Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas gadiem dažādu skolu skaits ir mainījies, bijuši gadi, kad pat pieaudzis, piemēram, 90. gados daudzviet atvēra, atjaunoja sākumskolas, pamatskolas, lielai daļai no kurām nebija ilgs mūžs.
Neatkarīgās Latvijas dzīves ritms un demogrāfiskās izmaiņas diemžēl reģionos noveda pie daudzu skolu slēgšanas.
"Latvijas Avīze" un reģionu laikraksti "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas", “Ziemeļlatvija” šovasar interesējās, kas notiek bijušo skolu ēkās. Ir veiksmīgi īstenotas ieceres, kad ēka iegūst jaunu dzīvi – pašvaldība ierīkojusi kādu savu iestādi, ēka nonākusi Aizsardzības ministrijas pārraudzībā vai to nopirkusi privātpersona un apsaimnieko. Protams, ir ne tik iedvesmojoši stāsti - daļa ēku tā arī nav sagaidījušas savus jaunos iemītniekus un jau ilgstoši ir tukšas.
Kāds ir jūsu viedoklis – kā rīkoties ar slēgto skolu ēkām?
Aptauja
Kā pašvaldībai vajadzētu rīkoties ar slēgto skolu ēkām?
Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".