Akciju sabiedrība "Agrofirma Tērvete" savā saimniecībā veido noslēgtu un saimnieciski pamatotu atjaunojamās enerģijas ražošanas ciklu.
Daudznozaru lauksaimniecības uzņēmums AS "Agrofirma Tērvete" pēc saules paneļu parka uzstādīšanas aizvadītajā gadā un biometāna rūpnīcas iedarbināšanas pirms vairākiem mēnešiem ir izveidojis ilgtspējīgu un energoneatkarīgu uzņēmumu ar noslēgta cikla ražošanu.
Saimniecībā no kūtsmēsliem ar saules parkā ražoto elektroenerģiju ražo biometānu un sašķidrinātā veidā ar cisternām eksportē to uz Vāciju.
Savukārt ar biogāzes ražotnē radīto siltumu apsilda Kroņauces ciematu, tostarp nodrošina savas alus darītavas vajadzības.
Biogāzes ražotnē iegūto digestātu izmanto lauku mēslošanai, kas aizvieto aptuveni 70 procentu no minerālmēslu patēriņa. Nākotnē ir iecerēts savākt arī no biometāna attīrīto oglekli. To patlaban laiž gaisā.
Lemj par biometāna ražotnes uzstādīšanu
AS "Agrofirma Tērvete" valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks uzsver – patlaban izveidotā atjaunojamās enerģijas modeļa izveidē vislielākais nopelns esot Paškausku ģimenei, kas uzņēmuma kontrolpaketi ieguva pēc 2010. gada. Viņi pēc kļūšanas par akciju kontrolpaketes turētājiem ar valsts atbalstu uzbūvēja divas biogāzes ražotnes ar 2 MW kopējo elektrisko jaudu, kur koģenerācijas režīmā no kūtsmēsliem un kukurūzas ražoja siltumu, tvaiku un elektroenerģiju. Kad pēc kovidpandēmijas elektroenerģijas ražošana biogāzes ražotnēs kļuva neizdevīga, īpašnieki lēma par biometāna ražotnes uzstādīšanu un biometāna eksportu. Jāpiebilst, ka Rietumeiropā biometānu plaši izmanto transporta nozarē kā degvielu un arī ēku apkurei.
AS "Agrofirma Tērvete" enerģētikas nozares vadītājs Andris Ramons atceras, ka 2012. gadā Kroņaucē pabeigta 3000 slaucamo govju novietnes būvniecība (patlaban saimniecībā ir aptuveni 5000 liellopu), bet gadu vēlāk blakus novietnei sāka būvēt biogāzes ražotni. Iemesls – viens liellops ik dienu atbrīvojas no aptuveni 50 kg kūtsmēslu, "kas kaut kur ir jāliek".
"Siltumu ražojam ar biogāzes tiešās degšanas katliem pie alusdarītavas, jo 1,5 MW jaudas koģenerācija ir atslēgta. Ar šiem katliem nodrošinām tvaiku alusdarītavai, apsildām ciematu, skolu, sporta zāli. Ar 0,5 MW koģenerāciju ražojam siltumu pašpatēriņam un fermai un ar biogāzes tiešās degšanas katlu nodrošinām vajadzīgo siltumu biometāna ražotnei. Pēc OIK atcelšanas lēmām, ka attīrīsim biogāzi un ražosim biometānu. Biogāzei metāna skaitlis ir līdz 58%, biometānam – līdz 99,9%. Tā ir tīra gāze, turklāt tā ir zaļā gāze, kuras izcelsme ir kūtsmēsli, nevis naftas produkti, kas ņemti no zemes dzīlēm. Digestātu savācam lagūnās un divas reizes gadā, kā atļauts, liekam uz savas saimniecības laukiem," teic A. Ramons.
Nosacījumi enerģijas pašnodrošinājumam
D. Dominieks teic, ka saimniecībai ir viss nepieciešamais savas energoneatkarības nodrošinājumam: ir garantēts enerģijas pircējs, izveidota ražošanas infrastruktūra, profesionāli darbinieki, zeme, elektroenerģija, ūdens un siltums. "Visi pieci nosauktie resursi ik dienu ir mūsu darba kartībā. Katram resursam ir izveidots ilgtermiņa lietojuma plāns – zinām, ko darīt ar cilvēkiem, ar zemi, sekojam līdzi Zaļā kursa izmaiņām un energoresursu biržas cenām," tā D. Dominieks.
Kūtsmēslu pārstrādes procesā, kurā iegūst biometānu, siltumu un elektroenerģiju, pāri paliek vērtīgs mēslošanas līdzeklis – digestāts. "Tā ir izšķīdusī masa bez smakas ar visām vērtīgajām un augiem vajadzīgajām minerālvielām un citām sastāvdaļām. Ja laukus mēslojam ar kūtsmēsliem, tie pirmajā gadā var uzņemt vien 55–60 procentus no barības vielām. Ja tīrumi saņem digestātu, augi uzņem 90–95 procentus barības vielu. Mūsu laukos pašu ražotais organiskais mēslojums aizstāj aptuveni 70 procentus no vajadzīgā minerālmēslu daudzuma," tā "Agrofirma Tērvete" vadītājs. Jā, esot dārgi. Minerālmēslus vienu divas reizes kaisa uz lauka. Digestātu iestrādājot zemē, traktors sešu kilometru rādiusā ir piesiets kā pie nabas saites.