1.1 °C
Somijas lielākā burgeru un Baltijas lielākā ātrās ēdināšanas restorānu ķēde “Hesburger”, investējot 450 000 eiro, 17. decembrī vērusi durvis jaunam restorānam Smiltenē, Kalēju ielā 7.
Kā norāda “Hesburger” komunikācijas un starptautiskā mārketinga direktore Ieva Salmela, uzņēmums šogad mērķtiecīgi turpinājis paplašināt darbību Latvijā, un kopējais restorānu skaits valstī sasniedz 55.
"Smiltene ir dinamiska un augoša pilsēta, kur aktīvi ienāk jaunas ģimenes un uzņēmumi, tādēļ mums ir prieks kļūt par daļu no šīs attīstības. Ar 20 jaunām darba vietām un mūsdienīgu ēdināšanas vietu sniedzam ieguldījumu gan pilsētvides, gan vietējā darba tirgus stiprināšanā," norāda I. Salmela.
Jaunais “Hesburger” atrodas Smiltenes jaunā tirdzniecības centra “LAIMS” 1. stāvā, un tā kopējā platība ir 160 kvadrātmetri. Klientiem pieejama gan maltītes baudīšana uz vietas, gan līdzņemšanai, gan auto kases (drive-in) pakalpojums. Restorānā ir 50 sēdvietas, un piedāvājumā būs viss ierastais “Hesburger” ēdienu un dzērienu klāsts, kā arī saldējuma kokteiļi.
Tirdzniecības centra “LAIMS” pārstāvis Jānis Anis uzsver, ka “Hesburger” ienākšana Smiltenē ir nozīmīgs notikums gan pilsētai un tās iedzīvotājiem kopumā, gan tirdzniecības centram. “Hesburger kā starptautiski atpazīstams un stabils ēdināšanas nozares uzņēmums papildina mūsu centra piedāvājumu, iedzīvotājiem sniedzot pieejamu un kvalitatīvu ēdināšanas un atpūtas iespēju, vienlaikus veidojot būtisku investīciju reģionā un radot jaunas darba vietas. Mūsu sadarbība ir balstīta ilgtermiņā un savstarpējas uzticēšanās principos, un arī Smiltenes projektā uzņēmums apliecināja augstu profesionalitāti un efektīvu pieeju visos attīstības posmos.”
Jaunatklātais restorāns strādās katru dienu – no plkst. 9.00 līdz 22.00. Auto kase būs atvērta no plkst. 8.00.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
