Alternatīvā mežsaimniecība — iespēja pelnīt, saglabājot mežu un bioloģisko daudzveidību

Meža īpašniekiem arvien vairāk jārēķinās ar klimata pārmaiņām, kas, no vienas puses, apgrūtina darbus, no otras – rada arvien jaunas tehnoloģijas. Viena no tām ir alternatīvā saimniekošana, kas ļauj gūt papildu ienākumus ne tikai no saražotajiem kokmateriāliem, bet arī no piesaistītā oglekļa un bioloģiskās daudzveidības.

Vienkāršoti sakot, runa ir par sistēmu, kurā zemes īpašnieks iestāda mežu un turpmāk tiek atlīdzināts par izvairīšanos no kailcirtes, tā vietā veicot tikai izlases cirtes un ļaujot mežam augt, uzkrāt oglekli un saņemt par to ienākumus. Ar šādu projektu izstrādi nodarbojas klimata tehnoloģiju uzņēmums "Arbonics", kurā uzrunājām uzņēmuma mežsaimniecības speciālistu Jāni Ruku.

Kāpēc zemes īpašniekam būtu interesanti sākt sadarbību ar jums un atturēties no sava meža kailcirtes?

J. Ruks: Pievienošanās apmežošanas oglekļa projektam zemes īpašniekiem nozīmē neizmantotas vai neproduktīvas zemes pārvēršanu par papildu ienākumu avotu, vienlaikus sniedzot ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā. Tā vietā, lai pamestie lauki vai krūmāji stāvētu neizmantoti, šajās platībās var iestādīt mežu un tā radīt pievienoto vērtību gan sev, saņemot oglekļa kredīta maksājumus un nākotnē izmantojot arī koksnes potenciālu, gan sabiedrībai, jo tādējādi tiek veicināta bioloģiskā daudzveidība un CO₂ piesaiste. Svarīgi uzsvērt, ka zeme vienmēr paliek īpašnieka rokās.

Cik lielai zemei ir jābūt, lai sāktu sadarbību, un vai to var jau apmežotas zemes īpašnieks?

Strādājam ar ļoti dažāda lieluma projektiem, bet parasti, lai sāktu sadarbību, nepieciešami vismaz pieci projektam piemēroti hektāri zemes. Tas ir tāpēc, ka mazākas platības nespēj radīt pietiekami daudz oglekļa kredītu, lai šis process būtu izdevīgs īpašniekam. 

Lai kvalificētos projektam, ir svarīgi, lai tā būtu jaunas meža zemes izveidošana, nevis meža atjaunošana, piemēram, pēc kailcirtes. 

Ja zemes īpašnieks jau ir iestādījis mežu vai plāno to darīt, piemērotība projektam ir atkarīga no tā, kurā procesa posmā viņš atrodas. Lai saņemtu konkrētu atbildi, vislabāk sazināties ar mums, jo katrs gadījums tiek skatīts individuāli. Pamatprincips ir "papildinātība", kas nozīmē, ka kredīti tiek radīti tikai tad, kad notiek kaut kas jauns, kas palielina oglekļa uzkrāšanu ārpus ierastās prakses. Tieši tāpēc mēs koncentrējamies uz neizmantotām lauksaimniecības zemēm, krūmājiem vai bijušajām ganībām.

Cik ar šo projektu var nopelnīt no hektāra?

Ienākumi ir atkarīgi no projekta veida un iestādīto koku sugām. Apmežošanas projektos viens hektārs iestādīta bērzu meža 60 gadu laikā var radīt 15 000–20 000 eiro ienākumus. Maksājumi ir koncentrēti projekta sākumposmā, tāpēc zemes īpašnieki parasti lielāko daļu naudas saņem pirmajos 30–35 gados. 

Alternatīvās mežsaimniecības gadījumā, piemēram, pagarinot esošo priežu mežu rotācijas ciklu, ienākumi ir līdz 15 000 eiro par hektāru projekta norises laikā. 

Abos gadījumos šie ir papildu ienākumi un pēc projekta beigām mežu var izmantot koksnes ieguvei.

Kā notiek process?

Process ir vienkāršs. Zemes īpašnieks padalās ar savas zemes kadastra apzīmējumiem, un mēs izvērtējam, vai teritorija ir piemērota mūsu projekta vajadzībām. Ja ir piemērota, sagatavojam skaidru projekta plānu, iekļaujot paredzamos ienākumus, termiņus un līgumu. Viss tiek izskaidrots pirms parakstīšanas, lai zemes īpašnieks zinātu, ko sagaidīt. Runājot par apmežošanu, zemes īpašniekiem jāsedz stādīšanas un jebkādas meža apsaimniekošanas izmaksas. "Arbonics" pārvalda tehnisko un sertifikācijas pusi un saņem maksu no izsniegtajiem kredītiem, kas nozīmē – nopelnām tikai tad, kad nopelna zemes īpašnieks.

Cik liela ir atsaucība no klientiem?

Atsaucība ir laba, zemes īpašnieku interese arvien pieaug. To īpaši redzējām pagājušajā gadā, kad uzsākām jaunu risinājumu – alternatīvo mežsaimniecību jau esošajos mežos un ienācām arī Zviedrijas tirgū ar vietējā mežsaimniecības uzņēmuma "Treebula" palīdzību. Kopumā visos tirgos mums ir pieteikušies vairāk nekā 450 zemes īpašnieku. Latvijā ir īpaši liela interese – pieteikušies vairāk nekā 100, tostarp arī lielākie zemes īpašnieki.

Kas patiesībā pērk šos oglekļa kredītus?

Pircēji parasti ir lielie ASV un Eiropas uzņēmumi, kas vēlas vai kam ir nepieciešams mazināt savu oglekļa pēdu. Viņi to dara brīvprātīgi, jo viņu klienti un partneri no viņiem sagaida ilgtspējīgu rīcību. Šobrīd mums ir pārrunas ar vairākiem šādiem uzņēmumiem par kredītu iepriekšēju pārdošanu, kas nāks no Latvijas apmežošanas un alternatīvās mežsaimniecības projektiem. 

Zemes īpašniekiem tas nozīmē, ka starptautiskie uzņēmumi nodrošina finansējumu, bet jaunā meža, veselīgāku ekosistēmu un ienākumu ietekme paliek Latvijā. 

Tas ir veids, kā tieši nogādāt uz klimata pārmaiņu novēršanu orientēto finansējumu Latvijas zemes īpašniekiem.

Vai kredītu pirkšana beigu beigās nevar rezultēties arī ar zemes pārdošanu ārzemniekiem? Kas notiek pēc projekta beigām?

Mežs vienmēr paliek zemes īpašnieka rokās. Projekts nemaina īpašumtiesības uz mežu vai zemi, tas maina tikai tiesības veikt zināmas darbības mežā noteiktu laiku. Pēc projekta beigām saimnieks mežu var turpināt apsaimniekot vai cirst, pelnot no koksnes. Oglekļa kredīti vienkārši nodrošina papildu ienākumus meža augšanas fāzē, kas ir veids, kā padarīt izdevīgākas meža īpašumtiesības un uzturēšanu.

"Meža attīstības fonds".

Foto: Publicitātes

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.