"Latvenergo" ir un būs Latvijas vērtīgākais uzņēmums. Saruna ar Mārtiņu Čaksti

AS "Latvenergo" ir Latvijas valstij piederošs elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas, kā arī tirdzniecības un elektroenerģijas sadales uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns nodarbojas arī ar dabasgāzes tirdzniecību un piedāvā telesakaru risinājumus uzņēmumiem. 

AS "Latvenergo" daudzus gadus ir viens no Latvijas vērtīgākajiem uzņēmumiem. Kāda ir tā stratēģiskā virzība, lai šo statusu ne tikai noturētu, bet arī attīstītu un vairotu – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju, galveno izpilddirektoru Mārtiņu Čaksti.

Čakstes kungs, kāda tad ir "Latvenergo" vieta un atbildība mūsu valsts tautsaimniecībā?

M. Čakste: Pirms pāris nedēļām mani uzaicināja piedalīties Latvijas Universitātes rektora Gundara Bērziņa prezentācijā "Valsts attīstības vīzija 2050: sabiedrības gaidas un attīstības scenāriji". Augstskola to izstrādājusi Valsts kancelejas uzdevumā, pamatojoties uz Latvijas Republikas konstitucionālajām vērtībām – Latvijas pastāvēšanas nepārtrauktību, latviešu valodas un kultūras telpas saglabāšanu un attīstību, kā arī iedzīvotāju labklājības pieauguma nodrošināšanu. Prezentācijā analizēta Latvijas attīstības trajektorija pēdējās desmitgadēs, kā arī vērtētas globālās un reģionālās tendences. Es tajā saklausīju vismaz deviņus pamata uzstādījumus, ar kuriem nākamajos 25 gados mums visiem būs jāstrādā un jāveic izvēles, lai valsts šos mērķus sasniegtu.

Šo prezentāciju pieminu tādēļ, ka "Latvenergo" ir iesaistīts praktiski ikviena iezīmētā valsts attīstības virziena mērķu sasniegšanā. Globālās konkurētspējas stiprināšana, ilgtspējīga enerģija Latvijas industrializācijai un produktivitātei – šo un citu uzdevumu īstenošanā nozīmīga loma būs arī "Latvenergo".

Ko mēs jau darām konkurētspējas un ilgtspējīgas enerģijas iegūšanas sakarā, ilustrēšu ne tikai ar jau plaši apspriestajiem vēja un saules enerģijas parku piemēriem. Šoruden esam noslēguši līgumu ar RTU par tenūras profesoru piesaisti zaļā ūdeņraža tehnoloģiju pētniecībai. Tenūras pētnieki iegūst stabilitāti konkrētas jomas pētniecībai konkrētā institūcijā, kamēr sasniegts vēlamais rezultāts. Ko tas dos? Universitāte varēs veidot arī doktorantūru, pie mums kopumā palielināsies cilvēku skaits, kuri būs kompetenti zaļā ūdeņraža tehnoloģijās. Savukārt "Latvenergo" un citi Latvijas uzņēmumi tajā procesā varēs piedalīties kā zaļās enerģijas, šajā gadījumā – zaļā ūdeņraža ražotāji.

Rezultātā kaut kam ļoti pieprasītam varēsim dot pievienoto vērtību šepat uz vietas un saražoto eksportēt. Nevis tikai sekot citur izveidotajām tehnoloģijām, saražotajām precēm un to visu masveidā importēt. Jo zaļais ūdeņradis ir pamats, lai varētu pārstrādāt, piemēram, zaļo amonjaku, ko eksperti uzskata par šķidro degvielu karali nākotnē, kā arī citas zaļās degvielas.

Ar šo piemēru vēlējos parādīt tikai vienu rakursu, kur zaļā enerģija var veidot augstas pievienotās vērtības ekonomiku nākotnē, radīt pilnīgi jaunas tautsaimniecības nozares un ar tām iekļauties globālās ekonomikas ķēdēs. Būt klāt šo ideju radīšanā un ieviešanā – arī tā mūsu atbildība valsts un sabiedrības priekšā.

Cits virziens ir datu centri, mākslīgais intelekts. Latvija datu centrus var piesaistīt tikai ar savu zaļo enerģiju. Mūsu gadījumā attiecībā uz datu centru piesaisti ir divu veidu izvēles: iznomāt vietu un tiem pārdot elektrību vai – ieguldīt un izveidot datu centru pašiem, tādējādi atdevi gūstot daudz lielāku. Esam izvēlējušies, ka "Latvenergo" ies arī tehnoloģiju attīstīšanas ceļu.

Tad jau SIA "TET" akciju atpirkšana no zviedru telekomunikāciju kompānijas "Telia" ir loģisks solis? Līdzko šogad šī ziņa izskanēja, dzirdēts, ka daudzi vecie enerģētiķi "Latvenergo" jau norakstīja – valdība uzņēmumam liekot darīt to, ko nevajag, putina ārā.

Katrs savā dzīves laikā esam pieredzējuši, kā mūsu acu priekšā transformējas ne tikai uzņēmumi, bet veselas nozares. Esam pieraduši un iedomājamies vienu, bet izrādās, ka piecu – desmit gadu laikā kaut kas ļoti pastāvīgs ir pazudis, ja vien nav spējis iet līdzi laikam un atbilstoši pārveidoties.

Ar telekomunikācijām un enerģētiku ir līdzīgi, notiek nemitīga to pārveidošanās, abas kļūst arvien tehnoloģiskākas, un šajā ziņā ir redzama pavisam noteikta sinerģija. "Latvenergo" interese investēt tehnoloģiju uzņēmumā ir daudzšķautņaina, izrietoša no vairākiem faktoriem. Viens no tiem ir, ka arvien lielāka klientu bāze mums veidojas arī kaimiņvalstīs. Elektrības tirdzniecība jau labu laiku darbojas konkurences apstākļos, peļņas maržas mazumtirdzniecībā tagad nav nemaz tik lielas. Tādēļ arī "Latvenergo", protams, pastāvīgi domā par darbības diversifikāciju, par papildu peļņas iespējām, arī arvien labāku un plašāku pakalpojumu piedāvāšanu mūsu klientiem.

No vairāk nekā 900 000 klientu mums jau tagad apmēram trešdaļa ir Lietuvā un Igaunijā. Paralēli pamatprecei – elektrībai – diezgan veiksmīgi tirgojam arī apdrošināšanas pakalpojumus, gāzi un attīstām citus pakalpojumus. Nepārtraukti meklējam jaunus veidus, lai vairotu klientu apmierinātību un to pieaugumu.

Viens no šiem pakalpojumu veidiem ir arī internets un televīzija, jo elektrību šo pakalpojumu klientiem taču jau tirgojam. Pakalpojumu sniedzēju konsolidēšanās un transformācija ir process, ko vērojam globāli. Starp citu, arī plaši pazīstamais ASV miljardieris Īlons Masks nupat esot izņēmis elektrības tirdzniecības licenci Lielbritānijā. Cik zinu, ar enerģijas tirdzniecību vēloties nodarboties arī tādi globālie uzņēmumi kā "Google", "Meta" un citi.

Tās robežas, kas kuram ir vai nav jādara, šobrīd ļoti izplūst. Tādēļ visu laiku ir arī jautājums – vai pasīvi sēžam un gaidām, kamēr jaunos tirgus un segmentu pārdali paņem kāds cits, vai arī paši aktīvi cīnāmies par šīm pozīcijām.

Runājot tieši par tehnoloģijām, svarīgs aspekts ir iešana datu centru izveides un uzturēšanas biznesā. Baltijai kopumā tiešām ir ļoti liels atjaunīgās enerģijas ražošanas potenciāls. Uzbūvējot to kaut vai tikai daļēji, saskaramies ar citu problēmu – kam? Jo šobrīd pretim atbilstoša patērētāja, nopietnas industrijas. Ja salīdzinām kaut vai ar Somiju – pie mums šobrīd ir desmit reizes mazāks enerģijas patēriņš nekā tur.

Ja uz šo faktu skatāmies tikai kā enerģētiķi, labi saprotam, ka par lielajiem enerģijas patērētājiem kļūs tieši datu centri, jo tie agri vai vēlu pie mums tāpat atnāks. Jautājums ir – cik sagatavoti tam būsim, kādu pievienoto vērtību tiem dabūsim.

Arī tas ir konteksts, kādēļ SIA "TET" daļu pirkšanas process mums šķiet ļoti loģisks, nevis uzspiests solis, jo tas ir arī tehnoloģiju uzņēmums un šajā virzienā "Latvenergo" iet jebkurā gadījumā.

Tomēr – cik "Latvenergo" būs jāmaksā par "TET" akcijām?

Neesam vienīgais investors – to vajag atcerēties. Piedalās arī jau esošais LMT dalībnieks – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, kā arī valstij piederošais SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"". 

Šobrīd ir prognoze, ka "TET" darījums varētu noslēgties līdz nākamā gada beigām.

Nāks laiks, un arī mūsu līdzdalības summa būs zināma. Bet tā noteikti nebūs tāda summa "Latvenergo" investīciju portfelī, lai ietekmētu ieguldījumus pārējā attīstībā. Gluži otrādi. Nākotne ir transformācija uz kaut ko pilnīgi citu. Enerģētika, kas bija pirms 10–20 gadiem, vairs nav un nebūs. Rītdiena ir pilnīgi citāda.

Arī enerģētikā Latvijā ļoti daudz kas ir mainījies kaut vai tikai šī viena gada laikā – savu elektroapgādi esam atslēguši no BRELL loka jeb Krievijas sistēmas, sinhronizējamies ar Eiropu, sācies patstāvīgs enerģijas padeves balansēšanas tirgus. Tas ir ļoti sarežģīts process, jo jāprot līdzsvarot visi ģenerējošie aktīvi, kas jāslēdz iekšā un ārā pat milisekundēs. Pavisam mums ir septiņi enerģijas tirgi, kuros piedalāmies, un tie visi ir savstarpēji saistīti. Mums jāprognozē ne tikai laika apstākļi, bet arī konkurentu rīcības, pieslēgumu jaudas utt. Tādēļ šiem procesiem piesaistām labākos datu zinātniekus, nodarbinām mākslīgo intelektu.

Domāju, ka nākotnes izaicinājumus saprotam, un tiem arī atbilstoši gatavojamies. Tas attiecas arī uz atjaunīgās enerģijas avotiem – visiem projektiem, kas mums šobrīd ir būvniecības stadijā, un to apjoms ir gandrīz 1,2 GW, finansējums jau ir paredzēts, un visi sāks ģenerēt 2027. gada I kvartālā.

Apjomīgajām investīcijām "Latvenergo" šoruden emitējis arī Zaļās obligācijas?

Jā, un piesaistījām 400 miljonus eiro ar kopējo likmi 3,6%. Ņemot vērā ģeopolitikas un citus riskus, ar ko mūs biedēja, uzskatu, ka tas ir ļoti labs rezultāts. Starp citu, dabūjām labāku likmi lietuviešu "Ignitis" par savām obligācijām.

Zaļo obligāciju emitēšanu organizējām Luksemburgas biržā, caur kuru mūsu vērtspapīrus iegādājās vairāk par 100 starptautiskiem investoriem. Man personīgi lielākais prieks ir par to, ka mūsu obligācijas pirka lieli institucionālie investori no Lielbritānijas, Francijas, Dānijas, Īrijas, citām Eiropas valstīm, jo tas arī parāda, ka tur ir ticība mums arī kā reģionam.

Tagad mūsu vērtspapīri ir kotēti tur un Luksemburgas birža attiecīgi seko līdzi mūsu pārvaldības, darbības un attīstības procesiem. Labais rezultāts ir apliecinājums arī tam, ka investori mūsu koncerna pārvaldībai un attīstības plāniem tic. Šo piesaistīto līdzekļu izlietojums ir noteikts ļoti strikti – Zaļo obligāciju finanses paredzētas šobrīd topošajiem atjaunīgās enerģijas projektiem, kā arī mūsu HES rekonstrukcijai.

Decembrī jau ir pabeigta vēja enerģijas parka "Laflora Energy" komplektācija Kaigu purvā Jelgavas novadā.

Foto: Publicitātes

Tas varētu būt viens no svarīgākajiem profesionālajiem sasniegumiem šogad?

Domāju, ka mums tomēr ir virkne ar līdzīga mēroga sasniegumiem, kam pamats ielikts tieši šogad. Piemēram, kā pirmie esam nonākuši līdz šobrīd lielākajam vēja enerģijas parkam Latvijā – tagad decembrī jau ir pabeigta "Laflora Energy" komplektācija Kaigu purvā Jelgavas novadā, un nākamā gada aprīlī tas sāks ražot elektrību.

Tāpat esam pabeiguši Latvijā lielākās saules enerģijas stacijas būvniecību. Tā ir Aizputē ar kopējās jaudas apjomu 260 MW – ļoti moderna, ar sistēmu, kas nodrošina paneļu sekošanu līdzi saulei. Veikta arī TEC–1 rekonstrukcija, lai tā var strādāt arī vasarā un piedalīties enerģijas balansēšanā daudz veiksmīgāk. 

Tuvākajā laikā plānojam uzsākt būvēt arī enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmas 250–300 MW apjoma jaudām. Tās būs pie jaunajām un arī jau esošajām elektrības ražotnēm, dos ļoti nopietnu pienesumu Latvijas energodrošībai.

Tas viss kopā arī veido, notur un attīsta "Latvenergo" vērtību arī ārzemju investoru acīs, ko redzam ar Zaļo obligāciju emisiju.

Kāds "Latvenergo" stratēģijās ir mūsu apstākļiem labākais vēlamais enerģijas ražošanas avotu portfelis? Vai tajā paredzēta vieta, piemēram, arī atomstacijām?

Perspektīvu plānošana arī mums ir dažādiem laikiem. Atoms iezīmējas ne ātrāk kā nākamo 20–40 gadu perspektīvās. Ja uz to kādreiz iesim, tad arī nopietna gatavošanās būs jāsāk vismaz desmit gadus iepriekš.

Diskusijas par šo tēmu Baltijas mērogā mums ir bijušas. Lietuvas puse šobrīd šai lietai ir pateikusi skaidru nē. Atomstaciju vietā lietuvieši arvien vairāk skatās uz atkrastes vēja parku būvniecību. Atomstaciju būvniecības gadījumos noteikti jāsaprot arī tas, ka milzīgo investīciju dēļ tām vienmēr arī jāparedz noteiktas subsīdijas. Tas ir politisks, nacionāla līmeņa lēmums. Tādu izvēli izdarījusi, piemēram, Zviedrija, un līdz ar to valsts tur paredzējusi arī noteiktas enerģijas iepirkumu garantijas. Piemēram, Polija nupat apstiprinājusi 4 GW atomstaciju būvniecību, kas izmaksās 43 miljardus eiro. Pat salīdzinoši neliela atomstacija šodienas cenās izmaksās līdz trim miljardiem eiro.

Tie ir ļoti lieli riski. Jāņem vērā, ka atvērtā ekonomikā komercdarbībā var kļūdīties arī rītdienas tendenču izvēlēs. Tepat Latvijā droši vien pavisam drīz redzēsim saules enerģijas parkus, kuri bankrotēs. Jo saulainās dienās cena elektrībai būs nulle. Jau tagad tuvojamies tam, ka saules parku būs vairāk, nekā mums vasarā ir patēriņš. Arī Lietuvā un Igaunijā šādas jaudas ir vairāk – kur liksim? Ja tas ir vienīgais bizness un ienākumu avots, nekas nesanāks.

Līdz ar to arvien aktīvāk ejam tehnoloģiju biznesā, meklējam jaunus tirgus un klientus, domājam proaktīvi – kā nodrošināsimies, lai saražotais nav jātirgo par nulles vai pat negatīvu cenu.

Kāds ir "Latvenergo" kopējais finanšu apgrozījums?

Pērn bija 1,7 miljardi eiro. Līdzīgi kā pirmajos deviņos mēnešos, arī gadā kopumā sagaidām nelielu apgrozījuma samazinājumu pret pagājušo gadu. Patērētājam gan jāpriecājas, jo enerģijas cenas katru gadu samazinās, pateicoties ieguldījumiem atjaunīgajos energoresursos. Analītiski redzams, ka Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģijas cenas samazinājums 2025. gadā veido ap 12% pret pērno gadu, un arī turpmāk šī tendence turpināsies. Sākot ar nākamā gada vidu, mūsu ģenerācijas jaudas palielinās, jo nodosim pirmo lielo VES, arī vairākus saules parkus. Esam un arī būsim Latvijas vērtīgākais uzņēmums.

Ja elektrībai cena samazinās, iedzīvotājiem kopējie rēķini tomēr lētāki nepaliek. "Sadales tīkla" pakalpojums kļūst pat dārgāks, jo lēnām beidzas valsts atbalsts klientiem.

Tīklu uzņēmumu – "Sadales tīkls" ("ST") un "Augstsprieguma tīkls" ("AST") pienākums nav enerģiju uzkrāt, bet piegādāt – ko saražojam tepat paši vai mums piegādā citas valstis. "AST" pienākums bija izveidot balansējošās baterijas sistēmas līdz brīdim, kad atslēdzāmies no BRELL. Tas ir arī izdarīts, attiecīgi investējot. Tagad šo bateriju sistēmu izmantos kopējo rēķinu samazināšanai turpmākos trīs gadus – vēlāk arī šī funkcija saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem būs jāatdod brīvā tirgū. Pārējās baterijas ir komerciāls pasākums, elektrības ražotāja risks, kas atmaksājas vai nē.

Arī Latvijā netrūkst iedzīvotāju, kuri seko Zaļā kursa un atjaunīgās enerģijas nenogurstošiem kritiķiem. Korumpēta zinātne, neefektīva enerģija, ekonomikas graušana utt. – gan jau esat dzirdējis. Pašam ir spēks tam visam turēties pretim?

Baumas ir bijušas vienmēr. Aktīvistus nereti izmanto pavisam citi personāži, kuri tiem ir aiz muguras un ar pavisam citām interesēm. 

Arī ASV prezidenta Trampa apgalvojumi neradās tukšā vietā. ASV pirms pavisam neilga laika draudēja risks kļūt par naftas un gāzes importētāju, nevis eksportētāju, kā tas ir tagad. Jo bija aprēķini, ka viņiem fosilās enerģijas krājumi strauji iet uz beigām. Arī tur steidzīgi sāka būvēt atjaunīgās enerģijas stacijas. Taču tad parādījās tehnoloģija, kā Amerikā jaunā veidā var iegūt gāzi un izrādījās, ka šāda veida gāze ASV ir vēl 100 gadiem uz priekšu.

Tas enerģētikas politiku atkal pamainīja pilnīgi citā virzienā. Pats 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un agresorvalsts sankcijām devos uz ASV alternatīvas meklējumos gāzes piegādēm. Izrādījās, ka amerikāņiem tajā laikā visi termināļi jau bija sabūvēti gāzes importam, nevis eksportam. Bija nepieciešama atkal steidzīga pārbūve un investīcijas, visu vajadzēja pārtaisīt, arī savilkt caurules no jaunajām gāzes ieguves vietām.

Skatos arī uz to, ko dara, piemēram, Ķīna. Tai pašai ir lieli ogļu krājumi, pieejams arī cits fosilais kurināmais. Taču ko viņi tagad dara? Saprot, ka ekoloģija nav laba, blīvi apdzīvotajos reģionos ir smogs un tamlīdzīgi. Tādēļ tur tagad milzīgos tempos investē vēja, saules un hidroelektrostacijās, būvē arī atomstacijas. Visi jau zina, ka Ķīna ir arī līdere elektroauto ražošanā, un – viņiem jau ir pazudis smogs.

ASV un Ķīna, divas lielās ekonomikas, tagad – divi pretpoli. Taču tā ir lielā spēle. Mums jāiet savs ceļš. Kopā ar Eiropas Savienību, kam arī nav gāzes un citu fosilo atradņu, tādēļ tehnoloģiskā transformācija un zaļā enerģija ir mūsu nākotne.

Kā vērtējat "Latvenergo" efektivitāti, cik koncernā ir darbinieku?

Kopā esam nedaudz zem 3400. Saprotam, ka šis uzņēmums tiešām pieder Latvijas tautai. Pēdējos trīs četros gados "Latvenergo" peļņa ir bijusi vēsturiski augstākā. Ka strādājam labi, redzam kaut vai šā gada deviņu mēnešu finanšu rādītājos, salīdzinot ar analogu uzņēmumu Igaunijā. "Eesti Energia" neto peļņa šajā periodā ir 31 miljons, bet mums 164 miljoni eiro. Savukārt analogam Lietuvā "Ignitis" peļņa šajā pašā laikā posmā ir 132 miljoni eiro, taču viņu struktūrā ietilpst arī mūsu "Gaso" ekvivalents.

"Eesti Energia" arī vēsturiski dividendēs savai valstij ir samaksājusi četras reizes mazāk nekā "Latvenergo". Domāju, ar to vien jau varam lepoties – nauda caur valsts budžetu nonāk atpakaļ pie sabiedrības.

Par "Latvenergo" efektivitāti un kopējās ekonomikas izaugsmes dzinējspēku liecina arī mūsu investīcijas. Ieguldījumi saules un vēja parku būvniecībā – tas viss silda arī Latvijas ekonomiku, ļauj aktivizēties citiem mūsu biznesiem. Atjaunīgajos resursos šobrīd ieguldām vairāk par vienu miljardu eiro, un no tā gandrīz puse paliek Latvijā.

Visdažādākajos veidos rūpējamies arī par eksaktās jeb STEM izglītības pieejamību. Latvijā šobrīd ir viena no nelabvēlīgākajām proporcijām Eiropā starp STEM un humanitārās izglītības apmācību programmām augstskolās, un līdz ar to arī studiju beidzējiem. Iesaistāmies, lai palielinātu mūsu kopējo konkurētspēju un pārvarētu vājuma punktus produktivitātē, jo nosacīti lētā ekonomika pie krītošas demogrāfijas – šajā situācijā mums visiem ļoti jāpiedomā, ko darīt un kurp virzīties.

Patīkami, ka mūsu centienus arī novērtē. Trešo gadu pēc kārtas esam saņēmuši Dimanta kategoriju Ilgtspējas indeksā. Šajā korporatīvās ilgtspējas un atbildības novērtējumā piedalāmies no tā pirmsākuma 2010. gadā, tas ir veidots atbilstoši starptautiskajiem standartiem un palīdz organizācijām novērtēt savas darbības ilgtspēju, kā arī korporatīvās atbildības līmeni piecās jomās – stratēģijā, tirgus attiecībās, darba vidē, vidē un vietējā kopienā.

Šogad jau ceturto reizi "Latvenergo" ir atzīta arī par labāko caurskatāmības paraugu Baltijā investoru vidē – uzņēmums atkārtoti ieguvis balvu par labākajām investoru attiecībām starp visiem obligāciju emitentiem "Nasdaq Baltic" biržu regulētajos tirgos Baltijas valstīs. Tāpat šogad esam saņēmuši arī "Platīna peles" balvu par mākslīgā intelekta risinājumiem iepirkumos, kas ir pierādījums mūsu inovācijas spējai.

Ko sagaidāt no Jaunā gada un vēlat Ziemassvētkos?

Pozitīvu optimismu! Apmeklēju ikgadējo "Swedbank" klientu pasākumu un bija prieks dzirdēt, ka Baltijā atsevišķos ekonomikas rādītājos Latvija beidzot atkal priekšgalā. Līdz ar to pamats optimismam ir, un par to ir jārunā, tas jāuzsver. Negācijas jāslēdz ārā, jāmeklē pozitīvais. Līdz šim ekonomikas attīstībā Baltijā bijām pēdējie, bet šobrīd tas mainās. Svarīga ir dinamika. Arī "Latvenergo" attīstība dos augļus, radīs apstākļus jaunu industriju veidošanai.

Latvieši tomēr vienmēr ir bijuši stipri, apķērīgi un spējīgi. Nākamais būšot Ugunīgā Zirga gads – tad nu arī novēlu ražot, eksportēt un veidot Latviju bagātu! Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Vizītkarte. Mārtiņš Čakste

• AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors. Amatā iecelts 2022. gada janvārī publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursa vērtējumā. Pilnvaru termiņš: 2.01.2027.
   
• Sabiedriskā darbība: Pasaules Enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas viceprezidents; Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Padomnieku konventa loceklis; Eiropas elektrības ražotāju asociācijas "Eurelectric" Direktoru padomes loceklis; Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis.
   
• Izglītība: RTU, ekonomikas doktora grāds uzņēmējdarbības vadībā (2007); RTU, maģistra grāds inženierekonomikā (1999); RTU, bakalaura grāds inženierekonomikā (1997).

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Publikācija tapusi sadarbībā ar AS "Latvenergo".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu