2 °C
AS "Virši-A", kas plašāk atpazīstama kā degvielas uzpildes staciju "Virši" operators, sākusi tirgot elektroenerģiju mājsaimniecībām. Līdz ar to šobrīd mājsaimniecībām elektroenerģiju aktīvi tirgo jau deviņi uzņēmumi – lielākie no tiem ir AS "Latvenergo", SIA "TET" un SIA "Enefit".
No "Virši-A" piedāvājuma klientiem ir iespēja izvēlēties fiksētas cenas vai dinamiskā produkta līgumus, kā arī kādu no diviem komplektiem, elektroenerģijas iegādi savienojot ar izdevīgākām degvielas un veikala sortimenta cenām. Fiksētās cenas līgumos elektrības cena šobrīd mājsaimniecībām ir 0,1382 eiro par kilovatstundu (kWh), bet dinamiskā produkta līgumos biržas cenai tiek pievienots tirgotāja uzcenojums 0,0032 eiro par kWh. ""Virši" ir izstrādājuši elektroenerģijas cenu piedāvājumu, lai būtu konkurētspējīgi starp lielākajiem tirgus spēlētājiem. Mūsu cenošanas politika nosaka to, ka īpaši liels ieguvums ir vidēji lieliem un lieliem patērētājiem," skaidro uzņēmuma "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.
"Virši-A" nākotnes ieceres ir saistītas ar nostiprināšanos enerģētikas segmentā.
"Vēlamies kļūt par pilnvērtīgu spēlētāju enerģētikas tirgū," turpina Jānis Vība.
"Jau kopš 2021. gada uzņēmums piedāvā iespēju iegādāties elektroenerģiju juridiskajiem klientiem, šobrīd tas nodrošina 700 pieslēgumvietas. Mājsaimniecību tirgus segmentā saredzam augstu biznesa potenciālu. Kā nākamais solis enerģētikas segmenta attīstībā būs dabasgāzes produktu tirdzniecība, kuru plānojam sākt 2024. gadā."
Pagājušā gada pavasarī AS "Virši-A" parakstīja līgumu ar AS "Skulte LNG Terminal" par 20% akciju iegādi, tādējādi izsakot gatavību piedalīties sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūvē Skultes ostā. J. Vība skaidro, ka uzņēmuma plānotā dabasgāzes tirdzniecība nav saistīta ar Skultes termināļa darbību, par kura būvniecību šobrīd vēl nav panākta vienošanās. "Ņemsim gāzi no vairumtirgotājiem. Lai mājsaimniecības varētu virtuālajā vidē ātri un ērti noslēgt līgumus un saņemt rēķinus, lielākās investīcijas tiek veiktas IT sistēmās," teic J. Vība, konkrētu ieguldījumu apjomu gan neatklājot.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
