11 °C
Saeima gatavojas lemt par pērnā gada rudenī pieņemtā likuma, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, atcelšanu. Tomēr – vai izpratni par Latvijas teritorijā izbūvēta termināļa nozīmīgumu varētu ietekmēt jaunākās norises: aizdomas par sabotāžu, kas varētu būt iemesls Somijas–Igaunijas gāzesvada bojājumam Baltijas jūrā?
Likuma sākotnējais mērķis bija stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, taču tagad situācija mainījusies. Latvija šogad pavasarī noslēdza sadarbības memorandu ar Igauniju par Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu krīzes gadījumos, bet AS "Latvenergo" ir ieguvusi tiesības turpmākos desmit gadus lietot AB "Klaipėdos nafta" sašķidrinātās gāzes termināļa 6 teravatstundas (TWh) ikgadēju jaudu dabasgāzes regulārām piegādēm. Inčukalna pazemes gāzes krātuve pašlaik ir uzpildīta par vairāk nekā 80%. Līdz ar to, koalīcijas ieskatā, ir būtiski mazinājusies Skultes LNG termināļa stratēģiskā nozīme, proti, tā dublētu jau uzbūvētu vai būvniecības procesā esošu infrastruktūru kaimiņvalstīs. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.
"Signāls ir skaidrs, proti, koalīcija neuzskata, ka šā brīža apstākļos terminālis būtu nepieciešams.
Šis likums ir jāatceļ, jo tajā ir iekļauts konkrēts termiņš – nākamā gada rudens, kad terminālis ir jāuzbūvē, ko nav iespējams reāli paveikt," atzīst AS "Skulte LNG Terminal" valdes loceklis Uldis Salmiņš, norādot, ka nevis likums būs tas, kas noteiks, vai terminālis Skultē tiks uzbūvēts vai ne, bet gan ekonomiskais pamatojums. "Neesam metuši plinti krūmos. Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) tuvums ļautu termināli izbūvēt ievērojami lētāk nekā citviet reģionā, turklāt valsts kapitālsabiedrība "Latvenergo" nodrošina teju pusi no visa valsts patēriņa. Tāpēc "Latvenergo" vajadzētu izmantot šo termināli, nevis vienoties par ilgtermiņa sadarbību ar Klaipēdas termināli," secina U. Salmiņš, paužot viedokli, ka Latvijā terminālis nodrošinātu gan lētākas izkraušanas izmaksas, gan, pateicoties IPGK infrastruktūrai, – daudz lielāku piegāžu elastību, kā arī papildu energodrošību, ja atceramies tikko notikušo incidentu ar Baltijas jūras gāzesvadu "Balticconnector", kur pastāv aizdomas par tīšu bojājumu nodarīšanu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
