Pašlaik Baltijas un Somijas reģionā pieprasījumu pēc gāzes pilnībā nodrošina LNG termināļi Klaipēdā (Lietuvā) un Inko (Somijā), tādēļ Skultes LNG termināļa projekts komerciāli varētu neatmaksāties, uzskata Igaunijas gāzes kompānijas "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

Viņaprāt, runājot par Skulti vai jebkuriem citiem projektiem, pašlaik ir grūti saskatīt iespēju tos realizēt zemā pieprasījuma dēļ. Izņēmums būtu, ja tam tiek piešķirts valsts finansējums. "Kā komerciālam projektam es tam pašlaik redzu visai mazu pamatojumu," teic M. Kāsiks.

Par pieprasījuma samazināšanos liecina AS "Latvijas gāze" tirdzniecības apgrozījums, kas šī gada pirmajā ceturksnī bija par 72% mazāks nekā pērn. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) atgādina, ka diskusijas par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa infrastruktūras attīstību Latvijā sākās jau pirms dabasgāzes tirgus satricinājumiem 2021. gada nogalē un vēlākā Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šajā laika posmā ir būtiski mainījies reģiona dabasgāzes sistēmas konteksts – 2022. gadā darbību sāka Lietuvas un Polijas starpsavienojums, 2022. gada nogalē darbu sāka Inko terminālis Somijā un 2022. gada laikā tika izbūvēta potenciāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa piestātne Paldiskos, Igaunijā. Līdz ar to KEM uzsver, ka tagad – ar šādu reģiona sašķidrinātās dabasgāzes tīklu – Latvijai pilnībā tiek nodrošināta infrastruktūras pieejamība. Proti, Baltijas un Somijas reģiona dabasgāzes piegāžu ceļi kopēji nodrošina 80 teravatstundas (TWh) gāzes, bet pagājušajā gadā reģions patērēja vien 40 TWh šī fosilā energoresursa. 

Tāpat KEM uzsver, ka valstij LNG termināļa izbūvei nav pamata sniegt nekādas priekšrocības vai garantijas. 

Ja kāds investors ir gatavs šādu projektu realizēt bez tām, tad šāda iespēja netiek liegta. KEM gan norāda, ka 2022. gada septembrī Saeimas pieņemtais likums "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" ir spēkā, kas ir visnotaļ pretrunīgi, jo tas paredz, ka Skultes LNG un ar to saistītās būves ir nododamas ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. septembrim. Tā kā līdz šim valdībā iesniegtie LNG projekti ir bijuši ekonomiski nepamatoti, jo paģēr garantijas no valsts puses, un situācija reģionā ir būtiski mainījusies, šādi termiņi nav saistoši, skaidro KEM.

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".