Overcast 16.2 °C
C. 19.09
Muntis, Verners
SEKO MUMS
Reklāma
SIA "Tārgalīte" saimniece Ieva Zariņa stāsta, ka saimniecībā gada laikā ietaupījums no efektīvākas elektrības izmantošanas ir 7000 eiro. Ieviesto uzlabojumu vidū ir, piemēram, iespēja ar piena dzesētāja izdalīto siltumu sildīt ūdeni, savukārt sendvičpaneļi jaunās fermas sienās nodrošina stabilu temperatūru, ko regulē pašu uzstādītā meteoroloģiskā stacija.
SIA "Tārgalīte" saimniece Ieva Zariņa stāsta, ka saimniecībā gada laikā ietaupījums no efektīvākas elektrības izmantošanas ir 7000 eiro. Ieviesto uzlabojumu vidū ir, piemēram, iespēja ar piena dzesētāja izdalīto siltumu sildīt ūdeni, savukārt sendvičpaneļi jaunās fermas sienās nodrošina stabilu temperatūru, ko regulē pašu uzstādītā meteoroloģiskā stacija.
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Lauku saimniecībās aizvien būtiskāku vietu ieņem energoefektivitātes risinājumi. Daudzi no tiem darbojas sasaistē ar siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanu.

Reklāma

Lielsaimniecībās sāk attīrīt biogāzi, iegūstot no kūtsmēsliem apkurē un transporta līdzekļos izmantojamo biometānu. Jānorāda gan, ka visi šajā gadā darbību sākušie biometāna ražotāji savu produktu pārdod citā valstī, kas ir izdevīgi viņiem, tomēr neizdevīgi Latvijas tautsaimniecībai.

Šajā gadā Latvijā lauksaimniecības uzņēmumos darbību ir sākuši pavisam divi biometāna ražotāji – AS "Agrofirma Tērvete" un AS "Balticovo" meitas uzņēmums "Bovo Gas". Pavisam drīz biometānu ražos arī SIA "Vecsiljāņi" Bebru pagastā. Visos iepriekš nosauktajos uzņēmumos vissvarīgākā biometāna ražošanas izejviela ir kūtsmēsli, kas būtiski ļauj mazināt SEG emisijas. Vēl vairākas saimniecības patlaban gatavojas sākt biometāna ražošanu vai gatavo projektus.

Šādu projektu realizēšana kļuvusi aktuāla pat par spīti tam, ka Latvijas uzņēmēji valsts atbalstu biometāna un citu moderno degvielu ražošanai patlaban nesaņem.

Klimata un enerģētikas ministrija ziņo, ka tā pašlaik strādājot pie fondu programmas biometāna nozares attīstībai, kas rosināšot šīs zaļās gāzes pieejamību Latvijā. 

Ar programmas īstenošanu iecerēts atbalstīt biogāzes attīrīšanas iekārtu pirkumu, zaļās gāzes iespiešanas punktu būvniecību, kā arī transporta līdzekļu pirkumu biometāna pārvadāšanai un nepieciešamās infrastruktūras izveidi.

"Tārgalītes" mērķis – klimata neitralitāte

Jaunu fermu un graudu pirmapstrādes kompleksu būvniecība mūsdienās atrodas sasaistē ar būtisku enerģijas ietaupījumu. Tārgales pagasta SIA "Tārgalīte" 2021. gada vasarā nodeva ekspluatācijā jauno slaucamo govju novietni, kur 260 gotiņas slauc četri roboti. Saimniece Ieva Zariņa teic, ka jaunajā fermā apgaismojumam izmanto LED lampas. Atvērta tipa būvē dienas laikā apgaismojumu tikpat kā nevajag. Ar piena dzesētāja izdalīto siltumu silda ūdeni, sendvičpaneļi sienās nodrošina stabilu temperatūru, kuru regulē pašu uzstādītā meteoroloģiskā stacija. 

Naudas izteiksmē gada laikā ietaupījums no efektīvākas elektrības izmantošanas ir 7000 eiro.

Saimniecība šajā sezonā ir sākusi darbināt arī jauno graudu kalti. Vecajā kaltē stundas laikā sešām tonnām graudu varēja noņemt 2% mitruma. Patlaban stundas laikā 20 tonnām graudu mitrumu mazina par 4%. Jaunās kaltes jauda ir 120 kW, vecajai kaltei tā bija 180 kW. SIA "Tārgalīte", visticamāk, varēs mainīt "Sadales tīkla" pieslēgumu uz mazāk jaudīgu un ietaupīt vēl vairāk naudas. Svarīgi, ka agrāk par kurināmo izmantotos salmus turpmāk varēs iestrādāt augsnē, celt tās auglību.

"Mums ir sagatavots projekts par mazās 44 kW jaudas biogāzes ražotnes būvniecību. Dedzini metānu, ražo elektroenerģiju vai arī izmanto biometānu citiem mērķiem. Jautājums ir par lietderību – patlaban elektroenerģijas cena ir diezgan zema. Dedzinot aptuveni 50% enerģijas aiziet siltumā, var iegūt 40% elektroenerģijas, bet zudumi ir aptuveni 10% lieli. Tos nevar atgūt. Naudas ieguldījuma atmaksāšanās laiks šai mazajai ražotnei ar visu ES atbalstu ir tuvu 20 gadiem. Tomēr resurss pašai ražotnei būs beidzies pēc 15 gadiem, kad jāveic kapitālais remonts. Patlaban nebūtu prātīgi šo ieguldījumu veikt, tāpēc biogāzes ražotnes projektu "uzlikām uz bremzēm". Tomēr ieceri neesam atmetuši. 

Reklāma
Reklāma

Mūsu vēlme ir kļūt klimata neitrāliem. Jauno kalti darbināsim ar naftas gāzi, paturot prātā, ka tad, kad ražosim savu biometānu, viegli varēsim to izmantot kaltes darbināšanai," 

SIA "Tārgalīte" nākotnes ieceres atklāj I. Zariņa. Viņa arī piebilst, ka nav izprotama Valsts vides dienesta prasība mazās jaudas biogāzes ražotnei veikt ūdens monitoringu, kas neesot bijis vajadzīgs ne govju fermai, ne arī kūtsmēslu krātuvei. Saimniecība pavisam apsaimnieko 1400 ha lielu zemes platību, tās ganāmpulkā pavisam ir aptuveni 550 liellopi.

Izvēlas pašnodrošinošu saimniekošanu

Kroņauces daudznozaru lauksaimniecības uzņēmums AS "Agrofirma Tērvete" pēc saules paneļu parka uzstādīšanas aizvadītajā gadā un biometāna rūpnīcas iedarbināšanas pirms vairākiem mēnešiem patlaban ir ceļā uz noslēgtā cikla ražošanas modeli. No aptuveni 5000 liellopiem iegūtos kūtsmēslus pārstrādā biogāzē un vērtīgajā, augiem viegli uzņemamajā mēslojumā digestātā, kas aizvieto 70% minerālmēslu patēriņa. Savukārt biogāzi attīra līdz biometāna kvalitātei un eksportē uz Vāciju, kur tai piešķirts "RED 2" sertifikāts. Ar biogāzes ražotnē radīto siltumu apsilda Kroņauces ciematu, tostarp nodrošina savas alus darītavas vajadzības.

AS "Agrofirma Tērvete" valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks teic, ka viņa vadītajai saimniecībai ir viss nepieciešamais savas energoneatkarības nodrošinājumam: ir garantēts enerģijas pircējs, izveidota ražošanas infrastruktūra, profesionāli darbinieki, zeme, elektroenerģija, ko cita starpā nodrošina pērn uzbūvētais divu megavatu jaudas saules parks, ūdens un siltums. "Visi pieci iepriekš nosauktie resursi ik dienu ir mūsu darbakārtībā. 

Katram resursam ir izveidots ilgtermiņa pielietojuma plāns – zinām, ko darīt ar cilvēkiem, ar zemi, sekojam līdzi Zaļā kursa izmaiņām un energoresursu biržas cenām," 

tā D. Dominieks.

Nesen plašsaziņas līdzekļi ziņoja par Dānijas ieceri 2030. gadā sākt piemērot klimata nodokli par lauksaimniecības dzīvnieku radītajām emisijām. D. Dominieks paredz, ka arī Latvijas lopkopji nākotnē, visticamāk, varēs izvēlēties vienu no divām iespējām – maksāt klimata nodokli vai slēgt līgumu ar kūtsmēslu pārstrādātāju, kas par tiem maksā vai dod pretim digestātu. Kūtsmēslu pārvadājumi ir izdevīgi 30 līdz 50 kilometru attālumā. Tātad šādā attālumā vajadzētu būt uzbūvētām biogāzes ražotnēm vai izveidotam pieslēgumam maģistrālajam gāzesvadam. "AF Tērvete" vadītājs ir pārliecināts, ka līdz 2030. gadam būšot arī sagatavots ES stratēģiskais ilgtermiņa redzējums, kas "visiem ļaus runāt vienā valodā". Atļauties savas biometāna ražotnes būvniecību gan varēs maz saimniecību – tās izveidei jau patlaban ir vajadzīgs vismaz septiņu miljonu eiro liels naudas ieguldījums. Varbūt šīs ražotnes piederēs pašvaldībai un investoriem? D. Dominieks piebilst, ka 

nozares izaugsmē svarīga būšot arī komercbanku kreditēšanas politika. Tās solījušas 2025. gadā 60% no aizdevumiem izsniegt zaļajiem mērķiem. 

Vēl viens svarīgs izaugsmes nosacījums, īpaši mazajām un vidējām saimniecībām, būšot kooperācija.

Kādēļ biometāns nepaliek Latvijā?

Latvijas biometāna ražotāji jau patlaban citās valstīs pārdod būtisku zaļās gāzes daudzumu. Ar šādiem pārdošanas darījumiem tie silda ekonomiski attīstīto valstu tautsaimniecības, kuru enerģijas bilancē ieskaita Latvijā no kūtsmēsliem ražoto zaļo, dabai draudzīgo gāzi, kas ļauj īstenot virzību uz klimata neitralitāti. Biometāna ražošana vietējam Latvijas tirgum neesot izdevīga. Ir vajadzīgs valsts atbalsts gan biometāna ražošanas iekārtu uzstādīšanai, gan iespiešanai gāzesvados. Iespējams, arī zaļās gāzes pārdošanai. Kāpēc Latvijā aizvien neatbalsta biometāna izmantošanu transporta līdzekļos? Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle zinātņu doktore Kristīne Veģere uzsver – ir jābūt politiskam lēmumam, tomēr politiķi baidās no "vēl viena OIK". Valsts atbalsts biometāna ražošanai nozīmē paņemt naudu no visu nodokļu maksātāju maciņiem. K. Veģere arī piebilst, ka šā gada 25. jūnijā valdība atbalstīja un virzīja izskatīšanai Saeimā Transporta enerģijas likumprojektu, ar kuru iecerēts rosināt plašāku zaļās enerģijas izmantošanu transporta nozarē. Eksperte paredz, ka pēc Saeimas deputātu atgriešanās no vasaras brīvdienām par iepriekš nosaukto likumprojektu būšot nopietnas diskusijas. 

Savukārt mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā šaubu par atbalstu biometāna nozarei nav jau pēdējos septiņus astoņus gadus. Ko no Igaunijas pieredzes var mācīties?

"Mangeni PM" – pirmais Baltijas valstīs

Igaunijas koncerna "Silikaat Grupp" uzņēmuma "Mangeni PM" lopkopības nozares vadītājs Mihails Morgunovs uzsver – 2018. gadā uz biometāna ražošanu rosināja ES likumdošana, kā arī valsts un ES piešķirtais atbalsts. "Silikaat Grupp" biogāzes uzņēmums "Biometaan" OU Baltijas valstīs pirmais sāka ražot biometānu. Šā gada martā Igaunijas valdība beidza maksāt zaļās gāzes atbalstu biometāna ražotājiem. Agrāk, kad situācija tirgū prasīja, tā subsidēja biometāna tirgus cenas starpību līdz 100 eiro par 100 kilogramiem biometāna.

Igaunijas koncerna "Silikaat Grupp" uzņēmuma "Mangeni PM" lopkopības nozares vadītājs Mihails Morgunovs: "Biogāzē un biometānā ik gadu pārstrādājam visas mūsu dzīvnieku ražotās 85 000 tonnas kūtsmēslu. No šā daudzuma ik mēnesi ražojam 130 000, gada laikā 1,5 miljonus kubikmetru biometāna."

M. Morgunovs teic, ka patlaban, vērtējot no ražotāja skatpunkta, biometāns esot ļoti lēts. Pērn uzņēmums vienu kilogramu zaļās gāzes savā degvielas uzpildes stacijā pārdeva par 3,59 eiro/kg, patlaban cena ir 1,01 eiro/kg (pastāvīgajiem klientiem 0,98 eiro/kg). Kāds ir zaļās degvielas patēriņš? Lūk, piemērs. Vieglā automašīna "Škoda" ar 15 kg biometāna, kas maksā 15,15 eiro, nobrauc aptuveni 360–370 km. Tātad degvielas izmaksas uz 100 km ir aptuveni 4,19 eiro.

Reklāma
Reklāma

"Mūsu liellopu novietnēs ir aptuveni 4000 liellopu. Biogāzē un biometānā ik gadu pārstrādājam visas mūsu dzīvnieku ražotās 85 000 tonnas kūtsmēslu. No šā daudzuma ik mēnesi ražojam 130 000, gada laikā 1,5 miljonus kubikmetru biometāna. To pārdodam gan savā degvielas uzpildes stacijā, gan arī divās degvielas uzpildes stacijās Pērnavā, tostarp Pērnavas sabiedriskā transporta vajadzībām.

Arī mūsu piena pircēja, kooperatīva "E-Piim" (tā līdzīpašnieki cita starpā ir arī aptuveni 50 Latvijas piena ražotāji. – Red.), trīs piena mašīnas biometānu uzpilda mūsu degvielas uzpildes stacijā," tā M. Morgunovs. Viņš arī demonstrē 150 kW jaudas saules paneļu parku, kur ražoto elektroenerģiju tērē vien uz vietas saimniecībā. Tā esot saimnieciskāk nekā pārdot kopējā elektroenerģijas tīklā. "Mangeni PM" ir 

vienīgais uzņēmums Igaunijā, kas liellopu pakaišiem izmantotās smiltis atdala no mēsliem, žāvē un atgriež novietnēs. Ar šādu darbības modeli gada laikā ir jāpapildina vien 20% no kopējā smilšu daudzuma. 

Nesen arī sākts pilotprojekts – veikalos ar zīmolu "Bion" nopērkams šķidrais seperētais digestāts 5 litru kannās un cietais digestāts 25 kg maisu iepakojumā. Nākotnē ir iecerēts patlaban teļu pakaišiem izmantotos salmus iekļaut lopbarībā, bet pakaišiem izmantot žāvētu digestāta šķidrmēslu frakciju.

Autobusus Tartu darbina govs spēks

Viens no Igaunijas lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem "Estonia Farmid" (apsaimnieko 9500 ha lielu zemes platību) savu biogāzes ražotni OU "Oisu Biogaas" izveidoja 2013. gadā, bet biometānu sāka ražot 2019. gadā. Latvijai neraksturīga ir biogāzes un biometāna ražošanas uzņēmuma īpašnieku struktūra – līdztekus "Estonia Farmid" saimniekiem ar 40% kapitāldaļu īpatsvaru 60% kapitāldaļu pieder divām lielām enerģētikas nozares kompānijām, to skaitā naftas kompānijai "Alexela", kā arī "Infortar", "Eesti Gas" meitas uzņēmumam, kuram pieder arī prāmju kompānija "Tallink Ferries". "Mēs, lauksaimnieki, kontrolējam šo uzņēmējdarbību, mūsu rokās ir izejvielas un zeme. Var teikt, ka esam "naftas lauku" īpašnieki. Savukārt enerģētikas nozares uzņēmumiem ir kompetence, zināšanas enerģijas, gāzes ražošanā un pārdošanā. Šādu zināšanu apguve lauksaimniekiem būtu liels izaicinājums," tā Jānuss Marrandi, viens no "Estonia Farmid" un "Oisu Biogaas" līdzīpašniekiem. Viņš atklāj, ka biometāna ražotnē lauksaimnieki nav ieguldījuši ne centa savas naudas un vienlaikus kontrolē tā 40% kapitāla daļu. Ražotne saņēma bankas aizdevumu un izmantoja enerģētikas uzņēmumu ieguldījumu. Savukārt enerģētikas nozares kompānijas ir ieinteresētas darboties ar zaļās enerģijas ražošanu tāpēc, ka šāds nosacījums ir izvirzīts ES regulā.

Viens no Igaunijas lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem "Estonia Farmid", kas apsaimnieko 9500 ha lielu zemes platību, savu biogāzes ražotni OU "Oisu Biogaas" izveidoja 2013. gadā, bet biometānu sāka ražot pirms pieciem gadiem.

Latvijas eksperte K. Veģere atzinīgi vērtē Igaunijas biometāna ražotāja īpašnieku struktūras modeli un piebilst: "Latvijas lielsaimniekiem ir vietējās mentālās īpatnības, viņi savam uzņēmumam nevēlas piesaistīt arī citus līdzīpašniekus. Patlaban gan vairāki biogāzes ražotāji ir ceļā uz Igaunijā lietoto uzņēmuma struktūras modeli."

"Oisu Biogaas" ražoto biometānu izmanto Tartu vietējās satiksmes autobusu darbināšanai un arī ciemata apkurei. Gada laikā uzņēmums no kūtsmēsliem, vircas un lopbarības atlikumiem saražo biometānu ar 30 000 MWh lielu enerģētisko vērtību un arī 160 000 līdz 170 000 tonnu digestāta, kas nonāk uz saimniecības laukiem, padarot auglīgāku augsni un aizvietojot minerālmēslus, kuru ražošanā un piegādē izmanto daudz fosilā kurināmā. 

J. Marrandi teic, ka SEG emisiju samazinājums lopkopībā, izmantojot kūtsmēslus biometāna ražošanai, patlaban ir 20%. 

Viņš redz iespēju palielināt biometāna ražošanu vēl par 20%, tāpēc patlaban notiek vēl viena fermentera būvniecība.

"Oisu Biogaas" arī ļoti saimnieciski reaģē uz elektroenerģijas biržas cenas izmaiņām. Kad tās ir augstas, biogāzes ražotnē ražo elektroenerģiju un pārdod to kopējā tīklā. Savukārt pie liellopu novietnēm uzstādītie saules paneļi pieder Igaunijas valsts kompānijas "Eesti Energia" meitas uzņēmumam, kas par izdevīgu fiksētu cenu zaļo elektrību bez lieliem zudumiem piegādā lauksaimniecības ražošanas uzņēmumam.

Jānuss Marrandi, viens no "Estonia Farmid" un "Oisu Biogaas" līdzīpašniekiem, skaidro, ka Igaunijā populārs biznesa modelis ir biogāzes ražotnes veidot kā enerģētikas firmu un lauksaimniecības ražotāju kopuzņēmumus: "Mēs, lauksaimnieki, kontrolējam šo uzņēmējdarbību, mūsu rokās ir izejvielas un zeme. Var teikt, ka esam "naftas lauku" īpašnieki. Savukārt enerģētikas nozares uzņēmumiem ir kompetence, zināšanas enerģijas, gāzes ražošanā un pārdošanā. Šādu zināšanu apguve lauksaimniekiem būtu liels izaicinājums."

J. Marrandi uzsver, ka klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai būs jāizpilda jauni, visticamāk, lauksaimnieciskajiem un arī citu nozaru ražotājiem ne vienmēr patīkami nosacījumi. Viņa vadītais uzņēmums ar zaļās gāzes ražošanas un dažādiem energoefektivitātes risinājumiem patlaban ir gatavs jaunajiem spēles noteikumiem.

"Var uzdot muļķīgu jautājumu – kā vērtējat Zaļo kursu? Mana atbilde ir šāda: tikai uz priekšu! 

Visā pasaulē šajā virzienā iegulda miljardus un saprot, ka tas ir neizbēgamais ceļš! Neviens šo "kuģi" vairs negriezīs atpakaļ. Muļķības, ka latviešiem ir savs "īpašais" ceļš un laivas ir jāgriež atpakaļ. Uz kurieni? Bez naudas, pastalās? Nākotnes virziens ir nosprausts, un tā ir tīra, pašnodrošinoša saimniekošana. Protams, saimniekošana ar ekonomisko pamatojumu. Visam apakšā ir matemātika. Ar to ir jāsāk zaļo ieceru īstenošana. Kāds Zaļais kurss var būt, ja pašu ražotā elektroenerģija ir dārgāka nekā tirgū piedāvātā elektroenerģija?" virzību uz atjaunojamo energoresursu ražošanu pamato D. Dominieks.

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma