Šovakar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvos režisora Mārtiņa Kalitas veidotā koncertizrāde "Ceļojums pusnaktī", kas sešās valodās skatītājus vedīs muzikālā piedzīvojumā ar laikā ceļošanas elementiem.
Režisors Mārtiņš Kalita kopā ar dramaturgu Artūru Dīci un pārējo radošo komandu iecerējuši stāstu par kādu puisi, kurš izlēmis, ka ir neglābjami nelaimīgs, un gatavs to pierādīt pat kādai visā Visumā ļoti ietekmīgai būtnei; par to, ka reizēm liekas – visas labās kārtis iedalītas kādam citam, bet ka patiesībā – dzīve ir brīnišķīga.
"Latvijas Avīze" režisoru Mārtiņu Kalitu uzrunāja raitu mēģinājumu starpbrīdī. Viņš ir pieredzējis svētku koncertrežisors – veidojis vairākus koncertuzvedumus gan Liepājas teātrī, gan pilsētā, tiesa, Čehova teātrī šī ir debija. Pagājušais gads aktierim un režisoram bijis spraigs – vasarā Mārtiņš Kalita par Mārtiņa lomu izrādē "Baltijas teļš" un Krisa Kellera atveidi drāmā "Visi mani dēli" tika novērtēts par Liepājas teātra labāko aktieri. Grūti iedomāties, kā piecu bērnu tēvam pietiek laika un spēka aktierspēlei un meistarībai režijā, bet droši vien atbilde meklējama Mārtiņa ģimenes spēkā un priekā, īpaši – Ziemassvētkos.
Kā šoreiz svētku laikā nokļuvāt Čehova teātrī?
M. Kalita: Kopā ar Čehova teātra māksliniecisko projektu vadītāju, režisori Lauru Grozu esmu strādājis vairākos iestudējumos Liepājas teātrī, un viņa mani uzaicināja veidot šo iestudējumu. Gadu gaitā vairākus Ziemassvētku koncertus esmu veidojis arī Liepājā – gan teātrī, gan pilsētā. Man patīk strādāt uz lielas skatuves, ar aktieru ansambli un aizrauj iespēja atrast svētku koncerta muzikālo pusi. Manuprāt, mūzika ir ļoti emocionāls izteiksmes līdzeklis, kas stimulē iztēli – tāpēc svētku koncerta formāts ir tas, kas mani patiešām interesē. Patiesībā savulaik tieši koncerta veidošana bija tā, kas mani aizveda studēt režiju Latvijas Kultūras akadēmijā.
Ar ko jums pašam šis iestudējums varētu būt īpašs?
Zinu cilvēkus, kuriem Ziemassvētku laiks liekas neinteresants, pat nebūtisks. Savukārt man jau kopš bērnības paticis novērot, ka ap šo laiku pasaule kļūst īpašāka, tāda kā labestīgāka, siltāka, ko nenoliedzami uzjundī svētku atmosfēra – rotājumi, gaismiņas. Neņemot vērā aukstumu aiz loga, noskaņās un dziesmās mūsu mājokļos ieplūst siltums. Man šī noskaņa patikusi vienmēr, arī kā puika savā istabā taisīju pats savu eglīti, un mammai patīk atcerēties, ka pat tad, kad biju paaudzies, joprojām, svētkiem tuvojoties, meklēju pušķojumus. Nu savas ģimenes mājās šo tradīciju turpinām kopt un kopā ar bērniem Pirmajā adventē svinam eglītes iedegšanas dienu. Tas ir jauks, sirsnīgs pasākums, kad visi kopā izrotājam māju un klājam pirmo svētku laika galdu.
-10 °C
