20 °C
Gan pašvaldībām, gan privātpersonām pieredze ar mazo vēja elektrostaciju izmantošanu ir visnotaļ negatīva. Pusotra gada laikā, kopš iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties atbalstam fosilo apkures iekārtu nomaiņai un elektro mikroģenerācijas (saules un vēja) iekārtu iegādei, ir uzstādītas 7655 saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 60 106 kilovati (kW), bet tikai viena vēja stacija, kuras jauda ir 2 kW.
Valsts budžeta programma "Emisijas kvotu izoles instruments" (EKKI) dati liecina, ka saules elektrostaciju projektu kopējās attiecināmās izmaksas bijušas aptuveni 59,6 miljoni eiro, bet vēja elektrostaciju – vien 4,3 tūkstoši eiro.
Sarežģītāks un skaļāks risinājums
2023. gada septembra izskaņā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai ir pieslēgti 25 vēja mikroģeneratori ar kopējo uzstādīto jaudu ap 140 kilovati (kW), kā arī 10 hibrīda mikroģenerācijas risinājumi, kur izmantotas gan vēja, gan saules enerģijas ģenerācijas tehnoloģijas (to kopējā uzstādītā jauda ir apmēram 90 kW). "Vispopulārākais risinājums mājsaimniecībām, kas vēlas ražot elektrību pašpatēriņam, ir saules paneļi. Tie ir daudz vienkāršāk uzstādāmi un saskaņojami, kā arī uzturēšanā lētāki nekā vēja mikroģenerācijas risinājumi. Vēja risinājums ir būve ar rotējošiem elementiem, kas sarežģītāki apkalpošanā, kā arī rada nelielu troksni. Tā ieviešana nozīmē sarežģītāku konstrukcijas pamatu izbūvi, kā arī sarežģītāku saskaņošanas procesu. Ar saules paneļiem ir vienkāršāk – tie ir statiski, bez rotējošiem elementiem, tos var izvietot gan uz mājas jumta, gan piemājas pļavā.
Izvēloties risinājumu elektrības ražošanai, mājsaimniecības nereti izvērtē arī estētisko faktoru – kā tehnoloģija ietekmēs kopējo ainavu.
Retos gadījumos mājsaimniecības izvēlas hibrīda risinājumu – apvienot saules paneļus un vēja ģeneratoru," klāsta AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš ir pārliecināts, ka arī turpmāk saules paneļi noteikti saglabāsies kā populārākais elektrības pašražošanas risinājums mājsaimniecībām (tas ir lētāks, vieglāk pieejams, vieglāk saskaņojams un uzstādāms), tāpēc nav prognozējams vērā ņemams vēja mikroģenerācijas risinājumu pieaugums. "Tas, kas atsevišķas mājsaimniecības ir pamudinājis tomēr izvēlēties vēja risinājumus, iespējams, ir sezonalitātes faktors. Proti, saules paneļu "ražas laiks" izteikti ir pavasarī un vasarā, bet vēja mikroģenerācijas iekārtas var elektrību ražot visa gada garumā, ja vien ir pietiekami vējaini laikapstākļi. Iespējams, ka vēja un hibrīda risinājumu izmantošanu kaut kādā mērā nākotnē varētu veicināt jaunās neto norēķinu sistēmas ieviešana. Tajā darījumi ar saražoto elektroenerģiju notiks eiro izteiksmē atbilstoši tirgus cenai, un tas varētu rosināt elektroenerģiju pašražojošas mājsaimniecības dažādot ražošanas avotus, lai elektroenerģiju spētu ražot ne tikai saulainās dienās," secina S. Jansons.
Pētījumi neliecina par efektivitāti
Vēja elektroenerģijas ražošanā mājsaimniecībām pamatā izšķir divu veidu vēja enerģētiskās iekārtas, proti, propellertipa ar horizontālo asi un lēngaitas ar vertikāli izvietotu asi. Jau pats nosaukums daļēji pasaka priekšā attiecīgās iekārtas īpatnības – propellertipa vēja enerģētiskā iekārta ir jaudīgāka un tās darbībai ir nepieciešams laminārs vējš (vienvirziena), līdz ar to tā ir piemērota lauku reģioniem, savukārt lēngaitas vēja enerģētiskā iekārta ar vertikālo asi ir klusāka, mazāk jaudīga, jo, palielinoties tās jaudai, būtiski palielinās vējrata kopējā masa un tā vairāk piemērota arī turbulentai vēja plūsmai (nevienmērīga, no dažādiem virzieniem), kāda ir apdzīvotās vietās ar kokiem, ēkām un citiem objektiem, kas vēja plūsmu šķeļ. Ir iegādājamas arī pavisam mazas un primitīvas vēja enerģētiskās iekārtas, ar jaudu līdz 100 W – tās vairāk paredzētas mazu elektroierīču uzlādei, bet ne enerģijas ražošanai mājsaimniecībai.
"Lai uzstādītu mazo vēja elektrostaciju, ir dažādi ierobežojoši faktori, kas ir jāņem vērā, sākot ar uzstādīšanas specifiku un beidzot ar to, ka vēja enerģētiskās iekārtas nav iespējams un arī nedrīkst uzstādīt visur. Būtisks apstāklis ir arī cena.
Dārgākas par citiem alternatīviem risinājumiem ir ne vien pašas iekārtas un invertori, bet arī to ierīkošana un apkope, turklāt bieži vien ir nepieciešamas papildu atļaujas no būvvaldes vai to augstuma saskaņošana, jo pamatā šādas iekārtas likt zemā augstumā neatmaksājas," skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes asociētais profesors un vadošais pētnieks Edmunds Kamoliņš. Viņš stāsta, ka šādas nelielas vēja elektrostacijas ir ļoti populāras Ķīnā, taču pārsvarā tur tās ir paredzētas autonomai darbībai tādos reģionos, kuros nav citu elektroenerģijas avotu, vai tās piegāde ir neracionāli dārga, jo jāizveido pārvades sistēmas. "Latvijā cilvēki pārsvarā izvēlas saules mikroģeneratorus, jo, uzliekot uz mājas jumta saules paneļus, galva nesāp. Vēja iekārtām ir nepieciešama regulāra apkope, jo gultņi nodilst. Tāpat ir jādomā, kas notiks vētras laikā, vai elektrostacijas nesaplīsīs," teic E. Kamoliņš, norādot, ka pilsētvidē vēja elektrostacijas uzstādīt nevar, bet lauku apvidos ir jārēķinās ar to, ko teiks kaimiņi.
Kā būtisku faktoru par labu saules paneļiem eksperts min faktu, ka tie attiecībā pret uzstādīto jaudu atmaksājas daudz ātrāk. "Jāņem vērā arī vēja īpašības. Latvijā vējš jau izsenis ir pētīts, ir veikti vēja ātruma mērījumi dažādos augstumos, diemžēl rezultāti nav tādi, lai varētu teikt, ka mazās vēja elektrostacijas mums der, drīzāk – neder, par ko liecina arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju, kuri tādas ir uzstādījuši, ir ļoti vīlušies. Pirms vairāk nekā desmit gadiem pastāvēja atbalsta programma, kas līdzfinansēja mazjaudas vēja ģeneratoru uzstādīšanu, sedzot 50% no izmaksām. Arī tad rezultāti bija visnotaļ bēdīgi, ļoti maz cilvēku izvēlējās šādas iekārtas, lai arī tirgotāji bija daudz agresīvāki un zīmēja skaistus grafikus, stāstot, cik labi būs rezultāti. Diemžēl tā nenotika, rezultāti bija daudzkārt zemāki par tiem, kādi pircējiem tika solīti," atceras E. Kamoliņš. E. Kamoliņš iesaka – pirms apsvērt domu par vēja mikroģenerācijas iekārtas ierīkošanu, pievērst uzmanību diviem aspektiem, proti, vēja potenciālam un intensitātei konkrētajā vietā.
"Ja mēs runājam par mazajām vēja enerģētiskajām iekārtām apdzīvotās vietās, tad diemžēl augstums, kādā ir iespējams šīs iekārtas uzstādīt, ir neliels – desmit metri vai pat mazāk.
Un šādā augstumā apkārt atrodas gan koki, ēkas, gan citi objekti, kas lamināro plūsmu padara turbulentu, līdz ar to iekārtas efektivitāte krasi samazinās. Tāpēc arī teorētiskie dati, kurus var ielikt formulā un izrēķināt potenciālo vēja enerģijas ieguvumu, praksē izskatās pavisam citādi. Savukārt, runājot par vēja intensitāti, – katru gadu tā var mainīties pat par 30%. Būtisks aspekts ir arī fakts, ka vēja enerģētiskās iekārtas bieži vien nav projektētas Latvijas vēja ātrumam, kura vidējie parametri ir diezgan zemi. Lielākoties vēja ātrums ir 3–3,5 m/s vai arī vēja plūsma nav lamināra – praksē tas nozīmē, ka vēja iekārta darbojas, bet neko īsti neražo, jo šīm iekārtām ir nepieciešama enerģija arī pašam kontrolierim un invertoram. Tāpēc būtu svarīgi veikt priekšizpēti un analīzi – uzstādīt anemometru un izmērīt vēja ātrumu kādā konkrētā laika periodā – vairākus mēnešus vai pat gadu." E. Kamoliņš ir novērojis, ka ir kompānijas, piemēram, degvielas uzpildes stacijas, kuras uzstāda mazās vēja iekārtas redzamā vietā, lai parādītu apkārtējiem, ka uzņēmums ir "zaļš". "Reizēm ir tā, ka tās tikai griežas, smuki izskatās, bet neko neražo. Galvenais to mērķis ir veidot zaļa uzņēmuma tēlu," spriež RTU eksperts.
Negatīva pieredze pašvaldībā
2017. gadā Pāvilostas piekrastes labiekārtošanas projekta ietvaros tika izbūvēts un labiekārtots stāvlaukums un uzstādīti apgaismes stabi un informācijas stendi, kurus darbina saules baterijas un vēja mikroģeneratori.
"Vējš un saule šeit ir pietiekami daudz, vēlējāmies ar saules paneļiem un nelielajiem vēja ģeneratoriem iegūt gaismu, lai varētu izgaismot atpūtas laukumu un darbināt informācijas stendu.
Tā kā tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, uzstādītie risinājumi savā ziņā ir antīki, neefektīvi un šobrīd pat nelietderīgi," vērtē Sakas pagasta un Pāvilostas pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs Artis Rimma. Lai nodrošinātu nepārtrauktu informācijas stendu darbību, pašvaldība tiem ir pieslēgusi elektroenerģijas padevi no tīkla. "Līdz ar to, ka saules baterijas un vēja ģeneratori tika iegādāti un uzstādīti 2017. gadā, tie nav gana jaudīgi un vairs savu tiešo funkciju pilnībā nepilda. Tāpat tie nespēj akumulēt un uzkrāt elektroenerģiju nepieciešamā daudzumā, nodrošinot, ka vakara stundās šeit degtu gaisma un darbotos informācijas stends," secina A. Rimma, norādot, ka, lai varētu saprast, kā šādas alternatīvās elektroenerģijas sistēmas darbojas, bija nepieciešams spert pirmos soļus. "Ja 2017. gadā izvēlētais risinājums būtu izrādījies veiksmīgs, Pāvilostā saules un vēja enerģijas mikroģeneratoru būtu daudz vairāk, piemēram, lai nodrošinātu apgaismojumu pie autobusu pieturām. Izvērtējot citu pašvaldību pieredzi un šā brīža teholoģijas, domāsim, vai un kā tās varētu lietderīgi izmantot turpmāk," teic A. Rimma.
Nepārtraukti jāpieskata
"Mana pieredze ar mazajiem vēja ģeneratoriem, kas ir līdz 10 kW, ir ne pārāk laba, jo tie ir ļoti cimperlīgi. Līdzko ir lielāks vējš, tie ir jāslēdz ārā, jābremzē, jo citādi būs problēmas.
Lielajos vēja ģeneratoros tas notiek automātiski, bet mazie nepārtraukti ir jāpieskata, jāseko līdzi laika prognozēm, citādi var sanākt ziepes,"
stāsta Artis Blāķis, kuram vēja enerģijas iegūšanas risinājumi ir hobijs, tiesa gan, ar mazajiem vēja ģeneratoriem ne pārāk veiksmīgs. Kopš 2011. gada viņš ir testējis dažāda izmēra vēja ģeneratorus, tostarp pārdesmit mazās propellertipa iekārtas ar horizontālo asi Ventspils rajonā. "Šobrīd pie dzīvības ir tikai vairs dažas no tām. Vienam ģeneratoram liktenīga izrādījās vētra ar vēja ātrumu 30 metri sekundē. Nenostrādāja iebūvētā bremžu sistēma, un iekārtas spārni burtiski aizlidoja pa gaisu. Divi spārni aizlidoja apmēram 120 metru attālumā, bet viens – pat 200 metrus tālu," atceras A. Blāķis. Uz jautājumu, cik ar mazajām vēja iekārtām Latvijā iespējams saražot, viņš atbild, ka ar nelielo 3 kW jaudīgo iekārtu, kas atrodas klajā laukā, gadā var saražot līdz 3000 kilovatstundu (kWh), bet ne vairāk. "Ir dažādas firmas, kuras sola visādus brīnumus.
Nesen man piedāvāja vertikālos ģeneratorus ar 10 kW jaudu, kas izstrādājot 300 tūkst. kWh gadā – tas ir pilnībā absurds cipars. Pat lielie vēja ģeneratori, kuriem ir daudz augstāks lietderības koeficients, tādu enerģijas izstrādi nevar nodrošināt.
Tāpēc iesaku reāli skatīties uz piedāvājumiem un neizvēlēties ģeneratorus, kas tiek uzstādīti uz māju jumtiem, jo, kad vējš kārtīgi pūš, ir liels troksnis, bet, kad vējš nav liels, tie praktiski neko neražo," zina stāstīt A. Blāķis. Viņš iesaka elektroenerģijas ražošanai izvēlēties saules paneļus. "Tos var uzlikt un par tiem aizmirst. Vēja ģenerators gan ražo arī naktī un ziemā – tad, kad elektroenerģija ir visvairāk nepieciešama, tomēr mazajiem vēja ģeneratoriem bieži nepieciešama tehniskā apkope. Ir nepieciešams pacēlājs, ar kura palīdzību tos var nolaist pie zemes. Arī gultņu maiņa nav vienkārša," pieredzē dalās A. Blāķis, kurš ir pārliecināts, ka gaidas attiecībā uz mazo vēja ģeneratoru efektivitāti ir veltas. "Cilvēki domā, ka tad, kad būs liels vējš, ģeneratoru ražošanas jaudas būtiski pieaugs, bet realitātē ir tā, kad vējš ir pārāk liels un ja tie savlaicīgi netiek izslēgti, tos aizpūš pa gaisu. Kad sola vēju, sākot ar 15 metriem sekundē, ģeneratorus jau vajadzētu izslēgt. To cilvēki pārsvarā nedara, un tāpēc arī rodas visas problēmas – tiek sabojāti spārni un jāmaina gultņi," klāsta A. Blāķis. Jautāts par mazo vēja ģeneratoru izmaksām, viņš atzīst, ka tās ir neadekvātas. "Vēja ģenerators ar jaudu 10 kW maksā vismaz desmit tūkstošus eiro. Turklāt uzstādīšanas izmaksas veido vēl aptuveni tikpat lielu summu. Par šo naudu var uzlikt divas reizes vairāk saules paneļu, kas izstrādās četras reizes vairāk elektrības," teic A. Blāķis, norādot, ka šādiem vēja ģeneratoriem spārnu diametrs ir aptuveni astoņi metri. "Ja tādus uzstāda pārāk tuvu mājai, laikā, kad pūš vējš un tiek ražota elektroenerģija, nav pārāk omulīgi," atzīst A. Blāķis. Tā kā viņam vēl ir palikuši divi mazie vēja ģeneratori – viens ar 3 kW un otrs – ar 10 kW jaudu, plinti krūmos viņš vēl nemet, bet drīzumā plāno tos atkal uzstādīt, lai nodrošinātu savas mājsaimniecības pašpatēriņu.
"Negribu, lai tie stāv dīkā. Nevienam citam pārdot tos arī nevēlos, jo uzskatu, ka tas nav tas labākais elektroenerģijas iegūšanas risinājums," secina A. Blāķis,
iesakot tiem, kuri tomēr nolemj iegādāties mazos vēja ģeneratorus, labāk neizvēlēties lētas Ķīnā ražotas iekārtas, bet gan piemaksāt un iegādāties pārbaudītu ražotāju iekārtas, lai taupītu gan nervus, gan naudu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
