7.1 °C
Pie tiem, kuri ilgstoši dzīvo vardarbīgās attiecībās, reti kad nonāk politiskajos dokumentos iekļautie labie mērķi. Pieredzējusī sociālā darbiniece Gundega Zvaigzne strādā krīzes centrā "Mīlgrāvis" Rīgā, kur tiek sniegta valsts un Rīgas domes finansēta psihoemocionālā palīdzība krīzes situācijās nonākušām sievietēm ar nepilngadīgiem bērniem un grūtniecēm.
Viņas visas ir cietušas no kāda vardarbības veida, bet visbiežāk tieši no emocionālās vardarbības.
Gundega Zvaigzne ir strādājusi trijos krīzes centros, četrus gadus vadījusi Rīgas pašvaldības bērnu krīzes centru, kā arī atbildējusi par pašvaldības krīzes centriem Rīgas domes Labklājības departamentā. Tomēr atgriezusies praktiskajā sociālajā darbā, jo jūt, ka vislabāk sievietēm varot palīdzēt tiešajā saskarsmē ar viņām. Gundega ikdienas darbā ir pārliecinājusies, ka ne Stambulas konvencija, ne arī valsts pieņemtais plāns vardarbības apkarošanai nav bijis stimuls, lai samazinātos vardarbība un līdz ar to krīzes centrā nonākušo klientu skaits.
"Darām visu, kas katrai klientei ir nepieciešams. Lielākoties tās ir situācijas, kad sievietes dzīvo kopā ar vīriešiem līdzatkarīgās attiecībās un vīrieši parasti alkohola reibumā izraisa konfliktus, bet sievietes kaut kādu laiku to visu pacieš, līdz tomēr nolemj vērsties krīzes centrā. Diemžēl pēc palīdzības saņemšanas mūsu klientes vairumā gadījumu atgriežas atpakaļ pie varmākām," pastāstīja sociālā darbiniece.
Bet kāpēc tas tā notiek? Gundega novērojusi, ka sievietes, kurām parasti ir materiālās problēmas, dzīvesvietas trūkums, kaut kādā brīdī noticot, ka viņas spēšot sadzīvot ar varmācīgo vīrieti. Sievietes dzīvojot līdzatkarīgās attiecībās, un viņas nespējot novilkt to robežu, kur sākas viņu līdzatkarība. Viņas esot gatavas piedot, pieņemt, noticēt, un viss ejot atkal pa apli. Lielākā daļa atkal meklē palīdzību krīzes centrā.
"Protams, ir labi, ka Stambulas konvencija ir pieņemta un ka teorētiski uz papīra ir uzrakstīts, kas jādara, lai novērstu vardarbību, bet reālā dzīve notiek šeit un tagad, un pie tiem, kuri ilgstoši dzīvo vardarbīgās attiecībās, reti kad nonāk politiskajos dokumentos iekļautie labie mērķi," uzskata Gundega Zvaigzne.
Krīzes centrā uzņem, ja sieviete ir vērsusies sociālajā dienestā un ar to sadarbojas. Ja notiek kāda krīzes situācija, ar sociālā dienesta nosūtījumu var nokļūt "Mīlgrāvī". Sievietes atnākot arī pašas bez kāda nosūtījuma, jo zina, ka te palīdzēs.
Krīzes centrs nodrošina pajumti pusgadu, tiesa, tikai tad, ja ievēro iekšējās kārtības noteikumus. Centrā ir 15 vietas, katram klientam sava istabiņa, un tās ir nepārtraukti aizpildītas. Ja sievietes ir bez bērniem, tad gadoties, ka tomēr divas jāizmitina vienā istabā.
"Mēs nodrošinām ēdināšanu, izsniedzam naudu, lai sievietes varētu doties uz veikalu nopirkt pārtiku. Konkrētas naudas summas es jums gan nedrīkstu saukt, jo to liedz ar Rīgas domi noslēgtais konfidencialitātes līgums. Taču droši varu apgalvot, ka naudas ir pietiekami.
Katru dienu kāda no sievietēm visām gatavo pusdienu maltīti. Brokastis un vakariņas gan katra pagatavo individuāli. Arī par pārtikas daudzumu nav raižu. Lielākā problēma ir, lai nemestu ēdienu ārā, bet ekonomiski un pilnvērtīgi nodrošinātu ēdināšanu. Svētdienās notiek radošās nodarbības, savukārt sestdienās nodarbības "Gatavosim kopā" ar mērķi mācīt sievietēm ekonomiski un pilnvērtīgi pagatavot garšīgus ēdienus, ko mājās nav radušas darīt," par ikdienas dzīvi stāsta Gundega.
Krīzes centrā strādā sociālais rehabilitētājs, arī psihologa konsultācijas ir obligāta rehabilitācijas sastāvdaļa.
"Kad ar klientēm runāju pirmo reizi, tad jau apmēram ir skaidrs, ka mājās nav bijuši tie ciešie pamati, ka nav tā stabilā drošā vide nodrošināta no vecāku puses. Tur jau ir atkarības un konfliktējošas attiecības, zemas kognitīvās spējas.
Tad arī tie bērni tādi rodas. Pārrunājot ģimenes saknes, diezgan daudz kas atklājas," par novēroto stāsta sociālā darbiniece un piebilst, ka sievietes galvenokārt ir ar pamatskolas vai vidējo speciālo izglītību. Klientes reti kad esot ar augstāko izglītību.
Aptauja
Kā Stambulas konvencijas ratificēšana jūsuprāt ietekmējusi situāciju ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenēs Latvijā?
Sievietes bērnus vedot uz bērnudārziem, skolas vecuma bērni paši braucot uz skolu. Ja klientes ievērojot iekšējās kārtības noteikumus, bez problēmām sadarbojoties ar krīzes centru, tad varot pat atrast darbu, iekrāt naudiņu dzīvojamās platības īrei, uzlabot mentālo veselību. Krīzes centrs dodot sievietēm atspēriena punktu un parādot virzienu, kurā būtu jāattīstās.
Valsts finansējums no vardarbības cietušajiem
- 2024. gadā – 1 297 626 eiro
- 2025. gadā – 979 833 eiro
Dati: Labklājības ministrija
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
#SIF_MAF2025
#kasnotikapectam
