kādas šiem cilvēkiem ir algas, kā viņi no tām var kaut ko atlikt, lai kaut vai pārkvalificētos. Kā valsts pārkvalificēs cilvēkus, kuri savu karjeru ir nodejojuši bez apstājas? Viņiem vienkārši nav laika pārkvalificēties. Ir jāatrod kompensācijas mehānisms, jo citādi balets vienkārši beigsies. Puiši jau tāpat neiet, jo nevar neko nopelnīt, un galu galā ja nebūs nekādas kompensācijas (viņi to ignorēs). Kā lai baletdejotājs pārkvalificējas? Negribu noniecināt nevienu profesiju, bet – vai par sētnieku un par vēl zemāku algu," viņš jautā. "Viss tiek darīts no nepareizā gala, uzspiests, neanalizējot situāciju, mierinot, ka uz šiem baletdejotājiem tas neattieksies. Jā, uz šiem neattieksies, bet kā ar tiem, kas šobrīd mācās baletskolā?" jautā O. Rubenis, piebilstot, ka, ja runa ir par to, ka dažās nozarēs izdienas pensijas attiecas arī uz administratīvo personālu (Valsts kanceleja to min kā vienu no argumentiem reformai), tad teātros tā pilnīgi noteikti neesot.
Latvijas Nacionālās operas un baleta Baleta neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētāja Jana Milbreta-Šmite sarunā ar "Kultūrzīmēm" teic: "Es uzskatu, ka baleta mākslinieks var pārkvalificēties līdz trīsdesmit gadu vecumam, jo jaunībā viss padodas vieglāk, ir plašas iespējas studēt, atrast darbu, sākt jaunu dzīvi. Bet, tuvojoties četrdesmit, mēs, tāpat kā ikviens, iegūstam nolietojuma pazīmes – ne tikai profesionālās fiziskās, bet arī mentālās un psiholoģiskās. – "Daudzi nesaprot, ka baletdejotājs jau astoņu deviņu gadu vecumā izvēlas šo profesiju un attīsta sevi tikai vienā virzienā. Skolas izlaiduma eksāmens ir konkurss uz štata vietām Latvijas Nacionālajā baletā. No tā brīža visa dzīve tiek pakārtota tikai skatuvei, repertuāram, treniņiem. Kāpums karjerā notiek līdz trīsdesmit, bet līdz četrdesmit gadiem dejotāja pieredzi papildina briedums. Secīgi, balets jāpamet savas karjeras virsotnē. Parasti cilvēks līdz četrdesmit gadu vecumam jau ir ieguvis profesionālas iemaņas dažādās sfērās, kas saistītas ar dzīvi – piemēram, darbs ar datoru u. tml. –, bet baletdejotājs trīsdesmit mūža gadus ir attīstījies profesionāli tik šaurā nozarē, ka, karjerai beidzoties, iegūtās iemaņas noder tikai baleta pedagoga, repetitora un horeogrāfa darbam. Tomēr man gribētos teikt – nevajadzētu noniecināt pedagogus, jo šīs profesijas slodze ir panesama tikai cilvēkiem ar aicinājumu. Nevaram teikt: ak, tu nevari palēkties, tad ej, māci citiem kustēties. Bet iegūt izglītību citā sfērā darba grafika dēļ ir teju neiespējami, ja vēl jāaudzina bērni un jāpiepelnās, lai uzturētu ģimeni. Attiecīgi izdienas pensija līdzinās izdzīvošanas pabalstam, bet ienesīgu papildu darbu ir sarežģīti atrast, jo visur jautā: kāda ir jūsu darba pieredze? Profesionāls baletdejotājs." Pati Jana Milbreta-Šmite šobrīd studē rakstniecību Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijā. "Piepildīju savu sapni, bet man bija iespējas to darīt. Ne visiem tādas ir," viņa piebilst. "Tu saproti, ka kāp pāri savām sāpēm, traumām, un tad jau, tuvojoties trīsdesmit, izdomā, vai vēlies turpināt šādu dzīvi, apzināti deldējot ķermeni, gandrīz neredzot ģimeni, neapmeklējot sabiedriskos pasākumus utt. Un vai tu sevi redzi tikai baletā vai arī saskati citas perspektīvas. Tādēļ daudzi no šīs profesijas aiziet jau līdz trīsdesmit. Bet tie, kuri paliek, zina, ka būs šī izdienas pensija, kas dos iespēju atkopt ķermeni un prātu, radīt bērnus, meklēt sevi citā dzīves sfērā un sākt dzīvot sev, nevis skatuvei. Atņemot izdienas pensijas, dejotāji sāks pamest trupu, nesasniedzot trīsdesmit, un nebūs vairs, kas dejo, zudīs iespēja iestudēt lielās klasiskās izrādes." Jana Milbreta-Šmite teic: šis ir ļoti komplekss jautājums, jo visa baleta pasaule ir saistīta. Ja kaut kas tiks pēkšņi mainīts, viss nobruks.
Ojārs Rubenis uzsver: aktieriem izdienas pensijas ir ļoti nosacīts lielums. "Tās tiek izmantotas tikai tad, kad notiek kāda nelaime – ar balsi vai cita –, jo pārsvarā visi aktieri labprāt strādā, kamēr viņus gandrīz vai nones no skatuves. "Es ļoti maz zinu aktierus, kuri aiziet priekšlaicīgās pensijās, ļoti maz." Atceroties savu Nacionālā teātra direktora laiku, viņš tādu gadījumu neatceras nevienu.
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mākslinieku neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētājs Mareks Pinta, kurš ir LNSO klarnešu trupas mūziķis, profesijā nostrādājis jau 22 gadus. Mērķtiecīgi tai mācīties sācis jau 10 gadu vecumā. Vidēji, lai mūziķis saņemtu bakalaura grādu, ir jāmācās 16 gadus. Nevienā citā jomā tas nav tik daudz. Sarunā ar "Kultūrzīmēm" viņš teic: "Arī tas ļoti ierobežo tālākās iespējas pārkvalificēties, jo, būsim godīgi, arī mūzikas vidusskolu – pēdējā starpposma starp lēmumu studēt Mūzikas akadēmijā – programma ir vairāk piemērota mūziķiem, pārējie priekšmeti tur tomēr nav tādā kvalitātē, lai varētu iestāties citā augstskolā." – "Ir daudzi pētījumi – ja pat noteiktās instrumentu grupās nav fizioloģiska novecošanās, tad attiecībā uz mentālo veselību ir uzskatāmas problēmas. Tāpēc mūsu kolēģi no Rietumeiropas valstīm stāsta: nuja, viņš ir cienījams mūziķis, bet atkāpās uz zemāku pozīciju. Jā, Rietumeiropā nav izdienas pensiju, ir lielāks atalgojums, bet arī tas nepalīdz mūziķim kvalitatīvi spēlēt. Stīgu instrumentos var atkāpties, bet, piemēram, pūtējos nevar. Ko tad darīt ar sarežģītām koncertprogrammām? Mūziķis raksta iesniegumu par bezalgas atvaļinājumu, un viņa vietā nāk vietnieks un spēlē, bet (cienījamos gados esošais) cenšas izvilkt līdz vecuma pensijai."
Kultūras ministrija šonedēļ saskaņošanai virzīs priekšlikumus par izdienas pensiju sistēmas pārmaiņām, aģentūru LETA informēja kultūras ministres padomniece Rita Plūme.
"Kultūrzīmēm" neoficiāli kļuvis zināms, ka viens no KM priekšlikumiem paredz piecu gadu pārejas posmu, kurā māksliniekiem maksātu izdienas pensiju un viņiem būtu laiks pārkvalificēties. Tomēr izdienas pensiju procents no darba algas būtu samazināts. "Tas viss pagaidām ir tikai ierosinājums, tomēr kopumā bija redzams, ka Kultūras ministrija saprot māksliniekus, ir dialogs," teic "Kultūrzīmju" anonīmais avots. Starp ierosinājumiem bijusi arī mākslinieku pensiju fonda veidošana, lēmums no budžeta atvēlēt noteiktus līdzekļus, no kā veikt mākslinieku pensiju iemaksas, vai arī darba nespējas regulējuma uzlabošana.
Uzziņa
- Šobrīd izdienas pensiju jautājumu kultūras nozarē regulē Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likums.
- Latvijā izdienas pensijas saņem tikai 208 mākslinieki (baletdejotāji, mūziķi, aktieri), veidojot vien 2% no visiem izdienas pensiju saņēmējiem.
- Vidējais māksliniekiem piešķirtais izdienas pensijas apmērs ir 761,03 eiro bruto, un mākslinieku izdienas pensijām nepieciešami 1,8 miljoni eiro – 1,5 % kopējo izmaksu.
- Valstī kopumā izdienas pensijas saņem 10 306 cilvēki, un valsts budžetā šajā gadā tas izmaksās 114,76 miljonus eiro.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
