Sarežģītā Latvija. Kā sakārtot slimnīcu tīklu?

Veselības ministrija sarunās ar ārstniecības iestāžu, pašvaldību, kā arī ar medicīnu saistīto organizāciju vadītājiem cenšas panākt risinājumus slimnīcu reformai.

"Latvijas Avīzes" pagājušās nedēļas numurā skaidrojām, kādas ir ministrijas ieceres, ko saka speciālisti un kā situāciju vērtē Aizkraukles un Bauskas novadā. "Latvijas Avīze" kopā ar novadu laikrakstiem turpina analizēt situāciju.

Medicīnas pakalpojumi arvien attālinās

Slimnīcu tīkla reformas viena no iecerēm ir nodrošināt iespēju iedzīvotājiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus – neatliekamo medicīnu, paliatīvo aprūpi un ambulatoros pakalpojumus – tuvāk savai dzīvesvietai, bet Valkas un arī Smiltenes novadu iedzīvotāju stāsti laikrakstā "Ziemeļlatvija" apliecina, ka tas būs grūti sasniedzams mērķis, jo pakalpojumi no Smiltenes un Valkas arvien attālinās. Nepalīdzot arī tuvums Igaunijas pilsētai Valgai, jo šīs pilsētas slimnīcā esot ierobežots medicīnas pakalpojumu klāsts Valkas iedzīvotājiem. Piemēram, Rita Suliņa no Virešu pagasta stāsta, ka ikdienā bieži nākoties pieņemt lēmumu – doties uz tuvāko medicīnas iestādi vai pieteikties pie ārstiem un speciālistiem citviet. Smiltenē nepieciešamie speciālisti nav bijuši pieejami, tāpēc Rita devusies ne tikai uz Valmieru, bet arī Cēsīm un pat Balviem. Kuņģa caurskates izmeklējumu gaidījusi pat trīs mēnešus. "Rindas pie dakteriem ir visur. Pieteicos pie gastroenterologa Valmierā. Mani pieņēma ārsts rezidents – pie viņa gaidīju rindā divus mēnešus," laikraksta žurnālistei Ilzei Fedotovai stāsta Rita.

Vienīgais vērā ņemamais uzlabojums Valkas filiālē, ko veikusi Vidzemes slimnīca, esot jauna, moderna tiešās digitālās radiogrāfijas iekārta "Mindray DigiEye 350", kas būtiski uzlabošot diagnostikas pakalpojumu kvalitāti. Šī investīcija ļaušot nodrošināt ātrāku un drošāku izmeklējumu veikšanu uz vietas Valkas poliklīnikā, sola Agnija Upīte, Vidzemes slimnīcas sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste.

Valkā katru dienu no pulksten 8.00 līdz 20.00 ir atvērts steidzamās medicīniskās palīdzības punkts. Iedzīvotāji "Ziemeļlatvijai" vairākkārt esot stāstījuši, ka akūtos gadījumos vakara un nakts stundās visbiežāk saucot neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet 

situāciju ļoti sarežģījot tas, ka, nokļūstot slimnīcā, bieži pēc tam, kad pacients ir izmeklēts un iedotas zāles, viņu palaižot mājās, un tad jau pašam nakts vidū esot jāmeklē risinājumi, kā nokļūt atpakaļ.

"Vasarā bija gadījums, kad pēkšņi uznāca neizturamas vēdera sāpes. Ilgi mocījos, līdz zvanījām ātrajiem. Ilgi nedomājot, mani mudināja paņemt līdzi nepieciešamo un veda uz uzņemšanas nodaļu. Slimnīcā Valmierā pēc apskates gan nekādu lielu kaiti neatklāja un palaida mājās. Protams, nakts vidū. Bija stress, kuru tagad traucēt nakts vidū. Labi, ka kaimiņš atsaucās un bija gatavs izpalīdzēt ar transportu," laikraksta žurnālistei stāsta valcēniete Natālija.

Skaidrs, ka šādas situācijas neatrisinās slimnīcu tīkla pārkārtojumi. Jāņem vērā arī tas, ka sabiedriskā transporta problēmas kļūst arvien lielākas, tāpēc, ja nav neviena, kas nogādā mājās vēlās vakara vai nakts stundās, būs jāmeklē iespējas palikt vietējās viesnīcās, ja vien to ļaus personīgais budžets.

Kur ņemt terapeitus?

2024. gadā gandrīz puse jeb 42,5% no visiem hospitalizētajiem pacientiem bija terapijas profila pacienti. Šajā profilā tiek uzņemti arī pacienti, kas pārvesti no augstāka līmeņa slimnīcām terapijas turpināšanai. Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati rāda, ka terapijas profilā ārstējušies vairāk nekā 123 tūkstoši pacientu. Tāpēc terapijas profilu ir svarīgi saglabāt visu līmeņu slimnīcās, īpaši zemāka līmeņa slimnīcās, lai tas būtu pieejams pēc iespējas tuvāk pacientu dzīvesvietai, uzskata Veselības ministrija.

Taču kur ņemt tik daudz internistus, lai viņu pietiktu visās slimnīcās? Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, sniedzot savu atzinumu par ministrijas iecerēto slimnīcu tīkla reformu, norāda, ka šie speciālisti ir kritiski nepieciešami visos slimnīcu līmeņos, īpaši neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra 2024. gada datiem, Latvijā ir tikai 267 praktizējoši internisti, kas atbilst vidēji 1,4 internistiem uz 10 000 iedzīvotājiem. Internistu skaits ir būtiski zemāks nekā Eiropas vidējais rādītājs, un tas liecina par sistemātisku speciālistu deficītu, ministriju brīdina Stradiņa slimnīca. Neatliekamās medicīnas ārstu skaits esot vēl zemāks – 83 ārsti jeb vidēji 0,4 ārsti uz 10 000 iedzīvotāju.

Tieši cilvēkresursu analīzes trūkuma dēļ krasi pret ministrijas izstrādātā slimnīcu tīkla reformas tālāku virzību iebilst Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Ziņojumā trūkstot cilvēkresursu analīzes par ārstu, medicīnas māsu un neatliekamās medicīniskās palīdzības personāla pieejamību. Arodbiedrības kritizē to, ka ziņojums neuzrādot "nepieciešamo pilna darba laika daudzumu, dežūru nodrošinājumu, personāla piesaistes mehānismus un pasākumus migrācijas mazināšanai no zemāka līmeņa slimnīcām uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādēm". Cilvēkresursi ir pamats tam, lai vispār varētu īstenot ministrijas iecerēto slimnīcu reformu. No ziņojuma nav saprotams, kā to būs iespējams izdarīt.

Arī Jēkabpils reģionālais laikraksts "Brīvā Daugava" sarunā ar Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes pārstāvjiem noskaidrojis, ka būtiska problēma arvien ir personāla deficīts, īpaši ārstu trūkums. Vienīgais veids, kā risināt šo jautājumu, ir piesaistīt rezidentus. Trīspadsmit rezidenti ir piesaistīti 2018.–2021. gadā, bet no 2022. līdz 2025. gadam tie jau esot 33 rezidenti, un situācija ir uzlabojusies. Cik no viņiem paliks slimnīcā pēc rezidentūras pabeigšanas, gan esot pāragri spriest.

Taču Valsts kontroles revīzijas ziņojumā ir konstatēts, ka ar rezidentu piesaisti nedrīkst pārspīlēt, jo atsevišķu slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās līdz pat 16% dežūru stundu nosedz rezidenti. 

Tas radot šaubas, vai sertificēto speciālistu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu gan slimnīcas līmenim atbilstošus pakalpojumus, gan rezidentu uzraudzību, vadību un kvalitatīvu apmācību.

Stradiņa slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs un Latvijas Universitātes profesors Valdis Pīrāgs uzskata, ka ministrija par maz ir pievērsusi uzmanību tam, ka palielinās to cilvēku daudzums, kuri sasnieguši astoņdesmit un vairāk gadu, un ka ir nepieciešams arvien vairāk internistu, kas spēj ārstēt viņu hroniskās slimības. V. Pīrāgs: "Arvien vairāk kolēģu, kas ir aizgājuši no internās medicīnas, ir specializējušies šaurāk. Agrāk internā medicīna nebija tik saskaldīta kā tagad. Šobrīd ārsti lielo naudu pelna ar pēc iespējas šaurākām izmeklēšanas metodēm, jo Nacionālais veselības dienests maksā par manipulāciju, nevis par domāšanu. Tāpēc jau tā nauda nereti aizplūst nevajadzīgiem, bieži atkārtotiem izmeklējumiem. Bet maz ir ārstu, kuri spēj domāt un novērtēt pacienta veselības stāvokli kopumā. Ministrijai vajadzētu mainīt uzsvaru, lai tiem, kuri aizgājuši uz šīm šaurākajām medicīnas jomām, būtu stimuls atgriezties internajā medicīnā."

Jaunajām ģimenēm laukos vajag pediatrus

Lai piesaistītu jaunus cilvēkus reģionam, slimnīcā ir jābūt pediatram, tāpēc Alūksnes slimnīcas kapitāldaļu turētāja pārstāvi Ingu Berkuli uztrauc bērnu nodaļas trūkums. "Ja pašvaldības prioritāte pašlaik ir jauns dzīvojamais fonds tieši jaunajām ģimenēm ar bērniem, nevar veidoties situācija, ka nav pediatru. Līdz ar to pašvaldība ir uzstādījusi mērķi, sākot ar dzīvojamo fondu, atbalstu, stipendijām, darīt visu, lai slimnīcai piesaistītu pediatrus," savu nostāju reģionālajā laikrakstā "Malienas Ziņas" pauž Berkulis. Bērnu nodaļa slimnīcā patlaban esot slēgta, jo to remontē, un slimnīcas administrācija neesot apstājusies jauno pediatru meklējumos. Esot uzrunāts kāds pediatrs, kurš patlaban strādājot Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un paralēli studējot doktorantūrā. Viņš izrādījis interesi par darbu Alūksnes slimnīcā.

Tomēr ministrijai svarīgs būs arī pediatrijas pacientu gultu skaits. VK revidenti kritiku par mazo gultu skaitu ir izteikuši Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai, salīdzinot ar citām šāda paša līmeņa slimnīcām valstī. "Piecās 3. līmeņa ārstniecības iestādēs ir no četrām līdz divpadsmit pediatrijas profila gultām, no kurām divās – SIA "Ogres rajona slimnīcā" un SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā" – mazāk par desmit gultām. Iedzīvotāji nereti salīdzina Balvos pieejamos medicīnas pakalpojumus un kvalitāti ar tiem, ko nodrošina slimnīca Madonā un Alūksnē," raksta Gulbenes reģionālais laikraksts "Dzirkstele".

Ministrija sola saglabāt slimnīcās tos profilus, kuros būs speciālisti, un neslēgt nevienu ārstniecības iestādi.

Neviena reģionālā un lokālā ārstniecības iestāde pagaidām nezina precīzi, kāda nākotne to gaida, taču neiebilst pret ministrijas plānu sadalīt slimnīcas trīs līmeņos. Bet vai līmeņošana palīdzēs celt ārstniecības kvalitāti un kā tas notiks, ir neatbildēts jautājums.

Tas ir sadrumstalots tīkls, par kuru maksājam 700 miljonus gadā. Darbs būs sarežģīts un varētu raisīt politiķu pretenzijas, tāda ir valsts kontroliera Edgara Korčagina sniegtā prognoze, ko viņš nesen izteica intervijā medijos.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

MAF 2024

Foto: #sif_maf2024

Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".