3.4 °C
"Mēs šobrīd darbojamies telpā starp mieru un karu," situāciju Lielbritānijā un plašāk Eiropā, 2025. gadu noslēdzot, pirmdien raksturoja britu ārējā izlūkdienesta MI6 direktore Bleiza Metreveli.
Viņas uzstāšanos MI6 galvenajā mītnē Temzas krastmalā Londonā gaidīja ar lielu interesi, jo britu izlūkdienestu uzskata par vienu no spējīgākajiem pasaulē. Tā šefi reti notur runas, kas tiek darītas zināmas sabiedrībai. Turklāt 48 gadus vecā Metreveli ir pirmā sieviete MI6 vadībā kopš institūcijas izveidošanas 1909. gadā un šī bija arī viņas pirmā runa kopš posteņa ieņemšanas pirms pāris mēnešiem.
"Krievija mūs pārbauda"
No runas teksta, ko Lielbritānijas Ārlietu ministrija nodeva mediju rīcībā un tā, ko MI6 vadītāja pauda ierobežotam korespondentu skaitam savā kabinetā, izriet, ka nozīmīgākā uzstāšanās daļa bijusi veltīta Krievijas darbībām, tikai mazliet pieminot arī Ķīnu. "Haosa eksportēšana nav kļūme, bet gan [raksturīga] iezīme Krievijas pieejai starptautiskajām attiecībām. Mums jābūt gataviem, ka tas turpināsies, kamēr vien Putinu nepiespiedīs mainīt viņa plānus," pauda Metreveli. Viņa pieminēja hibrīdkara dažādās izpausmes, kādas Kremlis kiberuzbrukumu, dronu lidojumu militārās un kritiski svarīgās infrastruktūras objektu tuvumā, sabotāžas, dezinformācijas veidā un "agresīvās aktivitātēs mūsu jūrās, virs un zem ūdens" ar savu aģentu palīdzību vērš pret Rietumiem. Tas viss kopā "rada draudus, kuru avots ir agresīvā, ekspansionistiskā un revizionistiskā Krievija, kas vēlas pakļaut Ukrainu un iebaidīt NATO": "Krievija pārbauda mūs pelēkajā zonā, izmantojot taktiku tikai mazliet zem [karstā] kara sliekšņa."
MI6 priekšnieces vērtējumā sankcijas, ko Rietumi vērsuši pret Vladimira Putina Krieviju, bez šaubām, nodarījušas kaitējumu tās ekonomikai. Krieviem nācies pārorientēt eksportu uz Indiju un Ķīnu, taču sankcijas nav likušas Putinam mainīt nodomus attiecībā uz iebrukumu Ukrainā, lai iegūtu teritorijas un pakļautu. Putins tikai "velk" miera sarunas, jo īstenībā mieru nemaz nevēlas. Tādēļ Londona turpinās atbalstīt Ukrainu un izdarīt spiedienu pret Putinu.
Tehnoloģiju izaicinājumi
Būtisku runas daļu Metreveli pievērsa straujajai tehnoloģiju attīstībai. Tās, nonākot naidīgu režīmu un atsevišķu ekstrēmistisku grupējumu rokās, maina visus agrākos priekšstatus par kariem, konfliktiem un izlūkošanu, radot situācijas, kad "frontes līnija ir visur". Tehnoloģijas cīņu pret naidīgiem spēkiem un ietekmi padara aizvien grūtāku, jo parādās tendence, kad tās no valstīm pāriet pie organizācijām, grupējumiem un atsevišķiem indivīdiem. Tādējādi lietas kļūst grūtāk kontrolējamas; tās ir grūtāk prognozēt. Ar mākslīgo intelektu (AI) apgādāti roboti un droni kļūst par iznīcinošu ieroci kaujaslaukos, bet nākotnē par jaunu pavērsienu karos var gādāt nāvi nesoši bioloģiskie ieroči un "hiperpersonalizēti rīki".
Apskatnieki atgādina, ka Metreveli darbā MI6 iestājās 1999. gadā vēl kā psiholoģijā, antropoloģijā zinoša Kembridžas studente, vēlāk izglītojās AI jautājumos. Pirms kļūt par visa izlūkdienesta šefu, viņa vadīja tā tehnoloģiju un inovāciju nodaļu, kas Džeimsa Bonda sērijas piedzīvojumu romānu lasītājiem pazīstama ar kodēto nosaukumu "Q". Savā runā Metreveli vērsās pie visiem MI6 darbiniekiem ar aicinājumu apgūt tehnoloģijas "ne tikai laboratorijās", bet arī pielietošanai ikdienas darbā, kad "cīņā pret savstarpēji saistītu draudu tīklu" jābūt spējīgam apvienot gan savu intelektu, gan tehnoloģiju zināšanas.
Labam mūsdienu MI6 virsniekam jāspēj ne tikai brīvi pārvaldīt vairāku tautu valodas un būt teicamam informācijas ieguvējam no cilvēkiem, bet arī jāpārvalda datorprogrammēšanas valoda.
Izlūkdienestu aģenti vairs nevar paļauties tikai uz izdomātām identitātēm. Biometriskās skenēšanas robežpārejas punktos atmasko vienā mirklī. "Pasaule, kurā mēs dzīvojam, ir daudz bīstamāka un izaicinošāka nekā pēdējās desmitgadēs. Mēs tiekam izaicināti no jūras līdz kosmosam, no kaujaslauka līdz sanāksmju zālei, un pat mūsu smadzenēs, jo dezinformācija manipulē ar mūsu izpratni vienam par otru un pašiem par sevi. Uzticības pamati mūsu sabiedrībās tiek grauti. Informācija, kas kādreiz bija vienojošs spēks, aizvien vairāk tiek padarīta par ieroci," uzsvēra Metreveli. Daži interneta vides algoritmi var izrādīties pat bīstamāki nekā atsevišķas valstis.
Izdevums "Politico" konstatē, ka Bleizas Metreveli sacītais atbilst tām noskaņām, kādas pēdējā laikā dzirdētas arī no citām ar Lielbritānijas drošību un aizsardzību saistītām amatpersonām. Kad pirms nedēļas Lielbritānijas krastiem kārtējo reizi pietuvojās Krievijas spiegošanas kuģis "Jantarj" un britiem nācās to dzīt prom, aizsardzības sekretārs Džons Hīlijs atzina, ka tas bijis "spēcīgs atgādinājums": ir pienākusi "jaunu draudu ēra". "Mūsu pasaule mainās. Tā kļūst mazāk paredzama, bīstamāka," izteicās Hīlijs. Savukārt Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšnieks, kara aviācijas komandieris Ričards Naitons pirmdien, tajā pašā dienā, kad runāja Metreveli, aicināja britu sabiedrību saliedēties augošo draudu un starptautiskās nestabilitātes apstākļos un būt gataviem iespējai, ka ar Krieviju nāksies karot. Sers Naitons atzina, ka šābrīža situācija ir "visbīstamākā visas manas karjeras laikā".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
