Sava enerģija: Saule elektrības rēķinus nesūta

Tehnoloģijas apvienojumā ar dabas enerģiju sniedz iespējas ietaupīt.

Latvijas malu malās uz namu jumtiem un zemes novietotie saules paneļi un vēja spārni liecina, ka iedzīvotāji arvien biežāk meklē iespējas, kā, ar saules un vēja palīdzību ražojot elektrību pašiem, samazināt galvu reibinošos elektrības rēķinus.

"Latvijas Avīzes" apzinātā saimnieku pieredze liecina, ka daudziem tas arī ir izdevies un par elektrību nav vairs jāmaksā gandrīz nekas.

"Vaidelotēs" par elektrību nemaksā neko

Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecībā "Vaidelotes" jau trešo gadu elektrības ieguvei sekmīgi izmanto sauli.

"No saules iegūto elektroenerģiju izmantojam tikai pašpatēriņam," stāsta zemnieku saimniecības īpašnieks Arnolds Jātnieks. "Uz angāra jumta uzlikto "Elektrum" saules paneļu jauda ir 11,1 kilovats (kW). Kad ārā spīd saule, no paneļiem varu saražot aptuveni 6,7 līdz 6,8 kW. Manā saimniecībā elektroenerģijas vidējais patēriņš ir aptuveni 700 līdz 800 kilovatstundas (kWh) mēnesī."

Saimniecība "Vaidelotes" Latvijā pazīstama kā latviskā dzīvesveida popularizētāja. Vasarā te pasākumu šķūnī, kā to nodēvējuši saimniecības mājaslapā, uzņem ceļotājus, cienājot ar Arnolda dzīvesbiedres Dairas vārītajām zāļu tējām, viņas rokām cepto maizi, pīrāgiem, rupjo kviešu miltu konditorejas izstrādājumiem. Kā atzīst Arnolds, līdz ar to vasaras mēnešos "Vaidelotēs" elektroenerģijas patēriņš parasti mēdzot būt vislielākais – aptuveni 1700 kWh mēnesī. Tik un tā vasarā visus elektrības rēķinus varot nosegt ar saules paneļu palīdzību.

"Cits liels ieguvums no saules paneļiem, protams, ir elektroautomašīnas uzlāde," atzīst Arnolds Jātnieks. "Kad ārā spīd saule, tad ar tiem uzlādei pilnīgi pietiek. Uzlādējot no rozetes mājās vai citviet, izdevumi ir vidēji 2,50 eiro par 100 nobrauktajiem kilometriem. Turpretī, uzlādējot auto no saules, brauciens man nemaksā neko."

No saules ieguvums lielāks

Pirms septiņiem gadiem, kad "Vaidelotēs" saules paneļu vēl nebija, ar Vides investīciju fonda atbalstu elektrības ražošanai saimniecībā bija uzstādīta vēja elektrostacija. Bet pirms diviem gadiem piedzīvotā vētra nolauza stacijas balstu, un kopš tā laika vēju te vairs neizmanto.

"No vēja iegūtās elektrības apjomi bija ļoti svārstīgi," atceras Arnolds. "Bija dienas, kad ieguvums bija 500 līdz 600 kW. Bet bija tādas, kad vējš saražoja vien 20 līdz 40 kW. Pašlaik visām vajadzībām pietiek ar to, ko dod saule, tāpēc izmantot vēju neplānoju. Mazais vēja ģenerators īsti neatmaksājas, jo gan vasarā, gan ziemā bieži valda bezvējš. Atšķirībā no saules paneļiem vēja ģeneratoru tehniskā apkope ir diezgan dārga, un vēja radītās vibrācijas dēļ tajā iebūvētā elektronika ātri sabojājas."

Kopš pagājušā gada rudens saules paneļus un vēja spārnu elektrības ieguvei izmanto arī Gulbenes novada Beļavas pagasta "Augstkalnos".

Foto: No personiskā arhīva / Latvijas Mediji

Kopš pagājušā gada rudens sauli un vēju elektrības ieguvei izmanto Gulbenes novada Beļavas pagasta "Augstkalnos". Māju saimniece Līga Romanova stāsta, ka saules paneļus ar 5 kW un vēja spārnu ar 2 kW jaudu izbūvēja viena projekta ietvaros ar Vides investīciju fonda atbalstu. Vēlāk to papildināja elektrības uzglabāšanas iekārta. Šovasar ar sauli un vēju "Augstkalnos" pilnīgi pietiekot, lai par patērēto elektrību – ap 250 kWh mēnesī – nebūtu jāmaksā nekas.

Līga gan atzīst, ka līdz šim no saules ieguvums bijis lielāks nekā no vēja, kas "Augstkalnos" pūš retāk un vājāk nekā citviet. Tāpēc, iekams izšķirties par vēja elektrostacijas izbūvi mājās, viņasprāt, cilvēkam, kurš domā par vēja elektrostacijas izbūvi mājsaimniecībā, vispirms būtu vērts iegādāties anemometru – ierīci vēja ātruma mērīšanai. Tā varētu labāk novērtēt, cik vēja spārns paredzētajā vietā spētu saražot un vai atmaksātos to izbūvēt.

Arī naktīs, rudenī un ziemā

Arī Ogres novada Lēdmanes pagasta "Medņos" pašpatēriņam izmanto gan saules paneļu, gan vēja ģeneratoru ražoto elektroenerģiju.

"Medņu" saimnieks Aleksandrs Seimuškins stāsta, ka saules paneļus uzstādījis pagājušā gada maijā, bet pērnruden arī vēja ģeneratoru.

Saules paneļu invertors (līdzstrāvas pārveidotājs maiņstrāvā) uzstādīts ar 8,1 kW jaudu, savukārt vēja invertora jauda – 3 kW.

"Elektrības ieguvei izmantot gan sauli, gan vēju nolēmu tāpēc, ka vēja ģenerators saražo to tikai tad, kad ir vējš," skaidro Aleksandrs, "līdz ar to elektrību ir iespēja ražot naktī, tāpat rudenī un ziemā, kad Latvijā saulainu dienu ir mazāk nekā vasarā. Mājsaimniecībā patērējam 500 līdz 600 kWh mēnesī. Bet visu patēriņu nosedz saule un vējš, par elektrību nemaksāju neko, paliek tikai maksājumi par "Sadales tīkla" pakalpojumiem."

Saules paneļu un vēja elektrostacijas iegādei Aleksandrs iztērējis ap 14 000 eiro. Viņš gan piebilst, ka rēķins būtu krietni lielāks, ja saules un vēja iekārtu uzstādīšanai būtu nolīdzis kādu firmu. Bet, tā kā pats ir elektriķis un vēja ģeneratora uzstādīšanai pats metinājis caurules balstam, pats izracis bedri un izbetonējis pamatu ģeneratora balstiem, bijis jāmaksā tikai par iekārtu iegādi un pieslēgumu.

"Saules paneļus tagad var nopirkt izdevīgāk – tie ir lētāki nekā pirms gada, kad tos pirku es," saka Aleksandrs. "Toreiz viens panelis maksāja ap 180 eiro. Tagad tādu pašu var nopirkt par aptuveni 90 eiro. Kad savulaik pirku invertoru, tas maksāja ap 4000 eiro. Tagad tādu pašu var iegādāties uz pusi lētāk."

Liels lēciens divu gadu laikā

Saules enerģijas asociācijas valdes loceklis Aigars Kalniņš stāsta, ka aizvadītajos divos gados Latvijā saules enerģijas izmantošanā noticis liels lēciens un ka šajā ziņā esam pat aizsteigušies priekšā citām Eiropas valstīm.

Viņa teikto apstiprina arī Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) – no 2022. gada marta līdz 2024. gada 1. jūlijam ar valsts atbalstu Latvijā uzstādīti vairāk nekā 12 000 atjaunojamo energoresursu iekārtu, to skaitā lauvas tiesu veido saules paneļi.

