1815. gada 26. septembrī. Pirms 210 gadiem Krievijas un Austrijas impērijas, kā arī Prūsijas karaliste pēc Napoleona sakāves pakļautajā Parīzē vienojās par "Svētās savienības" izveidi – kristīgo Eiropas valdnieku savstarpējās palīdzības vienošanos, kuras galvenais uzdevums bija garantēt kontinentā iedibinātās politiskās un sabiedriskās kārtības iekonservēšanu, novērst "franču stila" uz demokrātiju vērstas revolūcijas un laikus apslāpēt impēriju tautu nacionālās atbrīvošanās kustības.

Reklāma

Idejas un teksta autors bija Krievijas cars Aleksandrs I. Šis juridiski nesaistošais dokuments radikāli atšķīrās no klasiskiem starptautiskiem līgumiem, jo drīzāk bija ar atsaucēm uz valdnieku varas dievišķumu piebārstīts manifests. Pievienoties "Svētajai savienībai", lai nodrošinātu "mūžīgu mieru" uz kristietības principiem, tika aicināti visi Eiropas valdnieki. Turpmākajos gados tā arī notika, ārpusē paliekot tikai Romas pāvesta valstij, kas iebilda pret dažādu konfesiju savienībām, Turcijas sultānam kā musulmanim un Lielbritānijas monarhiem, kuri tomēr līdzdarbojās "Svētās savienības" rīkotajos kongresos. Sākotnēji vienošanās par savienību skaitījās slepena un valstu pilsoņi – potenciālie reformu un brīvību pieprasītāji un revolūciju rīkotāji – informēti netika.

Kaut "Svētā savienība", sastopoties ar dažādu valstu dažādajām politiskajām interesēm, kā Viseiropas vienība sāka irt jau pēc apmēram desmit gadiem un praktiski sabruka Krimas kara laikā (1853–1856), tās ietekme Eiropas impēriju attiecībās saglabājās līdz Pirmajam pasaules karam. Vēsturnieku vērtējums izteikti konservatīvajai valdnieku norunai pārsvarā ir negatīvs, jo "Svētā savienība" būtībā pretojās reformām jebkurās jomās un pieļāva militāru intervenci, ja kādā impērijā kāda tauta sadomāja pacelt galvu un cīnīties par patstāvību. Pateicoties monarhu kopībai, 1823. gadā Eiropas valdnieki deva svētību Francijai, lai tā apspiestu pilsonisko revolūciju Spānijā un atgrieztu pie varas gāzto karali Ferdinandu VII, bet 1849. gadā Krievijas impērijas armijas vēršanās pret ungāru nacionālo sacelšanos un tās apspiešana izglāba no sabrukuma Austrijas impēriju. "Svētās savienības" ietekme 19. gadsimta pirmajā pusē bremzēja poļu, itāļu un grieķu nacionālās atbrīvošanās kustības. Turpretī, kad 1830. gadā sacēlās Nīderlandes karalistes frančvalodīgās dienvidu provinces, monarhiju ārpolitiskās intereses izrādījās gana dažādas, lai izslēgtu intervenci. Tas ļāva nodibināt Beļģijas valsti.

"Latvijas Sargs", 1925. gada 26. septembrī

Mūsu zemes ceļi. Satiksmes ministrs Pauļuks, kurš atgriezies no Zemgales ceļu apskates, par saviem iespaidiem preses priekšstāvjiem izteicies: No Bauskas, Jelgavas un Tukuma apriņķiem ceļi vismazāk laboti Bauskas apriņķī. Tas izskaidrojams ar to, ka šinī apriņķī mālaina zeme un maz grants bedru. Ar jauno ceļu likumu tuvākā nākotnē zemes ceļu stāvoklis uzlabosies. Neskatoties uz lielo lietu, jau tagad minētos apriņķos ceļi daudz labāki nekā agrāk. Šoruden līdz novembra mēnesim visiem pagastiem ceļi jāpārmēro, ierādot katram zemes īpašniekam viņam labojamo ceļa gabalu. Ceļus ļoti bojā autosatiksme, it sevišķi, kur māla zeme. Auto satiksmei mūsu grants ceļi pavisam nepiemēroti. Ja grib attīstīt auto satiksmi, tad jārūpējas par šoseju būvi. Tā ceļš no Jelgavas uz Līvbērzi, kurš bija labs, tagad galīgi sabraukts. Visracionālāki būtu būvēt šosejas, bet tas prasa daudz līdzekļu – ap 2 miljoni rubļu no kilometra. Ja gribētu tikai galvenos ceļus pārbūvēt par šosejām, tad vajadzētu izbūvēt jaunas šosejas 3000 kilometru kopgarumā, kas izmaksātu ap 6 miljardus rbļ. Tā ir tik milzīga summa, par kurām tagad nevaram domāt.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT. 

Foto: Latvijas Mediji

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu