Par to, ka Zaļais kurss ir viena no Eiropas Savienības svarīgākajām politiskajām izvēlēm, dzirdējuši būs daudzi. Taču, iespējams, daudzi nezina, ka svarīgākais instruments, ar kuru tiek īstenotas Zaļā kursa idejas Eiropā, ir oglekļa emisijas kvotas.
Liekas izmaksas?
Ap gadsimtu miju Eiropa sāka apjaust, ka ir pārāk atkarīga no importētiem fosilajiem energoresursiem – naftas un gāzes – un jebkura ģeopolitiska krīze, kas izraisa šo resursu cenu celšanos, dod smagu triecienu ES dalībvalstu ekonomikām. Vienlaikus arvien skaļākas kļuva to balsis, kas aicināja uz aktīvu rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanā. Un tā nu 2005. gadā tika ieviesta Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), kuras mērķis ir mazināt Eiropas atkarību no fosilā kurināmā un risināt klimata pārmaiņu problēmas.
Sistēma nosaka kopēju atļauto CO2 izmešu apjomu katru gadu, kur katrai tonnai CO2 izmešu atbilst viena kvota. Sākumā daļa kvotu tika piešķirta bez maksas, bet daļa bija jāpērk tirgū. Taču ar katru gadu pieejamo kvotu daudzums tiek mazināts, kas tās padara arvien dārgākas un stimulē uzņēmumus, kam tās vajadzīgas, meklēt citus, ilgtspējīgākus risinājumus. Tas arī ir visas šīs sistēmas galvenais mērķis – motivēt uzņēmumus pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem un ieviest jaunas tehnoloģijas, tādā veidā samazinot oglekļa emisiju daudzumu un padarot ekonomiku neatkarīgāku no importētajiem fosilajiem resursiem.
Par kvotām iekasētā nauda atgriežas dalībvalstu ekonomikā. Daļa līdzekļu tiek novirzīti īpašā Klimata fondā, piemēram, ar ETS2 ieviešanu tiek veidots Sociālais klimata fonds – šie līdzekļi paredzēti atbalstam ekonomiski ievainojamākajām iedzīvotāju grupām, kuras ietekmēs enerģijas cenu pieaugums. Vēl daļa tiek novirzīta industrijas dekarbonizācijai un klimatam draudzīgu risinājumu atbalstam. Neskatoties uz to, ka līdzīgas oglekļa kvotu tirdzniecības sistēmas ieviestas tādās valstīs kā Ķīna, Dienvidkoreja, Kanāda, Jaunzēlande, Kazahstāna, Austrālija, dažos ASV štatos (piemēram, Kalifornijā) un Lielbritānijā, pastāv nopietnas bažas par to, kā oglekļa kvotu radītais enerģijas sadārdzinājums ietekmēs Eiropas Savienības valstu ražojumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos. ""Eiropas Savienība ļoti labi apzinās, ka emisijas kvotu sistēma rada īstermiņa izmaksas, bet ilgtermiņā tās ir investīcijas pašu ekonomikā. Samazinot atkarību no importa fosilā kurināmā, nauda paliek mūsu ekonomikā – attīstās vietējā energoresursu ražošana, uzlabojas energoapgādes drošība un tiek stiprināts klimata ilgtspējas aspekts. Tādējādi mērķis nav tikai klimata uzlabošana, bet arī drošības un ekonomikas stiprināšana, kā arī veselīgāka vide," skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietniece starptautiskajos un klimata politikas jautājumos Olga Bogdanova.
40% elektrības pašizmaksas
Oglekļa emisijas kvotu radītos efektus ļoti labi var saskatīt elektrības cenās. Latvijas lielākais enerģētikas uzņēmums "Latvenergo" ETS sistēmā piedalās jau no paša tās darbības sākuma. "Sākumā tas bija vairāk kā iepazīšanās un pielāgošanās process, jo sākotnēji tika piešķirts salīdzinoši daudz bezmaksas emisiju kvotu. Arī pašlaik mēs vēl saņemam daļu šo bezmaksas kvotu, tomēr jau no paša sākuma bija skaidrs, ka šo kvotu apjoms ar katru gadu samazināsies. Praksē mēs jau no pirmajām dienām bijām spiesti pirkt daļu emisiju kvotu un domāt par emisiju samazināšanu," stāsta "Latvenergo" regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis. "Emisiju kvotu izmaksas tieši palielina mūsu ražošanas izmaksas. Dedzinot gāzi, rodas emisijas, par kurām jāiegādājas kvotas, un šobrīd kvotu cena ir apmēram 70 eiro par tonnu. Aptuveni 40% no elektrības pašizmaksas Latvijā šobrīd veido tieši emisiju kvotu izmaksas – tas būtiski sadārdzina elektrību."
Interesants oglekļa kvotu radītais aspekts ir tas, ka ne visi tās radītie efekti ir negatīvi.
"Emisiju kvotu izmaksas pasliktina mūsu konkurētspēju salīdzinājumā ar bezemisiju tehnoloģijām, piemēram, atjaunojamajiem energoresursiem un atomstacijām, kurām šādu izmaksu nav.
Savukārt, salīdzinot ar "netīrākām" elektrostacijām, piemēram, ogļu vai degslānekļa stacijām, kādas darbojas Igaunijā, mums ir zināmas konkurences priekšrocības, jo mūsu izmantotā tehnoloģija ir tīrāka. "Vienas megavatstundas gāzes sadedzināšana rada aptuveni 0,2 tonnas CO2. Lai saražotu vienu megavatstundu elektrības, vidēji jāpatērē divas megavatstundas gāzes. Tātad aptuveni 40% elektrības pašizmaksas lielumu veido kvotu cena. Savukārt Igaunijā darbojas divas degslānekļa stacijas, kurās CO2 emisijas ir ievērojami lielākas, bet pati ražošanas tehnoloģija ir mazāk efektīva. Šādās stacijās kvotu izmaksas uz vienu megavatstundu elektrības ir divarpus reizes lielākas nekā dabasgāzes stacijām. Tas nopietni ietekmē šo staciju konkurētspēju un kopējo elektrības tirgu," saka Ločmelis.
Katrā ziņā oglekļa kvotas nav būtiski ietekmējušas "Latvenergo" konkurētspēju un spēju pelnīt. Varētu arī teikt, ka "Latvenergo" gadījumā kvotas sasniedz deklarēto mērķi un spiež uzņēmumu kļūt "zaļākam". "Latvenergo" vides un klimata eksperte Zane Rupenheite skaidro, ka uzņēmums pēdējos gados pērk jau gatavus saules parkus un iegulda vēja parku attīstībā, kas ļauj palielināt no atjaunojamiem resursiem saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas proporciju uzņēmuma bilancē. "Mēs plānojam turpināt ieviest bezemisiju tehnoloģijas gan siltumapgādē, gan elektroenerģijas ražošanā, kā arī vairāk izmantot elektrību šajos procesos. Tas viss ir centieni saglabāt konkurētspēju un samazināt izmaksas, pielāgojoties emisiju kvotu politikai un tirgus prasībām," skaidro Z. Rupenheite.
Bumba un aizdedzināts deglis
Krietni vairāk satraukts par emisiju kvotu efektiem tautsaimniecībā ir "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons. Arī šis uzņēmums piedalās ETS sistēmā jau no pirmsākumiem, taču pagaidām oglekļa kvotas vēl nepērk – tam pietiek ar piešķirtajām bezmaksas kvotām. Taču 2027. gadā kvotas būs jāsāk pirkt par naudu arī "Rīgas siltumam", un tas ietekmēs siltuma cenas Rīgā. "Pagaidām es vēl nesauktu oglekļa kvotas par bumbu ar laika degli, kā to daži mēdz darīt, jo 2027. gadā tās siltuma megavata cenu ietekmēs nedaudz. Pieņemot, ka kvotu cena būs apmēram tāda pati kā šobrīd, ietekme būs kādi padsmit santīmi uz megavatstundu siltuma, jo mums vēl būs diezgan daudz uzkrāto bezmaksas kvotu.