Florences Ufici galeriju šedevri skatāmi Rīgā līdz 30. novembrim

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 30. novembrim apskatāma vērienīga un ekspozīcijā oriģināla izstāde "Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi".

Izstādē gaismas tēls kļuvis par noteicošo glezniecības elementu, vienojot itāļu un latviešu mākslinieku meistardarbus kopīgā stāstā par skaisto, dziļo, zināmo un nezināmo. Izstādes kuratore ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule. Izstāde ir liels viņas nopelns un darbs trīs gadu garumā, kura pirmsākumi meklējami jau krietni agrāk – pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad izveidojās kontakti un draudzība ar Itālijas māksliniekiem, galeristiem, kuratoriem un mākslas vēsturniekiem.

Itālijas un Latvijas kopdarbs

Izstāde "Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi" tapusi sadarbībā ar Florences Ufici galeriju Piti pils Modernās mākslas muzeja vadītājām Dr. Vanesu Gavjoli, Dr. Elenu Markoni un biedrības "Nuova Artemarea" prezidentu, mākslas pētnieku un kuratoru Dr. Gvičardo Sasoli. No Latvijas puses kopā ar Astrīdu Roguli un muzeja darbiniekiem projekta īstenošanā piedalījās muzeja pētniece, 18.–20. gadsimta pirmās puses kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja Dr. art. Aija Brasliņa un Memoriālo un faleristikas kolekciju glabātāja Aija Zandersone. Tekstu apstrādi un koordināciju veica Laikmetīgās mākslas muzeja nodaļas vadītāja Arta Vārpa. Ekspozīcijas dizaina autors ir mākslinieks Artūrs Analts.

"Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi" publiskajā telpā tiek pozicionēta kā īpašs notikums, kad pirmo reizi Ziemeļeiropā tiek eksponēta tik apjomīga mākslas darbu kolekcija no Florences Ufici galerijām.

Ko ietver Ufici galerijas

Zem vienota nosaukuma "Ufici galerijas" apvienojas trīs muzeji – Ufici galerija, Piti pils un Boboli dārzs –, kuru kolekcijas piederēja Mediči, Hābsburgu-Lotringas un Savoju ietekmīgajām itāļu ģimenēm. Kolekcijas ietver eksponātus, kas ir datēti no tālas senatnes līdz 21. gadsimtam.

Vēsturiski Piti pils un tās krāšņais Boboli dārzs bija Mediči dzimtas lielhercogu (valdīja no 16. gadsimta līdz 1743. gadam) un viņu pēcteču, Hābsburgu-Lotringa dzimtas (1743–1859), izvēlētā rezidence. Laikā, kad Florence bija Itālijas galvaspilsēta (1865–1871), Piti pili apdzīvoja karaliskā Savoju ģimene.

Ufici galerijas kā vienots mākslas komplekss sevi pieteica 2014. gadā, kļūstot par vienu no visvairāk apmeklētajiem kultūras centriem pasaulē.

Izstādes "Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi" organizācijā daudz palīdzēja Kultūras ministrija, Rīgas dome un Rietumu banka. Itālijas vēstniecība Latvijā sedza Itālijas muzeja darbinieku ceļojumu un viesnīcu izmaksas, piedalījās kataloga finansēšanā un sniedza informatīvu un konsultatīvu atbalstu.

Izstādē ir apskatāmi 74 meistardarbi no Piti pils Modernās mākslas galerijas. Ekspozīcija ietver laika posmu īsi pirms Itālijas valsts izveidošanās 1861. gadā līdz 20. gadsimta starpkaru periodam.

"Latvieši mīl Itāliju"

Tie bija vieni no pirmajiem vārdiem, ko izdzirdēju, izstādē satiekot Astrīdu Roguli. Nedaudz atkāpjoties no itāļu un latviešu mākslas meistardarbiem, jāpiemin, ka viens no latviešu iecienītākajiem ceļojumu galamērķiem vienmēr ir bijusi Itālija. Izstādes "Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi" apmeklējums muzejā no tās atvēršanas brīža 5. jūlijā ir mērāms jau tūkstošos.

Itāliju visos laikos ir mīlējuši un mīl latviešu mākslinieki. Viņi ir iedvesmojušies no šīs zemes gaismas, kolorīta, mentalitātes un dzīves stila. Izstādes ekspozīcija ir veidota, lai izceltu abu zemju dialogu abpusēji krāsainā un gaismas apmirdzētā mākslas valodā.

Kārlis Hūns. "Itāļu pagalmiņš". 1871. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija.

Foto: Normunds Brasliņš/Publicitātes

Latviešu mākslinieku devums ir pārstāvēts ar 47 gleznām, zīmējumiem, grafikām un tēlniecības darbiem, sniedzot fantastisku gaismas klātbūtnes atveidojumu kontekstā ar Itālijas mākslu. Lai ilustrētu šo kopsaucēju un apbrīnojamo abu valstu mākslas valodas saskaņu, kā piemēru var minēt, teiksim, ekspozīcijā izvietoto Kārļa Hūna 1871. gada mazformāta eļļas gleznu "Itāļu pagalmiņš", kur gaismas starojums uz senajām mūra sienām ir tikpat itālisks un īsts kā blakus redzamajā Mikēles Kammarāno 1880. gada gleznā "Vasarnīca".

Dzīvais dialogs ar itāļu meistariem

Itāļu mākslinieka Filadelfo Simi glezna "Biče. Perlamutra mirdzums" raisa asociācijas ar Jaņa Rozentāla populāro un apburošo gleznu "Princese ar pērtiķi", lai arī izstādē šoreiz tā nav eksponēta. Simi glezna atsauc atmiņā Rozentāla "Princeses ar pērtiķi" greznību, trauslumu, augstdzimtību, rotaļīgumu, smalkumu un kaprīzi.

Filadelfo Simi Biče. "Perlamutra mirdzums". 1895. Piti pils Modernās mākslas galerijas kolekcija, Florence, Itālija.

Foto: Publicitātes

Itālijas kolorīts spilgti iemirdzas arī citā Jaņa Rozentāla gleznā – "Kapri". Tajā attēlotais pērļotais ūdens mirdzums un siltās saules glāstītie dienvidu jūras viļņi, gaisma uz sieviešu ķermeņiem tikai vēlreiz apliecina, ka Itālija patiešām ir Latvijas mākslinieku iedvesmas avots un mākslinieciskās izteiksmes virzītājs.

Divas Johana Valtera gleznas, akcentējot sievietes radošumu, graciozitāti, iekšējās pasaules bagātību un mirdzumu, sasaucas ar ekspozīcijā izvietoto Džovanni Boldīni darbu "Alaidas Banti portrets uz sarkana dīvāna". Šo trīs gleznu grupa kopīgi veido noslēpumainu un dejas virpuļa apreibinošu dialogu, kad Alaidas Banti pauze uz sarkana dīvāna vienkārši ir nepieciešama, lai atpūstos un deja un kustība turpinātos tālāk. Izstāde ir skaista un emocionāla.

Aleksandras Beļcovas gleznotais Austras Ozoliņas-Krauzes portrets vienpersoniski ienes to pašu sakārtotību, mieru un rietumnieciskās dzīves un sadzīves kultūru un kvalitāti kā mākslinieka Bačo Marijas Baci pašportrets, attēlojot sevi saviesīgas sanākšanas gleznā "Pēcpusdiena Fjezolē", kas stāsta par mierīgu ainu draugu pulkā pēc kopīgas maltītes baudīšanas. Viņi sarunājas mākslinieka mājās Fjezolē un bauda cits cita klātbūtni.

Niklāvu Strunki mākslas pētnieki sauc par "latviešu itāli". Viņš Itālijā nodzīvoja četrus gadus (1923–1927). Mākslinieks uzturējās Romā un Florencē, devās iepazīt Venēciju un Toskānu, apskatīja Neapoles līci un Amalfi piekrasti. Izstādē redzamas vairākas Niklāva Strunkes gleznas, un interesanti ir arī tas, ka mākslinieka līdzgaitnieki savās atmiņās un versijās ir minējuši, ka Niklāvs Strunke bija cilvēks, kas Rīgā ieviesa itālisko sveicienu "čau!".

Janis Rozentāls. "Uz terases (Veranda Kapri)". 1912. Audekls, kartons, eļļa. LNMM kolekcija.

Foto: Normunds Brasliņš/Publicitātes

Izstādē latviešu mākslu pārstāv četrpadsmit mākslinieki – Kārlis Hūns, Jūlijs Feders, Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Johans Valters, Jāzeps Grosvalds, Voldemārs Matvejs, Pēteris Krastiņš, Teodors Zaļkalns, Gustavs Šķilters, Niklāvs Strunke, Aleksandra Beļcova, Jānis Liepiņš, Kārlis Zemdega, piedāvājot izcilus 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kas, būdami Latvijas mākslas klasikas šedevri, pārsteidzoši saskan ar Itālijas mākslu un pārliecinoši nostājas tai līdzās.

No Fatori līdz Morandi

Šo abu itāļu mākslinieku vārdi ir ietverti izstādes nosaukumā un iezīmē ekspozīcijas ceļu tā laika Itālijas un Latvijas mākslas virzienos. Izstādē apskatāmi impresionisma, avangarda, divizionisma, simbolisma, reālisma, ekspresionisma, futūrisma, modernā klasicisma darbi.

Mākslas virzienus nav iespējams krasi nošķirt. Mākslinieks ir radītājs, un Astrīda Rogule saka: "Mākslas virzieni ir plūstošs process. Izstādes ekspozīcija attēlo perspektīvu un uzdod jautājumu – ko nozīmē gleznot pareizi? Te ir pārstāvēti daudzi mākslas virzieni un to simboliski noslēdz Džordžo Morandi, kas iezīmē turpinājumu un jaunu laikmetu Itālijas mākslā pēc Otrā pasaules kara, kad Latvijas mākslā iestājas sastingums un pārrāvums. Tāpēc līdzās Morandi darbam izstādes noslēgumā ir skatāma Niklāva Strunkes 1929. gada glezna "Florencietis ziemā"."

Džordžo Morandi. "Gricanas ainava". 1942. Audekls, eļļa. Piti pils Modernās mākslas galerijas kolekcija, Florence, Itālija.

Foto: Publicitātes

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs par izstādes titulattēlu ir izvēlējies Džovanni Fatori (1825–1908) darbu "Saulriets virs jūras". Glezna ar nelielu un tumšu krāsu paleti izstaro gaismu satumsušās debesīs, kas vibrējot atspīd uz ūdens virsmas. Gaisma mākslas darbā atspoguļo cilvēka domu, jūtu un emociju pasauli. Šī saturā precīzā un spēcīgā glezna, kas izskatās tumša, bet patiesībā ir ļoti gaiša un garīga, savelk kopā gaismu, jūru, debesis, cilvēku, bezgalību un neizdibināmo. Fatori ir teicis: "Es noteikti ticu, ka mākslai nav nepieciešams pedantiskums, bet gan ļoti vienkārši līdzekļi visās lietās… vienkārša palete, maz krāsu: pārāk daudz bezjēdzīgu krāsu padara darbu amatieriski greznu. Lūk, mana oriģinalitāte ir izskaidrota."

Izstādē itāļu māksla ir pārstāvēta vairāk un bagātīgāk nekā Latvijas. Tā mūsu skatītājam ir mazāk zināma un sniedz vienreizēju iespēju ieraudzīt Ufici galeriju dārgumu oriģinālus. Abu zemju mākslinieku darbi ir izkārtoti pamīšus, cits citu papildinot un mākslinieciski atbalstot. Ekspozīcija provizoriski ir sadalīta mākslas virzienu un stilu sekcijās, tā mudinot aptvert glezniecības iespēju plašo, dažādo un nebeidzamo radošumu.

Viena zāle ekspozīcijā ir tumša, un, tajā ieejot, kādu minūti jāpastāv, lai acis aprastu ar situāciju un varētu ļauties izrādei, kad samtaini melnā zālē viens pēc otra iemirdzas Itālijas un Latvijas mazās tēlniecības darbi. To pavada speciāli šai ekspozīcijai radīta komponista Staņislava Judina mūzika. Tā ir tēlniecības mistērija, kad skaņa, gaisma un tumsa veido izrādi, kurā skulptūras spēj radīt emocionālu noskaņu.

Gvido Marusigs. "Burvju koks (Gondolas un ugunis)". 1914. Piti pils Modernās mākslas galerijas kolekcija, Florence, Itālija.

Foto: Publicitātes

Itāļu mākslu izstādē pārstāv 56 mākslinieki: Džovanni Fatori, Antonio Fontanēzi, Telēmako Sinjorīni, Silvestro Lēga, Federiko Dzandomenegi, Mario de Marija, Džovanni Boldīni, Medardo Roso, Frančesko Džoli, Plīnio Nomellīni, Antonio Dongi, Viktors Grubiči de Dragons, Gaetāno Previāti, Džino Severīni, Džordžo de Kiriko, Elizabete Šaplīna, Aldo Karpi, Gvido Marusigs, Leonardo Dudrevils, Karlo Karrā, Džakomo Balla, Džanfilipo Uzellīni, Italo Grizelli, Neno Mori, Alberto Saljeti, Gvido Marusigs, Ahils Funi, Adriāno Čečoni, Antonio Mančīni, Filipo Marfori-Savīni, Atiljo Selva, Domenoko Trentakoste, Hektors Tito, Feruco Feraci, Libero Andreoti, Lorenco Viāni, Luidži Russolo, Mino Makāri, Renato Bertelli, Torello Ančiloti, Vičenco Kabjanka, Džovanni Bastjanīni, Lorenco Bartolīni, Bačo Maria Bači, Fillide Džordžo Levasti, Evaristo Bončinelli, Džovanni Kolačiki, Beatriče Ančiloti Goreti, Mikēle Kammarāno, Mozus Levi, Rikardo Nobili, Otone Rozai, Filadelfio Simi, Pjetro Senno, Džovanni Kosteti un Džordžo Morandi.

Gaisma ir atklājums

Iespējams, ka izstādes lielākais atklājums un pārsteigums ir tas, ka tēlu, gaismu interpretācijas, faktūru, krāsu, triepienu, formātu un gleznās radīto noskaņu ziņā itāļu un latviešu mākslinieku darbi savstarpēji ļoti līdzinās un sasaucas gan mākslas virzienu, gan iegleznoto emociju ziņā. Itāļu māksla Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir ieguvusi jaunu kontekstu. Izstāde liek aizdomāties par to, ka valstu ģeogrāfiskās robežas mākslā nav izšķirošas. Noteicošais ir mākslas vienreizīgums, šajā izstādē – gaisma, kas jau pati par sevi glezniecībā ir atklājums. 19. un 20. gadsimta mijā Eiropas mākslā tā sevi pieteica kopā ar ēnu saspēlēm, kas kļuva par vienu no aizrautīgākajiem elementiem glezniecībā.

Astrīda Rogule saka: "Tas patiešām ir pārsteidzoši, ka māksliniekiem no tik atšķirīgām valstīm ir tik vienādas sajūtas. Mēs esam Eiropas mākslas kopējā telpā. Ufici galerijas atvestie darbi te jūtas kā mājās."

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT. 

Foto: Latvijas Mediji

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu