5.1 °C
"Kultūrzīmes" piedāvā iknedēļas jaunāko grāmatu apskatu, kurā iekļauti dažādu Latvijas grāmatu izdevniecību jaunumi. Grāmatplauktā atrodami žanriski atšķirīgi gan Latvijas, gan ārvalstu autoru darbi, tulkojumi, proza un dzeja.
Rasa Bugavičute-Pēce, "Puksītis un pazudušais naktstauriņš Vilis". Māksliniece: Liene Vilmane. "Latvijas Mediji".
Dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces ludziņa paredzēta sākumskolas vecuma bērniem – iestudēšanai un lomu izspēlēšanai skolā vai mājās.
Kādu nakti ezītim Puksītim nenāca miegs. Bet tad ieradās naktstauriņš Vilis un miegs pazuda pavisam. Vilis bija pazaudējis vecākus, un visai Melleņu ieplakai bija jāķeras pie glābšanas plāna. Rasa Bugavičute-Pēce (1988) ir godalgota dramaturģe un rakstniece, kas darbojas gan teātrī, gan literatūrā un kino. Viena no viņas daiļrades centrālajām tēmām ir bērnu un jauniešu mentālā veselība un ģimenes psiholoģija, apkārtējās vides ietekme un empātija. Autores godalgotais darbs "Puika, kurš redzēja tumsā" (2019) gan saņēma VKKF atbalstu, gan ieguva Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu (2020), gan tika iekļauts prestižajā "White Ravens" katalogā (2020) un "International Board on Books for Young People" (IBBY) Goda sarakstā, gan arī tika izdots vismaz piecās valodās.
Jānis Rokpelnis, "Nomods". Redaktors: Ivars Šteinbergs. Dizainere: Anta Pence. "Neputns".
Gaidot mūsdienu latviešu dzejas klasiķa Jāņa Rokpeļņa 80. gadskārtu, izdots viņa vienpadsmitais dzejas krājums "Nomods". "Jānis Rokpelnis ir viens no centrālajiem (kaut šis vārds šeit šķiet savāds) latviešu modernās dzejas klasikas autoriem, turklāt vislabākajā nozīmē – viņa darbus nevis piemin skolās, lai neviens tos neizlasītu, bet gan aizrautīgi lasa i masas, i dzejnieki, iedvesmojas mūziķi, komponisti, literatūrzinātnieki un ikviens, kas pievēršas tai literatūrai, kas gan vēsturiski, gan šobrīd iet tālāk par klišeju. Viņš ir kultivējis novatorisku un unikālā stila un metaforu sistēmā ieturētu liriku. Pēdējos gados Jānis Rokpelnis savā dzejā kļūst lakoniskāks, viņš ir piešķīris kalambūram eksistenciālu pārdzīvojumu izteikšanas nozīmi, un viņš ir izmantojis fonētisko kakofoniju un pantmēra aritmiju kā dzīves aso šķautņu reprezentāciju," teic redaktors Ivars Šteinbergs. Grāmata izdota ar VKKF atbalstu.
Aivars Stranga, "Latvija: liktenīgo lēmumu laiks. Okupācija. 1939–1940". LU Akadēmiskais apgāds.
Šis ir izsmeļošs pētījums par dramatisko periodu no 1939. gada sākuma līdz 1940. gada jūnijam, kad Latvija piedzīvoja straujas pārmaiņas – no pasludinātās neitralitātes līdz kapitulācijai PSRS brutālā ultimāta priekšā un valsts okupācijai. Darbā detalizēti aplūkota Latvijas starptautiskā situācija, ārpolitika un diplomātija, īpaši attiecības ar Vāciju un PSRS, kā arī ar Poliju un citām lielvalstīm kopš 1938. gada rudens, kam līdz šim nav veltīta pienācīga uzmanība. Visi jautājumi skatīti Baltijas valstu kontekstā, analizējot Igaunijas un Lietuvas politiku un to mijiedarbību ar Latviju. Grāmata unikāli apvieno starptautisko attiecību un Latvijas iekšpolitikas analīzi. Tiek izvērtēts Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms, tā reformu ieceres, tostarp vienas partijas dibināšanas plāni un kameru sistēmas attīstība, kā arī opozīcijas darbība. Aplūkots valsts saimnieciskais stāvoklis, kultūras attīstība un Latgales loma. Īpaša uzmanība veltīta LKP darbībai. Lielā daļā darba tiek analizēts Baltijas valstu okupācijas process, detalizēti aprakstot agresiju pret katru valsti, īpaši Lietuvas okupācijas sagatavošana. Okupācijas gaita un pirmās dienas pēc tās Latvijā izklāstītas rūpīgi, sniedzot visaptverošu skatījumu uz Latvijas traģisko likteni.
Emīlija Hārta, "Veivardu sievietes". "Zvaigzne ABC".
Savijot kopā stāstus par trijām neparastām sievietēm piecu gadsimtu griezumā, autore, angļu-austrāliešu rakstniece, kurai šis debijas romāns ir jau starptautisku atzinību guvis bestsellers, radījusi aizraujošu romānu par sieviešu apbrīnojamo spēku. 2019. gads – tumsas aizsegā Keita slepus bēg no Londonas uz Veivardu kotedžu Krausbekas ciemā, ko mantojusi no vectantes, kuru tik tikko atceras. 1942. gads – plosoties Otrajam pasaules karam, Violeta ir ieslodzīta dzimtas muižā Ortonholā. Pretēji sabiedrībā pieņemtajām normām viņa ilgojas kļūt par zinātnieci un iegūt izglītību. 1619. gads – Alta gaida tiesu – viņa ir apsūdzēta, ka ar buršanos izraisījusi vietējā saimnieka nāvi…
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