Elektroenerģijas pārvades un sadales uzņēmumā "Sadales tīkls" atzīst, ka šī gada maijā Latvijā saules paneļu saražotās un tīklā nodotās elektrības daudzums pārsniedza 60 gigavatstundu – trīsreiz vairāk nekā pagājušā gada maijā.

Palielinās valsts atbalsts

"Saules plašākai izmantošanai elektrības ieguvē ir vairāki cēloņi," atzīst Aigars Kalniņš. "Pirmais ir elektrības cenu straujš kāpums. Otrkārt, to veicināja valsts atbalsts, kas tikko ir pat paplašināts."

Šī gada 2. jūlijā KEM pavēstīja par atbalsta palielināšanu iedzīvotājiem, kuri savās mājsaimniecībās gribētu uzstādīt saules paneļus vai vēja elektrostacijas ar elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtām un ar vismaz piecu kilovatstundu ietilpību. Maksimālais atbalsts elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtai paredzēts 2500 eiro, nepārsniedzot 70% no iekārtas iegādes izdevumiem. Valsts atbalsts tikai par atsevišķas elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtas iegādi nav paredzēts.

Reizē ar jaunās neto norēķinu sistēmas izveidi, kas ir spēkā no šī gada 1. maija, saules paneļu un vēja elektrostaciju uzstādītajai jaudai vairs nebūs ierobežojumu. Līdz šim atbalstu varēja saņemt saules paneļu un vēja ģeneratoru iegādei, kuru uzstādītā jauda nepārsniedza 11,1 kW.

Atbalsts tiek sniegts kā vienreizējs maksājums pēc projekta pabeigšanas līdz šī gada beigām.

Saules enerģijas asociācijas valdes loceklis Aigars Kalniņš skaidro, ka valsts atbalstā iekļautās elektrības uzglabāšanas iekārtas turpmāk ļaus mājsaimniecībām uzglabāt saules saražoto elektrību un izmantot pašpatēriņam pēc vajadzības, nenododot pārpalikumu "Sadales tīkla" elektrotīklā. No marta līdz oktobrim, papildinot saules paneļus ar šo elektrības uzkrāšanas iekārtu, arvien vairāk mājsaimniecību varēs pilnīgi nodrošināt sevi ar pašu saražoto elektrību. Viņaprāt, arvien plašāku saules izmantošanu veicinājis arī cenu kritums saules paneļiem.

Valsts uzņēmuma "Attīstības finanšu institūcijas ALTUM" pārstāvis Kristians Pudans vēsta, ka līdz šī gada 4. jūlijam elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai privātmājās ALTUM bija apstiprinājusi 727 pieteikumus. Savukārt atbalstu jau saņēmuši 717 privātmāju īpašnieki. Atbalstam elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai privātmāju īpašnieki varējuši pieteikties kopš 2021. gada 27. maija. Pieteikties šim atbalstam varot joprojām, jo tam paredzētās naudas atlikums ir 83 000 eiro. Pēc šī gada 21. maijā valdības piešķirtā papildu finansējuma privātmāju energoefektivitātes programmai atbalsts ēku siltināšanai, saules un vēja elektrostaciju uzstādīšanai ir 5,37 miljoni eiro.

Jāļauj strādāt privātuzņēmējiem

Arnolds Jātnieks uzskata, ka valstij nebūtu jānodarbojas ar saules un vēja enerģijas plašākas izmantošanas pasākumiem. Bet jāļauj izvērsties privātuzņēmējiem, neliekot viņiem dažnedažādus birokrātiskus šķēršļus nepieciešamo iekārtu uzstādīšanai.

"Tas, ka pašlaik valsts uzņēmums "Latvenergo" ir sadalīts vairākās daļās, kur cita citai prasa samaksu par savu pakalpojumu, nav ne pareizi, ne lietderīgi," uzskata Arnolds. "Iznākumā iedzīvotājiem rodas vien papildu izdevumi."

Pelnīt traucē svārstīgās cenas

Ar krietni lielu vērienu Bauskas novadā elektrības ieguvei izmanto sauli lauksaimniecības uzņēmums "Lielmežotne", kas pērn izbūvējis divas saules enerģijas stacijas – vienu Codes, otru – Mežotnes pagastā, kas katra stundā saražo vienu megavatu elektroenerģijas.

Bauskas novada uzņēmuma "Lielmežotne" projektu vadītājs Rolands Prokuratovs: "Pirms gada Mežotnes pagasta "Diduļos" uzstādītā saules enerģijas stacija stundā saražo vienu megavatu elektroenerģijas. Jūlija pirmajās dienās piedzīvotā vētra, kas dažviet Bauskas pusē sapostīja saules paneļus, mūsu stacijām pagāja garām."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

"Bauskas pusē no saules iegūtu elektroenerģiju pašpatēriņam izmanto daudzās zemnieku saimniecībās. Bet abas mūsu izbūvētās stacijas nebija domātas pašpatēriņam," stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Edgars Cielavs. "Jau sākotnēji bijām paredzējuši tās papildu peļņai, saražoto elektrību pārdodot biržā. Kopš abas stacijas ražo elektrību, aizvadītā gada laikā pārāk liels ieguvums no tām uzņēmumam gan nav bijis, tāpēc ka elektrības cena ir ļoti svārstīga. Kad saule spīd vairāk un kad ar to varētu pelnīt, tad cena ir noslīdējusi lejā. Savukārt vakarpusē, kad saules mazāk, elektrības cena ir augstāka."

Vai saules enerģijas stacijas uzņēmumam atmaksājas? Edgars Cielavs atbild, ka, stacijas izbūvējot, uzņēmumā cerējuši atpelnīt saules stacijās ieguldīto septiņu gadu laikā. Bet ar tik svārstīgām elektrības cenām, kādas tās ir pašlaik, būšot vajadzīgs vismaz divreiz ilgāks laiks. Ja saules stacija domāta pašpatēriņam, tad, viņaprāt, ieguvums varētu būt pietiekami liels.

Uzņēmumā "Lielmežotne" elektrības ražošanai bija plānojuši izmantot arī vēja enerģiju. "Vēju paredzējām paralēli saules izmantošanai," atklāj Edgars Cielavs, "bet, redzot, kā ļaudis gadiem ilgi kārto atļaujas vēja izmantošanai un pat spiesti tiesāties, no šī plāna esam atteikušies. Vēja enerģijas plašāku izmantošanu kavē pārāk lieli administratīvie ierobežojumi, stingrās vides prasības."

Mazie vēja spārni neatmaksājas?

"Elektrības ražošanai mājsaimniecībās izmantot sauli ir vienkāršāk un lētāk nekā vēju," spriež Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. "Vēju efektīvāk var izmantot elektrības lieljaudas ražošanai un lielos apjomos. Iespējams, mazo – līdz 20 kW – vēja elektrostaciju izmantošanai nav ekonomiska pamatojuma, tāpēc Latvijā tās uzstāda un izmanto krietni retāk nekā saules paneļus.

Lai mazo vēja elektrostaciju izmantošana atmaksātos, tās būtu jāuzstāda vietās, kur vējš pūš stipri un pastāvīgi. Mazo vēja elektrostaciju plašākam pielietojumam būtu nepieciešams arī lielāks valsts atbalsts. Ja šis atbalsts ir vienāds gan saulei, gan vējam, tad, protams, pašlaik cilvēki izvēlēsies saules paneļus, kuru uzstādīšana ir vienkāršāka un atdeve lielāka."

Vēja enerģijas asociācijas vadītāja teikto apstiprina arī Vides investīciju fonda dati par līdz šim īstenoto saules un vēja elektrostaciju projektu skaitu. Pavisam iekārtotas 11 577 saules elektrostacijas ar kopīgo jaudu 93 104 kW. Savukārt ar fonda atbalstu īstenoti vien divi vēja elektrostaciju projekti ar kopīgo jaudu 5 kW.

Video:

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".